Džeka Rasela Terjers / Jack Russell Terrier

[aaairam]

Džekiņu ballīte nav slikta doma. Vienīgi, piemēram, es neesmu gatava palaist suņus brīvā dabā ārpus iežogotas teritorijas. Es redzu, ka forumā ir bijušas sarunas par pastaigām gar jūru. Es tomēr neuzticos saviem suņiem un neesmu gatava tos atlaist, lai skrien.
Arī raseļu sugas aprakstā ir piezīme, ka pastaigas laikā nevar atlaist no pavadiņas ārpus iežogotas teritorijas. Pat vispaklausīgākajam raselim var iešauties galvā pēkšņi skriet un saimnieku nedzirdēt. Tāda ir sugas īpatnība. Kā saka "mazie Napaleoni"

Tā nu gan nav! Mani džeki tikai tikko ir sākuši iet uz skoliņu, vakar bijām ar vienu džeku no foruma pastaigāties uz jūru aizbraukuši un nebija tā, ka savējos savaldīt nevarēju, skrēja bez pavadas gar jūru un viss bija kārtībā.

[ievish]

pilnīgi nepiekrītu....
tā nav šīs šķirnes īpatnība

Pievienojos. Raseli ir jāmāca, bet viņi ir labi apmācāmi, tikai ar tieksmi būt spītīgi, kā jau terjeri. Jo saimniekam būs labāks kontakts ar suni, jo tas labāk klausīs. Protams, reizēm ausis var aizkrist, bet ne jau tā, lai suns kā dzinējs ar degunu sūnās skrietu kilometriem prom.

[Pifa]

[Pifa]

[s_solv]

Man visi suņi tiek apmācīti paklausībā no 4. mēneša vecuma, tomēr es nekad neriskētu laist raselu skriet brīvā vaļā. Principā, jebkurš kinologs pateiks to pašu. Raseli ir pārāk lieli brīvdomātāji.

es esmu kinologs un instruktors.
palieku pie sava viedokļa, ka raseļi nav nemaz tik lieli brīvdomātāji!

[Pifa]

[ievish]

Es neesmu raseļus audzinājusi, bet esmu dažādus eksemplārus redzējusi, gan tādus, kas bēg no sainiekiem (nepareizas apmācības metodes, nav kontakta ar saimnieku, tajos gadījumos, ko zinu), gan tādus, kas ir normāli laižami vaļā no pavadas un pēc tam dabūjami arī rokā.

es varētu pameklēt un salikt diezgan daudz atsauces , kas pamato manu viedokli.

Uz rakstiskiem šķirņu aprakstiem es nekad nepaļaujos pilnībā. Arī par manu šķirni (vipetiem) ir rakstīts, ka vaļā drīkst laist tikai iežogotā teritorijā un daļa saimnieku tā arī dara, bet otra daļa, tai skaitā, es, savu suni pietiekamā attālumā no ielām laižu vaļā skriet. Un viņš nāk uz komandu atpakaļ. Ne vienmēr uzreiz (vēl jāpaošņā tas un vēl šitas), bet vienmēr nāk.

Tagad neanalizēšu, kāpēc Jūsu suņi neklausa komandām, nav man tam pietiekamas informācijas, bet tas, ka Jūsējie nav vaļā laižami, nenozīmē, ka tādi ir visi raseļi. Tā ir pietiekami populāra šķirne, lai katrs no mums kādu raseli savā dzīvē būtu saticis un ne tikai pavadas galā.

[Pifa]

[Pifa]

[Pifa]

[Robins]

"tas ka Jūsējie nav vaļā laižami, nenozīmē, ka tādi ir visi raseļi"
Pirmkārt, nevienu brīdi neesmu teikusi, ka mani suņi nav laižami vaļā. Es teicu, ka neesmu gatava uzņemties risku atlaižot vaļā. Liekas atšķirība starp suņu darbību un manu darbību ir redzama. Mani suņi skrien pa dārzu un brīnišķīgi atsaucas uz komandu "šurp". Otrs- nu it kā nekad , nevienu brīdi neesmu apgalvojusi, ka visi raseļi tādi ir. It kā otrādi, rakstīju, ka katram raselam var būt savādāks temperaments. Savukārt, par uzticēšanos vai neuzticēšanos rakstītajam-man nav ko piebilst...pārāk mulsinoši.

Pifa Varbūt, pirms rakstīt garus aizstāvības penterus, vajadzētu pārlasīt sevis rakstīto, piemēram " Pat vispaklausīgākajam raselim var iešauties galvā pēkšņi skriet un saimnieku nedzirdēt. Tāda ir sugas īpatnība."

Manā izpratnē tas kā reizi ir apgalvojums, ka "visi raseļi tādi ir". Nu vismaz tie, kuri ir "sugas".
Laikam jau drīzāk par šo citātu arī cilvēki raksta, ka tas tā nebūt nav. Savus suņus skaidrs ka laist vai nelaist vaļā - tas katra paša ziņā. Pilna Latvija ar cilvēkiem, kas pat pavadā pie citiem suņiem savējos nelaiž - kā kāds tuvojas, tā ķer padusē un teciņiem laižas - ka tik kaut kas nenotiek.

[Pifa]

[ievish]

SUGA = pelēkais vilks (Canis lupus)
PASUGA = suns (Canis lupus familiaris)
ŠĶIRNE = Džeka Rasela terjers

[aaairam]

Pifa gribētos redzēt Jūsu raselīšus.

