Page 3 of 7

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

PostPosted: 06 Oct 2017, 15:41
by Bonny Rain
Mans iesācēja viedoklis - būs labāk ar laiku. Un labāk tomēr ierādīt sunim pareizos košanas rīkus un zobu pielietojuma vietas.
Mums arī brīžiem aiziet zobi ne tajā pielietojumā. It īpaši, kad sunce ir pārlieku sapriecājusies. Bet tas tomēr vairs nav pārlieku bieži. Bet nu jā, deguns jāuzmana. Un ausis labāk arī. Pie pirkstiem esam jau pieraduši. Tad fiksi meklējam mantiņu, kuru iebāzt zobos. Un parasti ar to arī pietiek, lai viņa saprastu, par ko runājam. Tā kā tikai pacietību. ;)
Kaķis pieradīs ar laiku. Mūsējā arī sākumā katru reizi izskatījās visai nepatīkami pārsteigta, kad pēc pastaigas atkal ieraudzīja sīko ieļepatojam mājās. Bet nu jau laikam ir apradusi ar domu, ka nāksies vien sadzīvot ar sīko teroristu. Nu jau pat ir brīži, kad sune var vienkārši pasēdēt/pagulēt blakus kaķim uz īsu mirkli (kad viņa jūtās pārāk piekusui, lai skrietu virsū).

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

PostPosted: 06 Oct 2017, 15:59
by Imagine
Kucēniem tāpat kā bērniem ir posms, kad viss ir jāizzina ar muti, izaugs. Citreiz palīdz, ja brīdī, kad bērnelis ieķer pa stipru vai ķer tur, kur nevajag, skaļi iespiegties, iebļauties "AU!". Suņi, savā starpā spēlējoties, tā otram pasaka, ja rotaļa ir kļuvusi par rupju.

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

PostPosted: 06 Oct 2017, 17:10
by ash
sāpju bļāvienu tehnoloģija vienmēr ir nostrādājusi uz visiem maniem suņiem. :pukudupsis: ātri aptvēra, ka mana sāpju spiegšana (kas suņam ir arī ausij netīkama) ir saistīta ar košanu. :jaa:

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

PostPosted: 06 Oct 2017, 18:28
by nezinīte
Oi, mani sāpju bļāvieni pilnīgi pie kājas.

Šovakar aizgājām uz parciņu padarboties un tā padomāju - ja man nebūtu suņa, tad nemaz nezinātu, cik jauks rudenīgs vakars. Būtu uzreiz pieklupusi kompim un viss. Tikai nezinu, kā mēs strādāsim, kad būs pavisam tumšie vakari.

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

PostPosted: 13 Oct 2017, 17:59
by nezinīte
Nolēmu beidzot izmēģināt nagu griežamo. Nācās iesaistīt visus ģimenes locekļus. Un desas gabaliņus. Neraugoties uz lielajām pūlēm, izdevās apgriezt tikai dažus nagus. :ieraujpoda: Bet kad vetārste grieza, tad tas notika tik ātri un izskatījās tik vienkārši!

Nez, vai eksistē tādi suņi-vienradži, kas vienkārši guļ un izsniedz ķepas?

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

PostPosted: 13 Oct 2017, 20:31
by Felix_PS
nezinīte wrote:Nez, vai eksistē tādi suņi-vienradži, kas vienkārši guļ un izsniedz ķepas?


Jā, tas ir tikai darba jautājums. Visvieglāk, ja suņuks pieradināts kopš bērnības - respektīvi nagus griezis jau audzētājs.

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

PostPosted: 14 Oct 2017, 07:48
by pixy
nezinīte wrote:Nez, vai eksistē tādi suņi-vienradži, kas vienkārši guļ un izsniedz ķepas?
Eksistē - viens, kurš guļ un izsniedz un otrs, kurš stāv un izsniedz. Nekad neesmu mēģinājusi apguldīt Keli, lai grieztu nagus, tas ir pilnīgi pret viņas instinktiem un noteikti beigtos ar skandālu. Tā, ka vēl bez "dresūras" ir jāmeklē individuāla pieeja, atkarībā no suņa temperamenta un rakstura ;) .

