Doras pirmās BH (un ne tikai) sacensības!!! Neskatoties uz manu nepārliecinātību un sava veida bailēm nolēmu, ka abas ar Doru piedalīsimies kluba "Mans draugs" rīkotajās BH(A) sacensībās, precīzāk - otrajā posmā, kas norisinājās "Argo kausa" ietvaros...
Tā bija pirmā šāda veida pieredze gan man, gan Dorai. Ļoti labi sapratu, ka reāli viņa nav tam gatava, bet nu, kāpēc nemēģināt.
Atbraucām no rīta, dabūjām numuriņu un vēlreiz dzirdējām, ka startēsim iesācēju grupā, kur būs atviegloti noteikumi.
Notika jauka jaunā suņu centra BIS apmācības laukuma atklāšana un sacensības varēja sākties.
Kad ieraudzīju konkurentus ( ja tā to var nosaukt, jo mēs toč nebijām konkurētspējīgas
), biju mazliet šokā, jo biju iedomājusies, ka visi būs kucēni, bet nekā...nezinu kādēļ, bet iesācējos piedalījās arī reāli pieauguši ( es nerunāju par 1-1.5 gada vecumu) un apmācīti suņi...
Nedaudz kritikas:Es zināju un domāju, ka jebkurš, kas zina kaut ko par BH, ir dzirdējis, ka motivācija ar gardumu un barošana nav pieļaujama... Stāvēju, skatījos iesācējus un redzu, ka dažs labs suni baro... Savā galvā padomāju, ka cilvēks intereses pēc piedalās sacensībās, bet reāli punktus dēļ barošanas nesaņem... Taču nekā...
Vārdu sakot, pienāca mūsu kārta - man pirmajai bija suns jaatstāj guļot, kamēr otrs veic trasi... Protams, Dora atskrēja pie manis un tālāk jau aizgājām stāvēt (un gulēt) kopā... Un ko viņa darīja tajā laikā - ķēra skudras, raka bedri...
kā nekā uz smiltīm mēs nebijām nodarbojušās ar apmācību un vispār uz pirkstiem var saskaitīt tās reizes, cik mazā smiltis ir redzējusi...
Tātad par gulēšanu uz izturību mums jau nullīte...
Tālāk samainījāmies ar otru suni un devāmies veikt trasi... Es nolēmu, protams, motivāciju neizmantot un ļoti grūti bija pēkšņi suņa uzmanību pievērst sev bez nekā, bet ar komandu... Tā - nekā arī izgājām visu, priecēja tikai tas, ka mazā sēdās, kad apstājos un nebija problēmu iziet starp cilvēkiem.
Bez pavadas jau bija mazliet labāk līdz brīdim, kad skudra kļuva interesentāka... Un no manis suns aizgāja prom vairāk kā metru...Atsaucu un gājām tālāk...
Nākamais uzdevums - sēdēšana kustībā... Dora apsēdās...Pēc kādas otrās, ja ne trešās reizes, kad devu komandu... Bet nu godam nosēdēja, cik vajadzēja...
Un pēdējais - gulēšana kustībā... Tur mums gāja vislabāk - suns apgūlās, vienīgi es gan pagriezos un piebildu: "Guli, guli..."... Atnāca arī uz šurp ( gribētos gan taisnāk
) un pēc tam blakus apsēdās.
Devāmies uzklausīt ekspertu - mīnuss par distanci pie pavadas, mīnuss par distanci bez pavadas un pagriezieniem, īsāk sakot - par diviem pirmajiem uzdevumiem nullītes.. (ak, es naivā, tā priecājos, ka suns vismaz sēžas, kad stājos...) Talāk mīnuss par atkārtotām komandām pie sēdēšanas kustībā un par šo uzdevumu 2 punkti, bet par gulēšanu kustībā vismaz uzslavu dabūjām - 8 punkti un kopā 10, no kuriem tabulā pec tam tik 8 parādījās nez kāpēc, bet negājām noskaidrot, jo šā vai tā bijām pēdējās...
