Paldies par atsauksmi, interise tiesi miniaturie vai trusa izmera taksi

felichitavomraershof wrote:Paldies par atsauksmi, interise tiesi miniaturie vai trusa izmera taksi

Jums p.m. ar telefoniņu.

Vēl ir Inga Horna ar bariņu marmoriem, bet arī standarti

Labvakar, takšu saimnieki!

Nāku ar sāpi/ jautājumu.
Mans taksis jau no laika gala ir bijis ļoti emocionālas dabas, bet, kopš ir bērni, iet pavisam traki - par katru mazāko "ne tā uz mani paskatījās, bērns pārāk tuvu pienāca, utt", tiek piečurāta vesela jūra. Tā kā vecākais bērns ir divgadnieks, ar visām no tā izrietošajām sekām, diendienā vācu vidēji piecas garas, smirdīgas ( kā jau nekastrētam kobelim) čuru sliedes. Un nupat man ir apnicis. Visādas pieejas izmēģinātas, bet pašai nervi sāk beigties. Negribu kliegt uz bēnu, negribu kliegt uz suni. Bet ko darīt? Būris kā opcija?

Tas notiek aiz bailēm?
Būris ir kā soda veids...diez vai tas sunim līdzēs...

Konkurents suņam! Greizsirdība. Vajadzētu pazemināt viņa līdera pozīcijas. Mūsu takšukam bija līdzīgas problēmas. Bija viena grāmata, tikai nu galīgi neatceros ne nosaukumu, ne autoru, atceros pamācības. Viens no pasākumiem ir suņa neievērošana, pārnākot mājās vismaz 5 min. Pēc tam var samīļot. Tad pie barošanas - pirms dod sunim bļodiņu, izliecies, ka ēd pati, kamēr viņš nomierinās, tikai tad dod sunim. Tas gan strādā tikai tad, ja suns ēdelīgs, bet nu takšuki jau pa lielam visi rīmas. Mums šitais nostrādāja. Tajā grāmatā bija daudz labu lietu, bet nu galīgi neatceros to nosaukumu. Ja ir laiks, tad tepat forumā var pačekot manus postus par kādu 2011.- 2014 gadu Mēs te laikam par derīgu literatūru kādreiz spriedām sakarā ar suņu uzvedības problēmām.. Tas varētu būt Pixy blogā.

Elbe wrote:Mūsu takšukam bija līdzīgas problēmas. Bija viena grāmata, tikai nu galīgi neatceros ne nosaukumu, ne autoru, atceros pamācības. Viens no pasākumiem ir suņa neievērošana, pārnākot mājās vismaz 5 min. Pēc tam var samīļot.

Šāda veida padomi bija Jan Fennell "The dog listener", ja pareizi atminos. Latviski "Saruna suņu valodā".

Man neizklausās, ka tas suns vispār jūtas kaut kāds līderis. Drīzāk zemāks par zemi un apčurājas aiz padevības. Un ēst no suņa bļodas? Šādi ieteikumi ir iemesls kāpēc es to grāmatu neuztveru nopietni

Man ar liekas, ka tur drīzāk suņa pašapziņa jāceļ. 1:1laika pavadīšana, nodarbības, iedrošināšana, zinoša cilvēka pavadībā.

Nu redz, apsēdos, kamēr sīkie guļ, varu garāk apstāstīt.

Takšeli paņēmu jau ar tādu problēmu, bet, piestrādājot un atrodot pareizo pieeju, bija ok. Vismaz 7 gadus dzīvojām mierā. Sačurājās pa retai reizei, kad kāds īpaši tuvs un jūsmīgs ciemiņš atnāca. Tepat forumā esmu arī rakstījusi kādā citā diskusijā par savu pieredzi. Kad piedzima bebis, suņi mazliet ņēma ļaunā, bet ne uz ilgu laiku, un bez dramatiskām izpausmēm. Taksim pat patīk zīdaiņi - žēlo, kad raud utt. Bet - katrs zīdainis reiz izaug par divgadīgu špicpuku, kam tā vien nagi niez pārbaudīt visu pacietību. Sunim attiecības ar mani ir ok. Varētu būt labākas ar manu dzīvesbiedru - kaut kādā brīdī kontakts nav izveidojies pārāk labi, un tur ir tā čurāšanas lieta diezgan bieži izpaužas tad, kad liek pie pavadas, bet - tas ir koriģējams, un to var izdarīt, jo viena no pusēm ir pieaudzis cilvēks. Bet ko ar spiedzošu, skrienošu divgadnieku? Suns arī nav tāds, kas ielien savā stūrītī un tur sēž, viņš visur pa vidu un pa kājām, bērns virsū un - aiziet! - čura pa visu dzīvokli. Jo čurā un vienlaikus skrien slēpties. Var teikt un runāt, un atkārtot, ka nedrīkst, šajā brīdī tas kā pīlei ūdens (t.i. - ar bērnu runāt). Ok, izaugs no šī perioda. Kaut kad. Bet man tūliņ nākamais bērns sāks celties kājās un iegūt arvien lielāku kustības perimetru. Negribas suni mocīt, neribas uz bērniem kliegt un pašai gribas kkādu morālo līdzsvaru saglabāt. Tā nu lauzu galvu, kā risināt.

Galīgi sen te neviens taksis nav atrādīts
Mūsu Otto (Hunter's Parade Da Vinci)

Mana princese Reda (Hunter's Parade Desire)


Un Mimī (Athena Hunter's Parade)

Kas rudulīšiem par skaistu krāsu! Un Mimī ģīmītis!
Kopš mūsmājas ir bez TAKŠA, tā vien acis velk uz to pusi!

Viss ir iespējams. Mimī, stapr citu, būs mūsu nākošā metiena mamma. Septembrī dosimies uz Sanktpēterburgu pie "vīra".