Sveiki!
Daudz ar savu info, par Bruno jau esmu dalījusies pirms tam, tāpēc sīkumos neizplūdīšu. Bruno pie manis nonāca, kad viņam jau bija 5 mēneši, pie visa pierada zibens ātrumā, pat pie jaunā vārda (pirmajos mēnešos viņu sauca Largo).
Uz suņu skoliņu sākām iet gana ātri, kādas 2-3 nedēļas pēc tam un arī instruktors teica, ka tas ir ļoti labs vecums, lai kucēnu apmācītu turpmākajai dzīvei. Pamatlietas iemācījāmies, trikus mācījāmies ar youtube video palīdzību. Bruno ļoti ātri mācās lietas un ja man būtu vairāk laiks mācīt trikus, tad zinātu jau visus videoklipus
Uzskatu, ka ar visiem Raseļiem nav vienādi un jāņem vērā tieši konkrētā suņa raksturs utt. Esmu dzirdējusi, ka ja suns tiešām ir hiperaktīvs visu laiku, tad ir problēmas ar psihi. Bruno man gan ir kaut kāds brīnum-bērns. Protams, ir aktīvs - kociņu karalis un reizēm jau vairs nejūt, ka pats noguris, tad tik jāpaņem klēpī un acis jau krīt ciet
Mantas mums ir dažādas, bet piekrītu, ka atsevišķas reizēm ir tik vienam vakaram. Ļoti patīk plastmasas pudeles izģērbt no etiķetēm un korķus noskrūvēt. Tāpat mums ir viens liels lācis, ko nedrīkst plēst, bet izmantojam kā "fukājamo" mantu, jeb ir kur izlādēt seksuālās tieksmes, lai nav jālec visiem ap kājām.
Gultas vieta mums sākumā bija banānu kaste no lielveikala, kurā ieklāta sedziņa, bet pēc laikam uztaisījām paši līdzīga izmēra koka kastīti, kurā Bruno vienmēr aiziet gulēt, bet pamostas tāpat blakus gultā. Būri neizmantojam, jo neredzu nekādu iemeslu tam. Mājās paliek arī viens pats, bez nekādiem nožogojumiem un ja viņam ir pietiekami daudz savu mantu, neizrāda vispār nekādu interesi par kurpēm vai citiem priekšmetiem, kas atstāti viņam pieejamās vietās. Guļ vai sēž uz palodzes un gaida mājās, pat gardumus tajā brīdī neēd un tos ķer un meklē tikai tad, kad priecājoties skrien pa māju, jo kāds ir ieradies mājās!
Katrā gadījumā, Bruno ir līdz šim labākais, kas ar mani ir noticis!
)