vau::brīdis

Blogs and Chats

vau::brīdis

Postby koen » 30 Jun 2010, 14:49

tā kā manā ierastajā interneta dzīves vidē par suņiem neviens ar mani nerunā (ja vispār runā), tad turpmāk pamēģināšu sava necilā blodziņa (diezgan retos, bet tomēr) vauvierakstus profilakses pēc pārvietot uz šejieni, kas attiecīgi izskatīsies apmēram šādi:

šodien vauvusiņam svētki - uz rīgu līdzpaņemtā sausiņbarība beigusies, tāpēc nākas ēst vistu sirdis un aknas ar burkāniem un rīsiem, no kuriem termiski apstrādāti tikai pēdējie minētie. dzīvnieciņam pēc nu jau kādu gadu ilgušās sausiņdiētas reāls šoks iestājās, kaut ko tādu bļodiņā ieraugot. pieiet klāt, aposta un tad sastingst, degunu pie maltītes piedūris. šķielē uz mani, bet neēd. nu neko, iedodu gabaliņu nogaršot. apēd un luncinās mazais. iedodu vēl vienu. apēd, nolaizās, luncinās. paeju malā no bļodiņas. vauva atkal paošņā, paošņā un tad tā neticīgi sāk knakstīties. ņem pa gabaliņam ārā no bļodiņas, liek zemē, rīsiņus un burkāniņus atstāj, izlasa gaļu. nu neko, paēd tā bišku no vienas puses, tad apiet bļodai no otras puses, paēd vēl mazliet, tad atkal atgriežas sākumpunkā. ēd. aizvien aizrautīgāk. pa to laiku saimnieks izkrāmē uz galda visādas žavētas gaļas, sieru & co. un rāmi ietur brokastis. vauva ēd. saimnieks ēd. virtuvē valda baudpilns miers, dzirdama vien klusa čapstināšana. beigās, protams, salaiza vauvusiņš vēl tos sākumā izmētātos burkāniņus, pienāk pie galda un neko neprasa! tiešām, skatās virsū un luncinās. laimīgs laikam. man prieks. tāds mazs, traks un laimīgs. tagad tik jāsakrāmē mantiņas un jāved vauva atpakaļ uz ziemeļu mazpilsētu, kur zāle zaļāka un pastaigas garākas, tā teikt.
properly trained, a man can be dog's best friend.
User avatar
koen
Baby
Baby
 
Posts: 44
Joined: 11 May 2010, 16:17
Location: berlin

Share On

Share on Facebook Facebook Share on Twitter Twitter

Re: vau::brīdis

Postby moshkis » 30 Jun 2010, 15:04

koen wrote:tagad tik jāsakrāmē mantiņas un jāved vauva atpakaļ uz ziemeļu mazpilsētu, kur zāle zaļāka un pastaigas garākas, tā teikt.
un kur ar sausajiem baro :hih:
Image
User avatar
moshkis
Puppy
Puppy
 
Posts: 301
Joined: 13 Jan 2010, 22:56
Location: Rīga, Cēsis. t.nr. 28486759

Re: vau::brīdis

Postby koen » 30 Jun 2010, 15:12

moshkis wrote:un kur ar sausajiem baro :hih:
nu jā, visu diemžēl nevar dabūt - :pastaiga: vai :riima:
properly trained, a man can be dog's best friend.
User avatar
koen
Baby
Baby
 
Posts: 44
Joined: 11 May 2010, 16:17
Location: berlin

Re: vau::brīdis

Postby Tance » 30 Jun 2010, 20:13

forši uzrakstīts, ļoti aizkustinoši :)
raksti vēl!!! :rej:
Tance
Puppy
Puppy
 
Posts: 152
Joined: 21 Jan 2010, 14:34

Re: vau::brīdis

Postby koen » 15 Jul 2010, 17:26

pretēji visiem labrakstības likumiem, otro ierakstu pēc kārtas iesākot ar "tā kā", teikšu - tā kā šādā karstumā pastrādāt tāpat ir fairly neiespējami, pastāstīšu jums par saviem suņiem. precīzāk gan būtu teikt - par "the dogs of my life", jo runa ir par savstarpēji nošķirtiem laika posmiem, turklāt ne visos gadījumos es esmu bijusi šo suņu saimniece šī vārda ierastajā nozīmē.