[Sanio]

Raseļus tāpat kā jebkuru terjeru ir nepieciešams mācīt. Tāpēc, ja komandas šurp, blakus un kontakts ar saimnieku ir, tad var mierīgi staigāt bez pavadas.
Viennozīmīgi tā nebūs šķirnes īpatnība No kurienes tādas domas?!

[Flipers]

Sveiki Raselisti Man jautajums nedaudz pieredzejusiem sunu turetajiem Kadas veselibas parbaudes ir vajadzigas Raselim pirms otras pusites meklesanas? Jo cik palasiju interneta , visi raksta ka ir izietas veselibas parbaudes sunim un vinam viss ir ok. Un otra lieta ir pati otra pusite. Mans puika ir bez dokumentiem ( pasa mulkiba ) ) un ari izstades suns vins nav. Vienkarsi majas milulis. Dokumentus vairs nezinu kā lai dabū , jo pirkts ir LT. Un problema ir ta , ka lielaka dala Raselu meitenes ir cacas un visas prasa dokumentus un izstazu medalas. Ka lai atrod otru pusiti vinam? Ar SS meklet nevelos. Jo tam liela uzsticiba nav. Vai tiesam tie ciltsraksti un izstazu medalas ir tik svarigas?

[aaairam]

Sveiki Raselisti Man jautajums nedaudz pieredzejusiem sunu turetajiem Kadas veselibas parbaudes ir vajadzigas Raselim pirms otras pusites meklesanas? Jo cik palasiju interneta , visi raksta ka ir izietas veselibas parbaudes sunim un vinam viss ir ok. Un otra lieta ir pati otra pusite. Mans puika ir bez dokumentiem ( pasa mulkiba ) ) un ari izstades suns vins nav. Vienkarsi majas milulis. Dokumentus vairs nezinu kā lai dabū , jo pirkts ir LT. Un problema ir ta , ka lielaka dala Raselu meitenes ir cacas un visas prasa dokumentus un izstazu medalas. Ka lai atrod otru pusiti vinam? Ar SS meklet nevelos. Jo tam liela uzsticiba nav. Vai tiesam tie ciltsraksti un izstazu medalas ir tik svarigas?

Protams, ka ciltsraksti ir svarīgi!!! Tas nav pliks papīrs, tas ir apliecinājums , ka Tavs sunītis ir konkrētās šķirnes pārstāvis, Tu zini, kas ir viņa vecāki, vecvecāki, utt. Kā savādāk Tu vari pierādīt, ka no tava suņa pēctečiem neizaugs taksis vai bīgls?
Bez ciltrakstiem Tavs suns ir tikai līdzīgs šķirnei, ne šķirnes suns.

[seila]

Flipers protams ir apsveicami, ka Jūs domājat par veselības pārbaudēm, bet aaairam taisnība, ja nav šķirnes apliecinājums, tad neviens nezin kas ir bijis Jūs sunim rados un iznākums var būt ļoti attāls no Jūsu suņuka izskatu. Ciltsraksti nav ne parasts papīrītis, ne dižošanās, tas ir apliecinājums par piederību šķirnei... Un izstādes arī vajadzīgas, lai notiktu vaislinieku atlase, atbilstošās atzīmes taču saņem tikai labākie no labākajiem - tāds ir izstāžu mērķis. Sunim jābūt excellentam savas šķirnes pārstāvim, lai to pielaistu to pie vaislas darba.
Suņu puiku izvēlās kucītes īpašnieki un kamdēļ, lai viņi izvēlētos Jūsu sunīti, par kuru it nekā nav zināms nav apvainojums, bet lai nodarbotos ar šķirnes izkopšanu, tomēr jābūt gan zināšanām, gan speciāli izietiem kursiem, gan sunim, kurš tiešām ir tā vērts, lai nodotu savus gēnus tālāk.

[Alpina]

Flipers protams ir apsveicami, ka Jūs domājat par veselības pārbaudēm, bet aaairam taisnība, ja nav šķirnes apliecinājums, tad neviens nezin kas ir bijis Jūs sunim rados un iznākums var būt ļoti attāls no Jūsu suņuka izskatu. Ciltsraksti nav ne parasts papīrītis, ne dižošanās, tas ir apliecinājums par piederību šķirnei... Un izstādes arī vajadzīgas, lai notiktu vaislinieku atlase, atbilstošās atzīmes taču saņem tikai labākie no labākajiem - tāds ir izstāžu mērķis. Sunim jābūt excellentam savas šķirnes pārstāvim, lai to pielaistu to pie vaislas darba.
Suņu puiku izvēlās kucītes īpašnieki un kamdēļ, lai viņi izvēlētos Jūsu sunīti, par kuru it nekā nav zināms nav apvainojums, bet lai nodarbotos ar šķirnes izkopšanu, tomēr jābūt gan zināšanām, gan speciāli izietiem kursiem, gan sunim, kurš tiešām ir tā vērts, lai nodotu savus gēnus tālāk.

[sapnjutarba]

Arī mani interesē pārošanas jautājums, varbūt kāds var padalīties ar pieredzi. Mums ir ciltsraksti, bet uz izstādēm gan neejam. Skaisti jau esam, bet neņēmu sunci šādiem mērķiem. Tomēr, tā kā ir visi papīri, tad domājam, ka kautnkad jau gribās arī kādu bērniņu. No kāda vecuma vispār tas ir tā reāli, kad var pievēraties tai domai? Saprotu, ka dāmas īpašnieki izvēlēsies to "precinieku", bet ne par to šobrīd jautājums. Vairāk par to, kāds tas process, kas jāņem vērā utt.?