Ja strādnieki vai ciemiņi darbojās/nāk mājas pirmajā stāvā, tad Bensonu ieslēdzam otrajā stāvā. Ja ir paredzēti ciemiņi, vai strādnieki, kas šiverēs pa abiem stāviem un ārā, tad Bensonu liekam voljērā. Bensons ļoti sargā un sarunāt ar viņu neko nevar. Čalis atzīst kādus 8 cilvēkus. Bet arī tad vnm apguļās tādā vietā, kur var visu kontrolēt un redzēt, vai arī vēl labāk - puiks fiksi izskaitļo, kas ir vājais posms uz kārumiem
. Un ja arī cilvēks, kuru Bensons pieņem, iet uz WC, arī tad puiks labprāt dotos tur līdzi asistēt, jo - tu tomēr esi ciemiņš un nav ko valkāties pa svešu māju riņķī.
Baris, mans vecākais suns, ir pilnīgs pretstats Bensonam. Protams, bez saimnieka piekrišanas, sētā neviens neienāks. Bet ja viesis tiek ar suni iepazīstināts, tad nav problēmu. Vispirms svešam gan noprasu, vai cilvēkiem nav bail no suņiem un ja ir, tad Bari lieku voljērā, vai ieslēdzu mājā. Tā gan ir bijis tikai 1x, kad cilvēks ir bijis panikā no dajebkāda suņa. Tas cilvēciņš skrien pāri ielai arī tad, ja pretī nāk čivava. Nu tā kkā.
Man ir 2TM, bet tik dažādi
!
Ja mēs ejam staigāt, tad parasti +/- pa vienu maršrutu un to viņi var iziet ar aizvērtām acīm. Nu ir neliels izbrīns, ja pamainam staigāšanu, bet tās ir tikai pāris sekundes
, jo tak uzreiz ir interesanti, ko jaunu saostīs un ieraudzīs. Pavisam brīvsolī tik bieži viņi netiek laisti, bet vnm mūs uzpasē. No sākuma met mazus lokus mums apkārt, bet pēc tam tie loki paliek arvien lielāki
. Jebkurā gadījumā nav bijusi problēma suņus sasaukt. Vai arī mums ir vnk noveicies, ka tuvumā nav bijis kāds kārdinājums, kura dēļ ir aizkritušas klapes uz acīm un ausīm.