Kā rezumē varu pateikt - bija škrobe, bija - par to, ka es negāju ar gardumu purnā kā dažs labs to darīja... Nekādas pirmās vietas jau tas ne tuvu neatnestu, bet labāk būtu...oi, cik labāk... Bet vispār esmu apmierināta un saprotu, kas tieši man tagad ir jātrenē Dorai, domāju, ka vēl paspēsim uzvarēt ne vienu vien lielo, mazajai taču vēl tikai 8 mēneši
Pāris bildītes no BH:
Bezšķirnes suņu rings.Jā, tāda lieta ar bija sarīkota.
Sākumā visi krancīši noskrēja pāris goda apļus...
Pēc tam bija jāpilda tādi uzdevumi, kā jāparāda aste, jādod buča, kur Dora pēkšņi atteicās man lekt klēpi, ko parasti prot ļoti labi, bet nu ar manu palīdzību tika pacelta gaisā un sabučojāmies.
Bija jāpilda komandas - sēdēt, gulēt, balsi. Pēdējo mēs aizstājām ar "dejošanu", jo Dora ir mācīta tikai rūkt nevis riet uz "balsi", un arī tad ne vienmēr to dara.
Vēl ar suņiem sasveicinājās, pārbaudot draudzīgumu.
Šeit mēs nopelnījām godpilno otro vietu.
Un vēl Vika padalījās ar mums ar specbalvu mazajai Susei - suņu našķiem.
Pitch & Go.Jau sākumā tika nolemts - nepiedalīsimies. Dora vēl nav mācīta nest aportu, ja nu vienīgi mājās mantiņu... Bet sagribējās, nu ļoti... Savas mantiņas mums līdzi nebija, pamēģinājām ar to, kuru ieguvām balvā bezšķirnes suņu konkursā - par lielu, lai nestu, priekš Doras tā ir reāli graužamā... Bet ātri kaut kas jāizdomā... Somā atradu no vēsā laika aizķērušos cimdu, tajā tika ielikts akmens un sasiets mezgls... Aportēšana varēja sākties.
Sapratu, ka tālu nemetīšu, jo maz ticams, ka mazā atnesīs, orientējāmies uz to sadaļu, kur bija 10 punkti, bet trāpot salīdzinoši mazā aplī - uzreiz 30. Vienu reizi izdevās pat trāpīt tur un divas reizes skrēju aportam pakaļ pati, bet gods godam kādas 5 reizes Dora skaisti atnesa aportiņu man atpakaļ...
Piesaukšana uz laiku.Nu šeit nav daudz ko stāstīt. Suse skrēja, no visas sirds, bet īsās kājiņas tomēr nenes tik ātri kā tos lielākos...
Apbalvošana.Īsumā - Pitch & Go sacensībās mazo suņu konkurencē ( vispār tie kopā bija tikai kādi 3-5, atkarībā no konkursiem), ieguvām, ja nemaldos
, trešo vietu, piesaukšanā - tāpat, bet saņēmām apbalvojumu arī par pēdējo vietu BH sacensībās.
Suns bija katastrofāli noguris, viņa miga ciet pie katras mazākās iespējas, bet mājās tomēr izdevās piedabūt mazo samiegojušos susīti nofočēties ar savām pirmajām trofejām:
Nobeigumā vēlos pateikt, ka neskatoties uz pāris lietām, kuras tā vien gribas pakritizēt (bet tā jau ir vienmēr un visur), pasākums bija izdevies. Ļoti laba iespēja socializēt suni, saprast, ko viņš māk, ko nemāk utt.
Paldies organizatoriem un paldies
Greylove par līdzi jušanu un fotografēšanu, kā arī prieks bija redzēt tur šī foruma dalībniekus -
Paulu un Sisiju.