pirmais rejošais četrkājainis, kas bez liekām pūlēm iemantoja visu manu tolaik maza bērna mīlestību, bija mels, aitveidīgs vidēja auguma plušķis vārdā džeks. jebšu džekiņš, kā visi viņu sauca (tolaik gan šim vārdam vēl nebija tās mūsdienu sociālās konotācijas). šis sunītis, ja nemaldos, pēkšņas līdzjūtības uzplūdā tika iemainīts kādam garāmgājējam dzērājam pret simbolisku samaksu, degvīna pudeli vai ko tamlīdzīgu, bet izrādījās apbrīnojami sirsnīgs un apdāvināts radījums. tiesa gan, viņam nebija lemts ilgs mūžs. pusgadu pēc viņa pieņemšanas manu vecvecāku mājās omīti pie mājām notrieca auto un viņu ar ātro palīdzību aizveda uz slimnību. mazais džekiņš, kas omītei bija ļoti pieķēries, izšmauca pa durvīm un metās pakaļ mediķu mašīnai. omīte šo starpgadījumu pārcieta, tiekot cauri ar lauztu kāju, turpretim sunītis tā arī palika uz ielas. krustojumā. man tolaik bija kādi gadi seši vai septiņi. pāris dienas pēc šī notikuma mēs ar ģimeni devāmies uz laukiem apraudzīt omīti. par suni neviens nebija bildis ne vārda. tikai opis, sagaidot mūs pie vārtiņiem, paziņoja, ka, nu re, džekiņš jums pretim vairs diemžēl nekad neskries (jā, šo teikumu es atceros vēl šodien). kad sapratu, ko tas nozīmē, apklusu uz divām nedēļām (cik zinu no atstāstiem, vecāki uz beigām jau sāka ne pa jokam bažīties). atceros to sajūtu, ka nespēju parunāt, un pēcāk - nekas no sakāmā vienkārši nešķita teikšanas vērts, jo visu - no ikdienišķiem sīkumiem līdz jūtām, vēlmēm un vajadzībām - kā tāda salta migla pārklāj šīs vienas man tik ļoti dārgās suņudzīves visu nenotikušo dienu lēnām gaistošā ēna.

pasmagi atcerēties, bet nu nekas, jo otrs stāsts laika ziņā ir krietni vien garāks un ar gaužām dabiskām, tādēļ teiksim, ka laimīgām beigām. šī rudā īru princese ienāca mūsu dzīvē pavisam negaidīti, jo kaut kādai krustmātes puspaziņai no viņas kucītes pēdējā metiena bija palicis viens nu teju vai nenotirgojams kucēns, kas uz iegādes brīdi bija sasniedzis gandrīz četru mēnešu vecumu. ar teicamiem ciltsrakstiem, slaika, stalta, kaut tajā vecumā vēl nevarētu teikt, ka sevišķi eleganta īru seteru meitenīte vārdā prince. sunīte tika iegādāta it kā omītei, nu, lai ir, kas pēc vajadzības pārdrošus ķiršuzagļus pabiedētu u.tml. bet sanāca tā, ka par spīti visām potēm mazā vauvusīte neilgi pirms gada vecuma sasniegšanas saķēra hepatītu. tā kā mans nelaiķa tētis bija ne vien ārsts, bet arī suņumīlis (un, iespējams, jau no sākta gala saredzēja šī mākoņa zelta maliņu), sunīti pārvedām uz rīgu, lai, lieki netērējot nesamērīgas summas par veterinārfeldšera mājas vizītēm, varētu nodrošināt sunim nepieciešamo ārstēšanu. smieklīgi, protams, ka tolaik (pirms gadiem 16-18) mums suns gulēja mājās ar elastīgo plastmasas katētru vēnā, kaut gan pat bērniem slimnīcā vēl lika metāla katētrus, piekodinot nelocīt roku. bet jā, šis suns, kā noprotat, laukos vairs atgriezās tikai pa vasaru un tikvien kā rekreatīvā nolūkā, tā teikt. un viņa bija the true love of my life. es biju vienīgais cilvēks, ko viņa klausīja. izmācīju, cik nu spēju, pilnīgi intuitīvi. tie visi n-padsmit gadi bija vienkārši kolosāli, ar visiem starpgadījumiem, ar visām slimībām uz vecumu. ar pilnīgi visu. tas bija labākais suns, kādu jelkad esmu pazinusi. man viņai gandrīz nekas nebija jāsaka - pietika ar skatienu vai žestu. brīžiem šķita, ka viņa vienkārši lasa manas domas, bet es jūtu viņējās. jā, par šo suni varētu stāstīt teju bezgalīgi - par viņas ģeniālajiem nedarbiem, piemēram. bet šis ieraksts jau tāpat draud izvērsties nelasāmi garš, tāpēc pagaidām pieminēšu vien to, ka sunītis savu 14 gadu vecumā pēc vairākām operācijām & co. miegā rāmi aizgāja savu ceļu pavisam neilgi pēc mana tēta nāves, un man aizvien patīk iztēloties, kā viņi abi tagad laiskojas tais citās pļavās. un šo suni es aizvien ik pa laikam satieku sapņos, lai apzinoties, ka viņa vairs nav, tomēr izlaistu pirksus caur viņas rudo spalvu un kopā paskraidītu pa parku.

