es atceros,kā mēs ar mammas suni jukām prātā. viņš pa dienām gaudoja,kad neviens nebija mājās, nabaga kaimiņus veda trakus. Bet pa naktīm gāja vaļā īdēšana. Un es nevaru gulēt,ja suns īd un kunkst. Nedēļas bez normālas izgulēšanās pagāja. Labi,ka man rotveilers šitādus trikus nestrādā, plus viens no iemesliem,kāpēc viņš man ir kastrēts ir,lai šitais nemaz negadītos.

Mana Bafla nodzīvoja 13 gadu, viņas māsa, kurai bija pirmais metiens Latvijā, - gandrīz 14 gadu. Ticu, ka TM var dzīvot 15-17gadu.
Ja būtu iespēja, tad atkal ņemtu sev TM, - skatos šeit bildes un sirds smeldz. TM tāpēc jau ir interesanti, ka viņi ir ar raksturu, ļooti gudri, reizēm atklāti, reizēm viltīgi, mīl ģimeni un grib būt visur klāt; jo vairāk ar viņiem runājies, jo gudrāks top suns. Bafla mums nēsāja malku kamīnam, mēs ar viņu gājām uz tirgu, viņa nesa somā uz muguras nopirkto, sākumā viss tirgus saskrēja skatīties, bet suns vienā angļu mierā nelikās ne zinis par ziņkārīgajiem. Peldēties ne visai patika, bet pāris reizes gadā piecieta mazgāšanos ezerā vai upē. Es viņai vienmēr izcirpu spalvas starp kāju spilventiņiem, lai nenes smiltis; ar ķemmēšanos problēmu nebija, vēl tagad ir dzija priekš zeķēm
TM instinkti no dzīves Tibetā ir saglabājušies - labāk saprotas ar sievietēm, mīl paklaiņot, ja rodas iespēja, bet toties uz dresūras laukumu pietika aiziet pāris reizes, uzreiz visu apguva, bet izpildīt komandas vairākas reizes pēc kārtas - nē, "ne carskoje eto delo".
Nostaļģija...

Ane-kad viņi aiziet rēta sirdī lēni dzīst...

Jā raksturojumam piekrītu ar visām četrām. Vēl piebildīšu,ka ļoti konservatīvs un labs nakts sargs. Jau ir sapratis kuri cilvēki kaimiņmājās dzīvo un kuri tikai atnāk ciemos nu un tos ciemiņus aprej. Mācību laukumiņā esam vairāk kā mūžīgie studenti-statisti,vienmēr nāk jauni skolasbiedri. Komandas ļoti labi zina,bet izpilda ar sejas izteiksmi nu,ja tev to vajag...varu arī izpildīt,kaut jēgu neredzu. Un pēc izpildījuma manieres var saprast,ka tas viss viņam līdz kaklam.
P.s. smagumu nēsāšana uz muguras nekaitē mugurkaulam?

Ane wrote:Mana Bafla nodzīvoja 13 gadu, viņas māsa, kurai bija pirmais metiens Latvijā, - gandrīz 14 gadu. Ticu, ka TM var dzīvot 15-17gadu.

Prieks, ka maniem suņiem no senčiem ir tikuši tik labi gēni!
Diemžēl, bet ir suņi, kas nespēj nodzīvot pat līdz 10 gadu vecumam Lai kā negribētos, bet arī tas ir jāņem vērā.

suncis wrote:Cienījamie TM (puišu) saimnieki !
Jautājums par tibetiešu mīlas ilgām... Baffs jau otro(!!!) mēnesi dzied naktīs serenādes. Cik ilgi tas dziedošais posms trīsgadīgiem puikām parasti ir??? Sāku jau kreņķēties vai tik nav cita problēma...
Paldies par atbildēm !

Laipni lūgta klubiņā
Domāju, ka citas problēmas nav, kā vien stipri izteikti instinkti. Tibetiešiem kā reiz mīlas ilgas sākas tieši rudenī. Vasaras vidū, blakus pagalmā tekoša kuce var sagādāt krietni mazākas raizes kā rudeni/ziemā tekoša kuce vairāku km attālumā. Citreiz pat tekošu kuci nevajag, lai suns meklēšanās sezonā kļūtu kreņķīgs, viegli uzbudināms un kašķīgs, diezgan bieži var arī pasliktināties apetīte, cits vispār var atteikties no ēdiena.
Ar Hundi man šajā ziņā ir palaimējies, viņš cieš klusējot vai satraukti rejot. Bet Grants savulaik gan dziedāja. Viņa kroņa numurs, īpaši karstajās dienās, bija nosēsties pie durvīm un savas mīlas mokas izkliegt atslēgas caurumā... Viņš arīdzan pilnībā atteicās no ēdiena, nācās pielietot kaudzi viltību lai suni pierunātu apēst kaut tik daudz lai viņš nenomirtu badā. Piebildīšu, ka viņa pārdzīvojumi sākās jau septembra beigās/oktobrī un vilkās līdz pat janvārim/februārim. No sākuma mocījās ilgās pēc meitenēm, pēc tam cieta no depresijas, ka viss palaists garām.

