Takšu krāsu dažādība
Kādās tik krāsās nav takši! Tie mēdz būt dažādos rudās krāsas toņos – no tuši ruda, pat sarkanīgi brūna toņa, līdz gaišam, bēšam tonim, ar melnā mata piejaukumu un bez tā. Melni ar lāsumiem un brūni ar lāsumiem. Brūno krāsu mēdz saukt arī par šokolādes krāsu, jo brūnā krāsa, tāpat kā šokolāde, mēdz variēt no gaiši brūna (kā piena šokolāde) līdz tumši brūnai (kā rūgtā, tumšā šokolāde). Melnajiem un brūnajiem takšiem ir lāsumi – noteiktās ķermeņa vietās izvietoti dažādu toņu rudi laukumi. Rudie laukumi (lāsumi) ir uz purniņa, uz uzacīm, uz ķepām kā zeķītes, uz krūtīm, pēc formas atgādinot lepnu banti, un zem astes. Šie lāsumi izdaiļo taksi, piedodot tam cēlu izskatu.
Asspalvainajiem takšiem, kas ir melni vai brūni ar lāsumiem, ir arī kupla ruda bārda un rudas uzacis. Tikai asspalvainajiem takšiem standarts paredz vilku pelēko, vai mežacūkas krāsu (citās valstīs tiek saukta arī par ‘’savvaļas’’ krāsu). Šī ir pati populārākā asspalvaino takšu krāsa. Visiem šādas krāsas takšiem ir dažādu toņu rudi lāsumi, ūsas un uzacis. Šādas krāsas takšiem mats ir krāsots zonāli – pamīšus melnā, rudā un bēšā krāsā. Melnā krāsa var variēt no koši melnas līdz gaiši pelēkai, rudā – no sarkanbrūnas līdz bēšai. Bieži vien šādi krāsotiem takšiem uz muguras ir tumšāka spalva, bet uz sāniem gaišāka.
Takši mēdz būt arī marmora krāsā. Pamatkrāsa ir melna ar lāsumiem, brūna ar lāsumiem vai tumši ruda, bet uz tās ir izvietoti neparalēlas formas gaišāki plankumi (melnam – pelēki, brūnam – gaiši brūni, rudam – bēši). Šiem plankumiem ir jābūt vairāk vai mazāk vienāda lieluma un jābūt vienmērīgi izvietotiem pa visu takša ķermeni.
Ja marmora krāsa takšus mēs bieži varam redzēt izstādēs, tad tīģerkrāsas takšus tikai retajās. Jā, arī šādas krāsas takši mēdz būt! Rudas krāsa takši ar gaišākām svītrām – tādi neatstās vienaldzīgu nevienu takšu mīļotāju! Šī krāsa, tāpat kā marmora ir reti sastopamas.
Skaistu, košu marmora vai tīģerkrāsu panākt ir ļoti grūti. To spēj tikai pieredzējuši audzētāji, kas labi pārzina šķirni, krāsu ģenētiku un izprot šīs sarežģītās krāsas nianses. Šī ir vienīgā takšu krāsa, kas diletantiskas audzēšanas rezultātā, var atstāt neatgriezenisku iespaidu uz suņu eksterjeru un veselību (visbiežākā problēma ir kucēnu aklums un kurlums).
Kādas krāsas taksi izvēlēties? Uz šo jautājumu nevar atbildēt neviens, jo taksi jau neizvēlās krāsas pēc, bet gan dēļ tā intelekta, atjautības, uzticības, darbaspējām. Taksis ir iecienīta šķirne ne tikai mednieku vidū, bet arī ar mākslu saistītu cilvēku aprindās. Ne velti takšu īpašnieku vidū ir daudz gleznotāju, dizaineru, komponistu, režisoru un dzejnieku. Tikai poētiski apveltīts cilvēks uz jautājumu par takša krāsu var pateikt – mana takša krāsa ir - ‘’dāma ar šalli’’ (par garspalvainu taksi kas ir sarkanīgi rudā krāsā ar melna mata piejaukumu uz kakla) vai arī ‘’oranža blūza krāsā’’ (par koši rudu taksi).
Katram takša saimniekam sava takša krāsa liekās visskaistākā, tāpat kā takša raksturs un intelekts – arī tā krāsa ir neatkārtojama.