no mūsdienām mūs šobrīd šķir vēl trīs stāsti, no kuriem viens (diemžēl) ir pabeigts, bet divu beigas aizvien ir draiski atvērtas. tomēr ieteicamais zīmju skaits uz šo brīdi jau ir krietni vien pārsniegts (man pašai, piemēram, ne sevišķi patīk lasīt šādus grafomānijas lēkmes iespaidā sadrukātus teksta blāķus), tāpēc pārējais lai paliek kādai citai pārlieku svelmainai vasaras pēcpusdienai ;)
Last edited by koen on 15 Jul 2010, 22:00, edited 3 times in total.
properly trained, a man can be dog's best friend.
User avatar
koen
Baby
Baby
 
Posts: 44
Joined: 11 May 2010, 16:17
Location: berlin

Re: vau::brīdis

Postby madja » 15 Jul 2010, 18:57

saraudināji mani .( tas gan nav nekas sarežģīts, es pie visiem zvēru stāstiem ar zaudējuma pieskaņu raudu jau pēdējos gandrīz 30 gadus. acis slapjā vietā tā teikt, uz suņiem un kaķiem jo īpaši)

un,zini, Tev tiešām feini sanāk, raksti biežāk!!
Image
Image
User avatar
madja
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1774
Joined: 15 Apr 2010, 14:37
Location: Čiekurkalns

Re: vau::brīdis

Postby koen » 15 Jul 2010, 19:37

madja wrote:saraudināji mani
:estevisamilosu: jā, ir te mazliet par daudz to beigu - bet ko tu padarīsi tam dzīves ciklam, tā nu sanāk tos stāstus noslēgt.
bet citādi - man prieks, ja kādam šis viss šķiet cik necik lasāms :)
properly trained, a man can be dog's best friend.
User avatar
koen
Baby
Baby
 
Posts: 44
Joined: 11 May 2010, 16:17
Location: berlin

Re: vau::brīdis

Postby wolf-eyes » 15 Jul 2010, 21:35

Jā,baudāmi lasīt tādu izjustu lasāmvielu.
Es gaidīšu nākamos stāstus.
:kucens: :samilejies:
User avatar
wolf-eyes
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1528
Joined: 12 May 2010, 23:50

Re: vau::brīdis

Postby pepper » 15 Jul 2010, 21:54

Arī es ieteiktu rakstīt biežāk. Jums ir plašs vārdu krājums, jūs protat stāstam pielikt savu noskaņu, gluži kā grāmatas lasot, tiešām. Man ļoti patīk jūsu rakstīšanas veids, gaidīšu nākamos stāstiņus. :aizsapnojusies:
User avatar
pepper
Junior
Junior
 
Posts: 943
Joined: 13 Jan 2010, 21:21
Location: Valmiera

Re: vau::brīdis

Postby link » 15 Jul 2010, 22:01

Nesen izlasītā grāmata "Saules gaita" - lūk, to man atgādina Jūsu rakstīšanas stils. Tāds... neveikls kompliments :flirts:
link
 

Re: vau::brīdis

Postby koen » 15 Jul 2010, 22:09

ja es būtu suns, es tagad darītu tā - :kucens:
properly trained, a man can be dog's best friend.
User avatar
koen
Baby
Baby
 