Zuzanna- Viņa kroņa numurs, īpaši karstajās dienās, bija nosēsties pie durvīm un savas mīlas mokas izkliegt atslēgas caurumā...

Ilgi smējos par veidu pievērst sev uzmanību! Baffam līdzīga uzvedības maniere pie vetārsta. Ieejot kabinetā pagriež visiem muguru,pieliek purnu pie durvju roktura un gaida...sak,es gribu ārā. Vienu reizi vets pat ausis apskatīja,bet puika sēdēja bez kustībām. Purns pie roktura. Mums vets piedāvāja ,,atbumbošanu" ja jau puikam būs celibāts. Cik tas būtu pareizi vai nepareizi nezinu...

Jēziņ,kas par drāmas karali

Suncis Tigra ar šitā māk izpausties! Tik attiecībā uz ūdeni. Atceros, ka reiz pēc traki karstas izstāžu dienas kopā ar vīru gājām ezerā peldēties. Toreiz vēl bēbja vecumā esošais Džollis un Tigra palika krastā. Džollis tādu situāciju nespēja aptvert un metās peldus, laikam jau, lai pārliecinātos, vai ar mums kārtībā. Savukārt Tigra pa to laiku sēdēja krastmalā, teatrāli pagriezusi mums muguru. Ūdens skalojās precīzi pēdas attālumā no viņas astes. Parādīja mums savu attieksmi pret ūdens procedūrām

suncis wrote:Mums vets piedāvāja ,,atbumbošanu" ja jau puikam būs celibāts. Cik tas būtu pareizi vai nepareizi nezinu...

Manuprāt nav slikts variants. Pasargās no pārdzīvojumiem meklēšanās laikā, kā arī no veselības problēmām.

Lai kā es censtos,bildes sanāk samazinātā formātā. Baffs pirms pāris nedēļām.

Tibetā arī tagad TM izmantojot kravu pārnešanai kalnos, nezinu, cik smagu nastu suņi nēsā.
Mums bija speciāla suņu soma un lielus smagumus nelikām nest - kadi 2-3kg, galvenais bija kopā pastaigāties, socializēties. Reizēm Bafla uzcēlās ar priekškājām uz letes, lai labāk redzētu, kas tiek tirgots, daži pārdevēji bet, redzot, ka suns mierīgs, piedāvāja ko garšīgu. Dīvaini, viņu vienmēr interesēja sālīti vai marinēti gurķi, uz gaļas paviljonu gan nekad negājām,tur suņiem ieeja aizliegta.

Baffs ir tik nopietns puisis! Apzinās savu vērtību

Sveiki tibetieši! Man viens jautājums vai kads ir pārdevis kucēnu uz Liepāju tagad viņam apmēram gads.

ingars, nosūtīju PM

Sveiciens TM saimei!
Cerams, vasaras karstās dienas ir pavadītas ar vēsi filozofējot par dzīvi un gulšņājot ēnainā vietā. Iespējams arī rūpīgi izraktā bedrē pašā dārza vidū.
Mēs ar Baffu esam pārvarējuši visvisādas sīkas ķibeles,pavilni centīgi nometuši un izskatās ka arī garais apspalvojums tiks nomainīts. Kad ķemmējām laukā pavilni nācās secināt ka tās blīvuma dēļ puika nēsā arī kvantumu jūrmalas smiltis. Un mans jautājums- vai vasaras sezonai noslēdzoties pirms jaunā kažoka jūs savējos nemazgājiet? Jūrā puiku dabūt ir nereāli gan tāpēc,ka viņam nepatīk ūdens,gan tāpēc ka līdz 1. septembrim mūsu miestā ir aizliegums staigāt pa piekrasti...

Es savējos nekad nemazgāju. Izņēmums bija Bensons agrā mazotnē, kad nācās puiku uzfrišināt pirms izstādēm. Pēc tam to mazgāšanu vsp atmetu. Bensons gan Daugavā labprāt ielien iekšā līdz pleciem un cītīgi un nopietni bradā, bet Baris nekad nelien ūdenī dziļāk par bimbuļiem. Par peldēšanu vsp nekad neiet runa. Manējie nav peldētāji. Toties Bensonam ļoti patīk, ka viņu ķemmē un kasa. Tad viņš pats var griezties ap savu asi riņķī un griež tik vienu sānu, otru sānu, pēcpusi un slej kaklu augšā, lai kasa pazodi. Protams, puiks visvairāk kaifo, kad viņam kasa muguriņu pie astes, tad stāv sastindzis . Baris savukārt uzskata, ka normāli ir tikai tad, kad tiek mīļots un čubināts. Par tādu pamatīgu kasīšanu var aizmirst, jo to viņš faktiski piecieš kā zobu sāpes. Ar šito puisi ir jāņemas kā ar baltiem cimdiem.
Bensonam jau pa smuko aug ziemas ancuks un pats puiks muguru uzaudzējis kā lāvu, kaut gan Barīša izmērus viņam nepārspēt . Ja Baris stāvētu mierīgi, tad varētu piestrādāt par žurnālgaldiņu.

Sen nav te nav bijušas jaunas TM bildes... jāatsvaidzina tēma







tipiski tibetiešu garā-vienlīdz ērti var snaust gan dīvānā, gan sniega kupenā





un pupši