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

PostPosted: 14 Oct 2017, 18:14
by Varbūt
Jā, suņi vienradži ir! Arī mani visi vidusāzieši svētā mierā guļ un izsniedz ķepas nagu apgriešanai.
Toties francīši izspēlē zuša cienīgu aizstāvēšanos. Vecākajai ir milzīgs respekts pret pieres bateriju, kad to uzlieku, tad ir mierīga un ļaujas griezt nagus (acīmredzot tad es izskatos pēc profesionāla suņu manikīra veicēja, bez šī aksesuāra es pārvēršos par vienkāršu pūšļotāju, kuram jau nu pat nagus nevar uzticēt). Uz jaunāko neiedarbojas nekas, tikai fiziska nokausēšana, protams, vinnē fiziski spēcīgākais, bet nu arī ne bez slapjām padusēm.

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

PostPosted: 22 Oct 2017, 19:31
by nezinīte
Lai kā Roze mūžam trenkā kaķi... Bet šodien situācija. Roze ienāk virtuvē un ierauga, ka Klāra bezkaunīgi ēd no viņas sausbarības bļodas. Un ko šī - mierīgi apsēžas pagaidīt, kamēr kaķītis paēdīs. :o Protams, pēc tam jau atkal atsākas trenkāšana. Roze tātad dziļi sirdī ļoti augstsirdīgs suns, bet trenkāšana... nu kā var netrenkāt. :jautri:

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

PostPosted: 12 Nov 2017, 17:16
by nezinīte
Šodien bijām uz DinoZoo rīkoto paklausības ralliju. Mūsu pirmās sacensības. Dabūjām priekšpēdējo vietu, bet par to daudz neraizējamies, jo šai gadījumā mērķis bija vispār redzēt, kā tas notiek, un socializēties. Galvenās kļūdas jau zinu, un lielākais klupšanas akmens mums ir gulēt ar apkārt apiešanu. Bija interesanti citus pavērot. Pamanīju melnu labradoriņu, kuram bija ļoti stingrs saimnieks. Varēja redzēt, ka tur disciplīna tiek prasīta ik uz soļa (tas ir, ne jau tikai sacensībās, bet vispār). Un, protams, ka viņi ļoti precīzi izgāja trasi (gulēt ar apkārt apiešanu tika izpildīts absolūti pārliecinoši), un es jau domāju, ka pirmā vieta tur ir skaidra. Liels bija mans izbrīns, ka šis pāris dabūja tikai otro vietu, bet pirmajā bija maza izmēra sunītis, kas gulēšanu izpildīja ne tik pārliecinoši (nemaz nerunājot par to, ka tik mazam vienkārši ātrāk var apiet).

Bet saņēmām daudz komplimentu no apkārtējiem par skaistumu. Nu ja - visi jau nevar būt gudri, kādam jābūt arī skaistam. :velnins:

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

PostPosted: 12 Nov 2017, 18:30
by Imagine
Apsveicu ar pirmajām sacensībām, un lai šis pasākums ir iedvesma darboties tālāk!

Rallijā bez perfekti izpildītām komandām vērtē arī suņa sadarbību ar saimnieku UN suņa prieku strādāt. Varbūt super disciplinētajam sunim un stingrajam saimniekiem prieka drusku pietūka. :)

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

PostPosted: 13 Nov 2017, 00:52
by Spigana
Apsveicu ar debiju! :)

Skatoties rallija sacensības man vinmēr ir šausmīgi grūti novērtēt to, kāds būs vietu sadalījums, vairākkārt ir gadījies, ka noskatos uz kādiem sportistiem, kas manuprāt startē perfekti, bet beigās lāga līdz pjedestālam netiek. Bet tas arī vienkārši izskaidrojams - rallijā punktus piešķir (nu labi, ņem nost tehniski) par katru staciju un par kopiespaidu, tiesnesis novērtē katru niansi, bet no malas skatoties ļoti koncentrējamies uz kaut ko vienu un rezultātā iespaids sanāk neriktīgs. Plus, nav arī pavisam skaidrs, par ko vispār ņem nost punktus.