Posts: 44
Joined: 11 May 2010, 16:17
Location: berlin

Re: vau::brīdis

Postby koen » 25 Jul 2010, 15:16

šī pēcpusdiena mūsu ziemeļu mazpilsētā gan nav sevišķi svelmaina, tomēr iekšējais sliņķis čukst, ka tad, ja jāizvēlas starp suņa frizēšanu, vannasistabas tīrīšanu, dēļu beicēšanu vai neta piespamošanu, viņš labprātāk izvēlētos pēdējo minēto, kaut man pašai nav sevišķu iebildumu ne pret vienu no augšminētajām nodarbēm. bet nu labi, reizēm jādraudzējas arī ar savu iekšējo sliņķi, lai būtu miers mājās. tad nu pastāstīšu jums par buldogpuiku bosi (tā kā stāsts ir skumjš, gribēju uzreiz rakstīt par abiem buldogpuikām, bet mans dzīvesbiedrs uz šo brīdi ir jau atkārtoti aicinājis mani pievienoties viņam tai dēļu beicēšanas pasākumā, tāpēc nāksies vien iztikt ar to, kas ir).

reiz sensenos laikos (bez bažām, šis tāpat kā daudzi citi dotā teksta elementi ir vien stilistisks pārspīlējums, jo man vēl nav pat 100 gadu) es draudzējos ar kādu jauku zēnu, ar kuru gan beigu beigās mums tomēr nebija pa ceļam. tomēr laikā, ko aizvadījām, draudzīgi laipojot no vienām nesaskaņām uz nākamajām, mēs nolēmām papildināt mūsu kopdzīvi ar kādu četrkājaini. pēc ilgām diskusijām par šķirni, ko gan minētās personas stūrgalvīguma dēļ vien zvērināts optimists varētu dēvēt par "diskusijām", devāmies apraudzīt kādu radniecisku bariņu angļu buldodzēnu. mazi, neveikli kunkulīši, kas gan opā paņemot vairs nešķita nemaz tik mazi. nu neko, uz labu laimi izvēlējāmies vienu bumbulīti, veicām kaut kādu iemaksu, ja nemaldos, un devāmies mājup sagādāt visu mazzvēram nepieciešamo. pēc kāda laiciņa, kad vauva bija ticis pie visām potēm, dabūjis papīrus, čipu un galu beigās sasniedzis nepieciešamo vecumu, viņš pārvācās uz mūsu necilo dzīvoklīti, kas turpmākā mēneša vai divu laikā tika piegānīts un izrakņāts visos iespējamos veidos, kā jau īstam kucēnam pieklājas. teikšu, kā ir - man no tā zvērēna iesākumā bija ne pa jokam bail! :D neesmu sevišķi ražena miesās, un kad tāds paprāvs pelmenis ar pleciņu pa priekšu, savdabīgā smaidā atņirgtiem zobiem, tev metas virsū spēlēties, zin, man spēlēšanās uz sekundi i ne prātā nenāca - pirmās nedēļas ik pa laikam spējā izbīlī lecu uz dīvāna (kas gan man kā saimniekam godu nedara, nevaru noliegt). bet ar laiku viss nostājās savās vietās. puika bija dzīvelīgs, rotaļīgs un ēdelīgs, pieņēmās miesās un, šķiet, arī prātā, cik nu tas iespējams attiecīgā vecumā. peļķīšu skaits uz grīdas aizvien saruka, turpretim pa pus dzīvokli izlīmētie tena paklājiņi kļuva aizvien mitrāki. rotaļlietas dila apbrīnojamā ātrumā, tāpat kā dažs labs apavu pāris un citi sadzīves priekšmeti. ikdiena nemanāmi iegula jaunās sliedēs un rāmā jautrībā ritēja savu gaitu, līdz kādu dienu, kad grasījos beigt darbu un doties mājup pie abiem puikām, saņēmu telefona zvanu, kas, maigi izsakoties, rosināja mani pielikt soli. aizbraucu uz dzīvokli, atslēdzu durvis un ieraugu draugu, kas raudādams sēž uz grīdas asins peļķē ar mirušu kucēnu rokās. viņš bija ieradies pavisam neilgi pirms manis un atradis mazo pelmenīti tieši turpat, kur šobrīd sēdēja. tas bija drausmīgs vakars, bet mans prāts šādās situācijās pēc šoka pārvarēšanas parasti darbojas kā šveices pulkstenis. tā nu es satīrīju māju, apzvanīju klīnikas, lai noskaidrotu, kur iespējams veikt sekciju. sazvanīju kluba vadītāju, kas beigās šo jautājumu nokārtoja. iespēju robežās nomierināju draugu un atvēru ruma pudeli, ko abi tai vakarā arī iztukšojām, tā arī nespēdami nonākt pie kāda saprātīga slēdziena par to, kāpēc mazais puika tagad guļ mašīnas bagāžniekā un vai tiešām tā varētu būt mūsu sasodītā vaina. nākamajā dienā aizvedām dzīvnieku uz klīniku, līdz rezultāta saņemšanai turpinot mocīties neziņā un haotiskā manierē atbrīvojoties no visām dzīvnieka mantām, kas atbilstīgi mūsu minējumiem varēja būt pie vainas šādā situācijas attīstībā. beigās izrādījās, ka dzīvnieks ir bijis smagi slims. ārste pauda dziļu neizpratni par to, kā mazulis vispār ir izvilcis tik ilgi, norādot, ka dzīvnieka fiziskā kondīcija un kuņģī atrastā barība, kas apstiprina mūsu teikto, ka dzīvnieks ir bijis aktīvs un viņa apetīte bijusi gaužām normāla, nekādi nav savienojama ar pēcnāves diagnozi, kas bija kaut kāda iedzimta pneimonija.
tā nu mūs abus, apjukušus un bez padoma, savā paspārnē ņēma jaukā kluba tanta (šis nav stilistisks pārspīlējums, manuprāt, viņa tiešām ir ļoti jauka un atsaucīga), kas saskaņā ar iegādes līgumu bija gan gatava atmaksāt visu attiecīgo summu, tomēr rosināja mūs apsvērt iespēju ņemt citu kucēnu, ja reiz bijām uz to noskaņojušies. salikām galvas kopā, drosmei un iedvesmai iztukšojām vēl kādu ruma glāzi un galu beigās nonācām pie kopīga lēmuma, ka davaj - kad jau, tad jau. un tā pavisam neilgi pēc viena stāsta drūmajām beigām aizsākās nākamais - par buldogpuiku nēmo - kas laimīgi turpinās vēl šodien, bet ko to dēļu dēļ pagaidām nāksies atlikt uz vēlāku laiku.
properly trained, a man can be dog's best friend.
User avatar
koen
Baby
Baby
 
