Kā mums iet ar mantiņām......smagi iet...
Tiek sagrauzts viss... Pēdējais rekords ēžveidīgai pīkstošai bumbiņai bija 20-25 min...
Vēl paralēli pīkstošiem brīnumiem Dorai ļoti patīk mīkstas mantas... Visas mājās esošās mīkstās rotaļlietas, ko esmu viņai devusi ir izpreperētas... Tā kā apnika man lasīt to sinteponu pa visu māju, nolēmu jātaisa pašai ar lupatām iekšā...
Pīkstošu pagaidām nav, joprojām esmu pavisam maziņu pīkstošu bumbiņu meklējumos (ja kāds zin, kur tādas iepirkt, lūdzu, pasakiet)...
Tad nu vakar ķēros pie vecām biksēm un vēl dažiem auduma gabaliem, lai uztaisītu viņai kaut ko plucināmu/metamu/graužamu...
Man nav šujmašīnas un vispār neesmu šūšanas fans, tāpēc iztiku ar mezgliņu siešanu, siešanu, siešanu...
Pirmā manta sanāca dikti liela... Tagad viņa (nu jau mazliet pielabota pēc fotografēšanas) gaidīs
Greylove labradoru zobus...
Pēc tam tapa mazāka Dorai. Šeit var redzēt arī atlikumus no, laikam, pēdējās Big Match Show dabūtās Royal Canin ādas rotaļlietas - "atgriezumi" pa visu māju...
Un šeit notiek ārdīšanas process...
Dzīvē gan tās mantas izskatās labāk nekā bildēs...
Bet pats galvenais, ka vēl šodien ir dzīva - izkosts tikai mazs caurumiņš, bet tur apakšā cita lupatas kārta un var darboties tālāk
Dora ar "mantiņu" ņemās visu laiku, izņemot tikai brīžus, kad ēd/guļ/ir ārā...
Un nobeigumam, ne pa tēmu, viena nesena bildīte, kas man nez kāpēc ir ļoti iepatikusies