Par apiešanu guļošam sunim gan nav, ko pārdzīvot - tas sunim ir sarežģīti un šī apgūšanai nepieciešams laiks un pacietība. Es šo ļoti ilgi pildīju breikdansa variantā - roka ar kārumu sunim pie purna uz zemes un es lavos apkārt. :kanepe: paldies visiem suņu dieviem, ka šo beidzot ir izdevies atrisināt :D

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

PostPosted: 13 Nov 2017, 08:46
by nezinīte
Paldies par apsveikumiem!

roka ar kārumu sunim pie purna

Jā, jā apmēram tā arī izpildīja tas mazais sunītis, kas uzvarēja. Lielam sunim šito grūtāk, ja vien saimniekam nav ļoti garu roku. :D Bet šorīt man nāca atklāsme - noberu saujiņu kārumu sunei priekšā un, kamēr šī ēd, es varu paspēt apiet. :meitenedejo: Žēl, ka man tas sacensībās neienāca prātā. Es gan nezinu - tā laikam skaitītos šmaukšanās. :sarkstosa:

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

PostPosted: 13 Nov 2017, 16:52
by Bonny Rain
Tas nebūs īsti labi. Pareizi ir tieši tā, kā to izpildīja mazais sunītis. Vismaz iesākumā. Un tad palēnām tā roka virzās nost no degungala līdz pat tam, ka saimnieks var mierīgi iztaisnoties un apiet apkārt sunim, kurš saprot, ka nekur nav jākustās no savas pozīcijas. Man patika kā viens amerikāņu treneris saka: tiny baby steps - sīkiem bēbīšu solīšiem jāvirzās uz priekšu. Sākumā tā roka vispār ir visu laiku sunim pie deguna ar kārumu. Bet ar laiku tas attālums palielinās. Bet nedrīkst to sasteigt. Man pašai ar visu laiku gribas ātrāk un ātrāk. Bet ja sasteidz, var pazaudēt jau iegūto. Vakar treniņā sapratu, ka mums ir problēmas ar gulšanos kustībā. Ja vienkārši dodu komandu "guli", tad nav nekādu problēmu viņai apiet apkārt, bet kustībā kaut kā ir savādāk. Viņa kaut kā negribīgi guļas un grib rauties augšā uzreiz. Līdz ar to sanāks tagad trenēties mājās ilgāk turēt to roku pie purna, lai saprot, ka nekur nav jāskrien tālāk. Gan jau pāris nedēļu laikā aizies. Tā kā te tiešām tādiem tiny baby steps forward.

Kā vispār jums iet ar apmācībām? Sunce ir tendēta uz kārumiem?
Man nākas savējo jau iepriekšējā vakarā sākt badināt, lai nākamā vakarā treniņā pavilktos uz kotleti. Jau iepriekšējā vakarā dodu 75% no parastās devas, un tad viss, nekā vairs līdz pat treniņam, kas ir tikai nākamās dienas vakarā. Bet toties tad viņa strādā. Labi strādā. Liekas, ka viņai tiešām patīk treniņi. Pirms treniņa ir mans mazais mežonēns, bet kā sākas treniņš - pavisam cits suns. :pastaiga:

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

PostPosted: 13 Nov 2017, 18:46
by nezinīte
Man nākas savējo jau iepriekšējā vakarā sākt badināt, lai nākamā vakarā treniņā pavilktos uz kotleti.

Ak nē. Ja es tā darītu, tad treniņā viņam man norautu roku līdz elkonim. :kanepe:

Kad trenējamies mājās/pie mājas, tad zināmu gabaliņu pa ceļu viņa man paiet smuki blakus, un puslīdz izpilda komandas, BET kā jau esam kādu gabaliņu prom, tā viņai ieslēdzas brīvsolis, un tad es varētu kaut ceptu vistu vicināt. Kārumi ir ļoti labi, bet ir brīži, kad ir citas lietas svarīgākas. Nu bet skolā, tur jau jā, ir jāstrādā, tur vienkārši nav variantu.

