Jā...pārliecinājos par Baffu,ka viņš ir ne tikai spītīgs,bet arī liels blēdis! Mēs šad tad ejam pastaigāties ar burvīgām VAS meitenēm. Sastāvs meitenēm dažreiz mainās,bet gandrīz vienmēr viņas ir trīs. Viena no viņām seniora vecuma dāma ir katrā pastaigā kopā ar Baffu. Puika ir sapratis,ka to dāmu aiztikt nedrīkst,bet ar pārējām divām trako uz nebēdu. Un vienmēr tā trakojot viss bariņš ir kopā ar cilvēkiem. Līdz vienreiz Baffs izdomāja paņemt brīvsoli. Nelīdzēja ne saukšana,ne komanda ,,šurp",kuru laukumiņā ar citiem suņiem izpilda tīri pieņemami. Pēc minūtēm septiņām atskrēja no pretējās puses tīri laimīgs. To,ka sastrādājis ziepes puikam pieleca ļoti ātri,jo atpakaļceļā gāja pie pavadas. Nākošajā pastaigā Baffs saprata,ka tiek pastiprināti uzmanīts un aizcilpoja prom dažu sekunžu laikā,kad es un VAS meiteņu saimniece uz pāris sekundēm novērsāmies. Un trešo reizi tas notika pat divreiz,mūsu gaidīšanas režīms ieilga līdz minūtēm desmit.
Baffam ir cita taktika- viņš iepaliek mums aiz muguras un galvu piešķiebis vēro- ir izdevība notīties vai nav... Pirms tam kārtīgi izskraidās ar meitenēm un ļauj sevi nomedīt un papluinīt.
Ja eju ar viņu divatā,tad tikai pavadā. Mūsu pastaigas ir gandrīz ik dienu divu vai trīs stundu garas. Gājām arī sēnēs,komanda ,,stāvi" un es griežu bekas...Pie pavadas puika ir iemācīts iet brīvā režīmā,mani neraustīt. Uz veikalu ejam perfekti blakus(ja tikai garām neskrien kāds suns,ar kuru gribas iepazīties),pie veikala sēžam, līdz es pienāku klāt. Puika ir socializēts,pie viņa var pienākt klāt vietējais bomzītis un ar skaļu bļāvienu:,,Mans draugs!" paglaudīt galvu. Bet tā vicošana prom brīvajā režīmā...
Nu, saprotu ka savā vecumā es ar viņu nevaru skraidīt,bet ja jāvico prom no tik lieliskas kompānijas,tikai tāpēc ka tāda ir iegriba... Pēdējo reizi divas meitenes pat mēģināja viņu atdzīt atpakaļ,veltīgi.
Ir kāds sevišķs piegājiens kā TM māca komandu ..šurp"?