santyx21 wrote:Sāka dikti čīkstēt,un pēc tam tā arī nekustīgi gulēja kamēr turēju,pēc tam aizdzinu uz vietu un tur arī palika,izskatījās jau,ka saprata. Nedaudz pagulēja,tagad visu laiku staigā man pakaļ,bet es viņu pagaidām ignorēju.
es viņam bļodu noņēmu nost (nezinu vai tas bija pareizi), bet viņam tā kā ir barošanas reize,tad man vēl viens jautājums,ja es izdarīju pareizi,ka noņēmu nost bļodu,tad pēc apmēram ,cik ilga laika varu viņam atdot atpakaļ bļodu,jeb vispār nevajadzēja atņemt? tajā brīdī nevarēju pieņemt,ka viņš mierīgi turpinās ēst pēc tā kā iekoda.
Jewel,
konkrēti šeit sanāk 4 sodi pēc kārtas:
1. sapurināja (suns pateica, ka viņam sāp, tad nekustīgi gulēja - parādīja, ka padodas);
2. aizdzina uz vietu (... vieta ir "suņa māja", kurā viņam būtu jājūtas ērti);
3. noņēma bļodu;
4. ignorēja.
Sargāt ēdienu ir dabiski. Sunim, sapurinot, tika pateikts: "Man tava rīcība nepatīk". A, tālāk - pārāk daudz, pārāk nesaprotami...
Manējais (Sandals) ar' par buļļa, nu-u-u, tās, VISGARŠĪGĀKĀS
daļas sargāšanu dabūja pa degunu ar plaukstu, varēja redzēt, ka apdomā: kas notiek-? Labi, ka es no suņa uz suni (vismaz gribētos ticēt
) arī progresēju: ātri iemētu viņam mutē барбекю gaļas gabalu. Tad pienāca laiks SKOLOŠANAI
: mans topošais (tajā brīdī) vīrs pienāca - kucēns uzrūca, bet klusāk... Vīrs viņam gaļu rāda (a smarža no tās - m-m-m...
). Mazais peņi izspļauj, vīrs - gaļas gabalu mutē. Tad - mamma, tētis, māsa
... Un, apofeoze:
- Sandi.
Kucēns paceļ galvu, вкусняшка mutē. Skatās acīs. Domā. Un... Izspļauj man uz plaukstas to ŠO TE
! PATS!!! BRĪVPRĀTĪGI!!! YES!!! Viņš izprāta, viņš uzticas!!! Gaļu - mutē, buļļa subproduktu - tur pat...
Uzticība, drošība... Suns, kas ir tavs partnieris, kas NEBAIDĀS rīkoties atbilstoši situācijai... Ir vērts mazāk konfliktēt!
P.S. kas ir slikts, ja suns kliedz, ja viņam sāp? O, manējais - profi: bieza adata vēderā (tas ir laimīgs stāsts - biopsija parādīja normālus audus, T-T-T!!!), SĀPĪGI, jo adatu kustina - skaļi uzbļauj, bet nekustīgi guļ - skatās uz ārstu:
- Простите, а Вы в курсе, что мне больно?
- Сандюшенька, потерпи, маленький.
Guļ. Vīrietim, kas pietur priekšķepas trīc rokas. Paceļ galvu, skatās viņam acīs, 2 reizes, ātri aplaiza rokas:
- Эй! Не бойся - я не кусаюсь!
))
Tas ir ilustrācijai: suns saprot, ja viņam sāp - jāuzbļauj, cilvēki to sapratīs. Tāpat, otrādi: ja viņš ar ķepu stāvēs man uz kājas, uz manu "Au!!!" viņš paies nost.
P.S. a uzpurni aizmirsa uzvilkt
- ārsts pierāda, ka suns KOMUNICĒ un mēs aizmirsām...