Tad vēl es mēģināju mācīt aportu. Kā izrādās, pilnīgi nepareizi biju iesākusi, un, protams, ka nekas nesanāca. Skatos tagad jūtūbi un saprotu, ka atdošana bija jāmāca vispirms. Bet nu man vienalga netop skaidrs, jo atrodu tikai tos video, kur rāda to sākuma etapu - iedod mantu, noņem, iedod, noņem utt. simt reižu, un tad ir atkal tie paraugdemonstrējumi, kur aizsviež un atnes. A kas pa vidu, figviņzin. A mums notiek tā - aizsviežu, aizskrien, saķer, nes atpakaļ un man garām. Ja vilinu ar kārumu, tad nometīs mantu pusceļā un nāks pēc kāruma (ar domu pēc tam vēl paspēt pakaļ mantai).

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

PostPosted: 14 Nov 2017, 11:28
by Bonny Rain
Mums šis brīvsolis ieslēdzas katru reizi, kad izeju ārpus sētas. Un es ar savām kotletēm, smirduļiem u.c. kārumiem varu ieskrieties. Ja atradīsies kaut kas interesantāks, tad varu tirināt to kotleti deguna priekšā, es tikai traucēju Reinai skatīties izvēlētajā virzienā. Esmu konstatējusi, ka brīžiem viņai vieglāk iet man blakus, kad turu īsākā pavatā. Bet brīžiem atkal jāļauj izostīties visapkārt. Skatos pēc situācijas. Bet nu nekādi baigie treniņi ārpus sētas nesanāk. Tikai tik, cik viņa paklausa balss komandai bez kāruma. Un tās ir "sēd", "stāv" un "blakus". Mājās un treniņā man ir pavisam cits suns - mans suns.
Aportu, nu to, kas sportā domāts kā aports, gan vēl nemācamies. Es uzticos mūsu trenerei. Kad viņa teiks, tad arī sāksim. Pirms laika sabojāt kaut ko baigi negribas. Protams, ka mājās gan viņa skrien pakaļ aizmestai mantai. Gan bumbiņai, gan striķim/lupatai. Un nes atpakaļ. Ja Rozālija skrien pie tevis ar mantu, bet aizskrien garām, tad šādos gadījumos trenere mums ieteica brīdī, kad viņa tuvojas, pašai strauji atkāpties, lai sunei ir interesanti pie tevis skriet. Un tas nostrādā. Ja paskrien tomēr garām, tad tu maini virzienu un atkāpies uz pretējo pusi, lai viņai tu esi interesanta. Un viņa skries tev klāt.

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

PostPosted: 14 Nov 2017, 11:44
by Spigana
Man šķiet, ka šis forumā vēl nesen tika gari un plaši apspriests, bet, ja godīgi, es savam sunim nebojātu komandas, mēģinot tās dot apstākļos, kas mazam kucēnam vēl krietni par grūtu un ir 99% garantija, ka izpildīt tāpat nevarēs.

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

PostPosted: 14 Nov 2017, 11:57
by Bonny Rain
:par:
Jā, nu tas ir par iemeslu, kāpēc savējai neko citu arī ārpus sētas nelieku darīt. Nesanāks labi. Tāpēc arī guli komandu trenējam tikai mājās vai treniņā. Redzu, ka viņai pat treniņā angārā netik smuki sanāk kā mājās. Bet ārā toč pagaidām nesanāks. Ja spiedīšu, sabojāšu to, kas mums ir. Visam savs laiks.

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

PostPosted: 14 Nov 2017, 12:18
by nezinīte
Nu labi, tad es likšos pagaidām mierā ar to aporta prasīšanu.
Vai tas nozīmē, ka neko nedrīkst vispār mest? Ja es metu viņai kaut vai kociņu tāpat vien, tad viņai tagad iestrādāsies jau niķis savākt un neatdot?

Re: Pastāstīšu par Rozāliju

PostPosted: 14 Nov 2017, 12:35
by Māra
Varat iemācīt iesākumam pavisam noderīgu komandu visās dzīves jomās - "dod!".



Un mantu var mētāt. Vien neprasiet sunim komandas, ko tas vēl nav apguvis, lietot sarežģītās situācijās. Līdz tam nonāk pamazām.