Posts: 44
Joined: 11 May 2010, 16:17
Location: berlin

Re: vau::brīdis

Postby madja » 25 Jul 2010, 17:27

es tiešām ceru uz kādu ne tik bēdīgu stāstu, ikurāt arī tamdēļ,ka man deguna galā stāv 2 gab durvju, kurus nobeicēt ir mans pienākums un MANS iekšējais sliņķis šovakar ir stiprāks par mani :tomati:
Image
Image
User avatar
madja
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1774
Joined: 15 Apr 2010, 14:37
Location: Čiekurkalns

Re: vau::brīdis

Postby koen » 25 Jul 2010, 17:57

oho, izrādās, ka beice un/vai slinkums šodien ir teju globāla mēroga problēma ;) mani dēļi tagad žūst un lēnām vēršas no rozā uz rudiem (tiesa, no tās krāsas, kas bija norādīta uz bundžas, viņus gan šķir vēl vismaz padsmit toņi)
properly trained, a man can be dog's best friend.
User avatar
koen
Baby
Baby
 
Posts: 44
Joined: 11 May 2010, 16:17
Location: berlin

Re: vau::brīdis

Postby murkata » 30 Jul 2010, 10:51

es ļoti ceru, ka beicējat labi vēdinātā telpā, vai ārpusē, jo mana pieredze liecina, ka pat ar ūdeni šķaidāma beice var maksāt dzīvību :soks:
reiz, kad es biju laimīgi iemīlējusies savā pirmājā vīrā un jutos lieliski dzīvoklī bez ērtībām, normālām mēbelēm un citām lietām, nolēmu uztaisīt sev grāmatuplauktus, kas man šķiet, ir neatņemama omulīga mājokļa sastāvdaļa. es tos plautus uztaisīju (no priežu dēļiem) un nobeicēju. viss pasākums man beidzās ar smagu saindēšanos pēs kuras es, kā saka, "ielūkojos kaulainajai" tieši sejā. bija pavisam traki. nevienam nenovēlu tos aukstos drebuļus un nespējas sajūtu. brrrr
:ieraujpoda: tā kā, esiet uzmanīgi ar beicēm...
Dzīve ir jādzīvo, citādi tā ne ar ko neatšķiras no nāves!
http://www.weimargas.jimdo.com
http://www.varaviksnesfazans.com/
User avatar
murkata
Veteran
Veteran
 
