Velsas korgiji pembroki / Welsh Corgi Pembroke
Posted: 14 Jan 2010, 01:47
Apraksts, vēsture:
Šķirne Velsas korgijs – pembroks ir jaunāka nekā kardigāns. Tiek uzskatīts, ka tās ir divas dažādas šķires. Velsas korgija - kardigāna senčos ir takšu dzimtas suņi, bet Velsas korgija - pembroka senčos – špicu dzimtas suņi. Lūk, ko par abām šķirnēm saka Pīters Kliftons: „Kardigāns ir nedaudz augstāks par pembroku. Tas ir garāks un masīvāks, un resnāks viduklī. Pembrokam ir spicas ausis, bet kardigānam – noapaļotas un lielas. Kardigāna galva ir smagnējāka. Bet vislielākā atšķirība starp šiem suņiem ir to priekšējā daļā – kardigāna krūtis ir izvirzītākas un apaļākas, nekā pembrokam, turklāt kardigānu apmatojuma krāsa ir daudzveidīgāka”.
Izveicība, asprātība, neizsmeļamas spējas izdomāt jaunus trikus, vērība, spēcīgs apsargāšanas instinkts – tās ir īpašības, kas raksturo pasaulē mazāko aitu suni. Šī šķirne ir pazīstama kopš 1107. gada. Mūsdienās Lielbritānijā lielākā Velsas korgiju – pembroku suņu audzētava pieder karaliskajai ģimenei.
Šķirnes standarts FCI № 39/1994
Valsts: Lielbritānija.
Vispārējais izskats. Zems, spēcīgi veidots suns. Kustīgs un aktīvs. Neskatoties un nelielo augumu, atstāj spēka un izturības iespaidu. Raksturs – draudzīgs, nepiemīt viltība, agresivitāte.
Galva. Galvas forma atgādina lapsas galvu. Purna izteiksme – dzīva un gudra. Galvaskausa daļa salīdzinoši plata un starp ausīm plakana; pāreja no pieres uz purna daļu mēreni izteikta. Purna garuma proporcijas attiecībā pret galvaskausa daļas garumu ir 3:5. Purns nedaudz sašaurinās. Deguna spogulis melns.
Acis. Slīpi novietotas, ovālas, vidēji lielas. Acu krāsa – brūna vai tumšāka par apmatojuma krāsu.
Ausis. Stāvas, nedaudz noapaļotas, vidēji lielas. Iedomātā līnija, kas tiek novilkta no deguna gala caur acs centru, šķērsotu ausu asi.
Žokļi. Spēcīgi. Šķērveida sakodiens. Pilna zobu formula.
Kakls. Attiecībā pret korpusu – garš.
Priekšējās ekstremitātes. Īsas un pēc iespējas taisnākas. Plecam ir tāda forma, kas ļauj aptvert korpusu. Ekstremitāšu kauli no lāpstiņām līdz pēdām spēcīgi. Elkoņi piespiesti pie sāniem, mēreni brīvi. Plecu-lāpstiņas locītavas leņķis ir aptuveni 90˚.
Korpuss. Mēreni garš. Ribas ieapaļas, salīdzinoši garas. Skatoties no augšas, redzams, ka viduklī korpuss kļūst šaurāks. Augšas līnija – vienāda. Krūšu kurvis plats un dziļš.
Pakaļējās ekstremitātes. Īsas, spēcīgas, elastīgas locītavas. Izteiktas ceļu locītavas. Kauli no gurniem līdz pēdām – vienmērīgi spēcīgi.
Pēdas. Ovālas. Pirksti spēcīgi, atsperīgi, savilkti kamolā. Divi pēdas centrālie pirksti nedaudz garāki par pārējiem. Nagi īsi.
Aste. Īsa, priekšroka tiek dota nekupētai astei.
Kustības. Brīvas un enerģiskas, nav gāzelīgas un sapītas. Priekšējās ekstremitātes tiek spertas tālu uz priekšu, tomēr nepaceļoties augstu virs zemes, un kustībām priekškāju kustībām jābūt izdarītām vienlaicīgi ar pakaļkāju atspērienu, tādejādi nodrošinot maksimālo iespējamo ātrumu.
Apmatojums. Vidēji garš. Akota mati taisni, pavilna – bieza. Akota mati nedrīkst būt mīksti. Tiem jābūt cietiem un viļņainiem.
Krāsa. Ruda, sabuļa krāsa, brieža krāsa, melna ar brūniem lāsumiem, bez baltiem vai ar baltiem plankumiem uz ekstremitātēm, krūtīm un kakla. Nelieli balti plankumi pieļaujami arī uz purna.
Augstums skaustā. Aptuveni 25,4-30,5 cm.
Svars. Suņiem: 10-12 kg. Kucēm: 10-11 kg.
Trūkumi. Tiek vērtēti atkarībā no neatbilstības standartam.
N.B. Suņiem jābūt diviem normāliem sēkliniekiem, kas pilnībā noslīdējuši sēklinieku maisiņā.
FCI oriģinālais STANDARTS - http://www.fci.be/uploaded_files/039A2003_en.doc