Posts: 3087
Images: 24
Joined: 13 Jan 2010, 12:40
Location: Liepāja, DR

Re: vau::brīdis

Postby koen » 30 Jul 2010, 11:00

ak tu tētīt! ni ni, mums viss normāli - viena beice bija indīga, ar to apstrādājām laukā, bet otra bija lietojama arī telpās, tak što visi dzīvi un veseli :)
properly trained, a man can be dog's best friend.
User avatar
koen
Baby
Baby
 
Posts: 44
Joined: 11 May 2010, 16:17
Location: berlin

Re: vau::brīdis

Postby madja » 30 Jul 2010, 12:37

man arī viss bija normāli līdz brīdim,kad sāka gāzt lietus. pirmās durvis paspēju pabeigt un ienest iekšā, bet nezkāpēc beice palika ārā. tagad man ir vienas brūnas un vienas bezkrāsainas durvis, jo nevaru vairāk atrast to toni :D
Image
Image
User avatar
madja
Intermediate
Intermediate
 
Posts: 1774
Joined: 15 Apr 2010, 14:37
Location: Čiekurkalns

Re: vau::brīdis

Postby murkata » 30 Jul 2010, 12:42

koen wrote:ak tu tētīt! ni ni, mums viss normāli - viena beice bija indīga, ar to apstrādājām laukā, bet otra bija lietojama arī telpās, tak što visi dzīvi un veseli :)

tas ir supper. s savus pirmos grāmatplauktus beicēju pirms kādiem 15 gadiem, un tajos tālajos laikos viss bija iespējams :) ...
Dzīve ir jādzīvo, citādi tā ne ar ko neatšķiras no nāves!
http://www.weimargas.jimdo.com
http://www.varaviksnesfazans.com/
User avatar
murkata
Veteran
Veteran
 
Posts: 3087
Images: 24
Joined: 13 Jan 2010, 12:40
Location: Liepāja, DR

Re: vau::brīdis

Postby Cherry » 30 Jul 2010, 12:50

Ļoti ceru, ka visi skumjie stāsti ir izstastīti sākumā, un tagad, pēc žanra likumiem, nāks jatrie stāsti :rej:
Atvainojos par netaktiskumu-vai, mazajam buldodzēnam, kurs pāragri aizgāja, augot-nemanījāt kādu sagurumu, apātiju? Viss bija it kā norrmāli? Un no kurienes uzrādās asins peļķe-asinis nāca no plaušām?
Kāpēc vaicāju-man 4 gadus vecs sunītis arī pēkšņi aizgāja-vienkārši aizmiga un nepamodās no rīta. Sekciju netaisīja, jo es biju tolaik slimnīcā, mājinieki aizveda un apglabāja viņu bez manīm, man pat neteica to. Tagad mēģinu saprast-kas varēja būt par iemeslu.
User avatar
Cherry
Baby
Baby
 
Posts: 61
Joined: 04 Mar 2010, 12:49

Re: vau::brīdis

Postby koen » 30 Jul 2010, 13:04

Cherry wrote:Ļoti ceru, ka visi skumjie stāsti ir izstastīti sākumā, un tagad, pēc žanra likumiem, nāks jatrie stāsti :rej:
tāds bija plāns, jā, tikai jāsagaida īstais brīdis ;)

Cherry wrote:
Atvainojos par netaktiskumu-vai, mazajam buldodzēnam, kurs pāragri aizgāja, augot-nemanījāt kādu sagurumu, apātiju? Viss bija it kā norrmāli? Un no kurienes uzrādās asins peļķe-asinis nāca no plaušām?
tas jau ir pats dīvainākais, ka suns neizrādīja itin nekādas slimības pazīmes - aktīvi spēlējās, ēda labi, izrādīja interesi par visu utt. iespējams, salīdzinot ar nākamā kucēna aktivitātes līmeni, pirmajam tas bija nedaudz zemāks un sagurums iestājās nedaudz ātrāk, bet nevienam no mums iepriekš buldogs nebija bijis, līdz ar to atskaites punktu īsti nekādu nebija. un es pat nezinu, vai pieredzējis cilvēks tās atšķirības tikpat labi nebūtu norakstījis uz rakstura īpatnībām vai ko tādu, nav ne jausmas.
un jā - asinis bija no plaušām. viņam tur beigās k-kas bija plīsis masveidā.
properly trained, a man can be dog's best friend.
User avatar
koen
Baby
Baby
 
Posts: 44
Joined: 11 May 2010, 16:17
Location: berlin

Next

Return to Blogi un tērzētavas

Who is online

Users browsing this forum: No registered users and 28 guests