Lūk, beidzot arī kurchāra standarts latviski!
FCI-St n° 119/25. 04. 2001
Izcelsmes valsts : Vācija
STANDARTS 25.10.2000.
PIELIETOJUMS : Universāls medību suns
Klasifikācija F.C.I. : 7. grupa (Kontinentālie putnu suņi)
Īss vēsturiskais apskats
Vācu īsspalvainā putnu suņa izcelsme sākās ar putnu medībām, kurās tika izmantots tīkls, kā arī ar medībām, kur tika izmantoti piekūni. Šie suņi nonāca Vācijā no Francijas, Spānijas un Flāmu valstīm. Īpašība, kas tos atšķīra no citiem suņiem bija to “norādīšanas” spēja.
Pēc divstobru ieroča ieviešanas (1750. gads), šāda tipa suns kļuva ļoti vērtīgs. Sekoja attīstība, jo pieprasījums bija lai suns, ne tikai, norādītu uz putnu, bet arī atnestu medījumu. Princis Albrecht zu Solms-Braunfeld sastādīja šķirnes aprakstu, atbilstības standartu, kā arī vienkāršu lauku izmēģinājumu aprakstu medību šķirnes suņiem, kas atrodams pamatdokumentā, kas nosaka šķirnes izskatu un attīstības virzienus (Zuchtbuch Deutsch-Kurzhaar, Ciltsgrāmata ), kas tiek publicēta no 1897. gada.
Arī šodien kurchāriem jāiziet nopietnas pārbaudes, gan veselības, gan lauka pārbaužu ziņā. Standarts nosaka dažādas medību aktivitātes, pat vecumā.
IZSKATS
Cēls un labi veidots suns, kas rada pārliecību par tā spēku, izturību un ātrumu. Lepnums, acij tīkamās līnijas, skaistā galva, pareizi novietotā aste un harmoniskās kustības izceļ suņa aristokrātismu.
SVARĪGĀS PROPORCIJAS: Ķermeņa garumam nedaudz jāpārsniedz skausta augstumu
UZVEDĪBA / TEMPERAMENTS : Nosvērts, mierīgs, uzticams, ne pārāk bikls, ne nervozs, ne agresīvs.
GALVA: Kalsna, ne pārāk masīva vai maza, tai jābūt saskaņā ar suņa uzbūvi un dzimumu.
Galvaskausa rajons :
Galvaskauss : Vidēji plats, noapaļots, nedaudz vērojams pakauša kauls, ne pārāk izteikta pieres rieva, pamanāmi uzaču kauli.
Pāreja no pieres uz degunu – vidēji izteikta.
Seja :
Deguns : Izteikts, nāsis pietiekoši lielas un kustīgas. Pamatkrāsa – brūna, bet melnajiem un menraibajiem suņiem – melna. Miesaskrāsas deguns pieļaujams suņiem, kam pamatkrāsa ir balta.
Purns : Garš, plats, spēcīgs, lai ļautu sunim nest medījumu pareizi. Sānskatā var vērot izliekumu, kas variē sākot no tā sauktā “auna deguna” līdz pavisam nelielam izliekumam. Vairāk novērojams suņiem, nekā kucēm. Pavisam taisns profils, lai arī pieļaujams, ir mazāk pievilcīgs, savukārt, ieliekts profils ir nopietns trūkums.
Lūpas : Pieguļošas, ne pārāk mitras, ar labu pigmentāciju. Deguna-lūpu līnija iet gandrīz taisni un tad pāriet vidēji izteiktā (uz augšu) līdz lūpu kaktiņam.
Žokļi/Zobi: Spēcīgi žokļi ar pareizu un pilnīgu šķērveida sakodienu. Augšējie giezējzobi novietoti pār apakšējiem. Visi zobi novietoti vertikāli. 42 veseli zobi, saskaņā ar zobu formulu.
Vaigi : Spēcīgi, muskuļaini.
Acis : Vidēja izmēra, novietotas ne pārāk dzīļi, ne pārāk sekli. Ideālā krāsa ir tumši brūna. Plakstiņi cieši pieguļoši.
Ausis : Vidēji garas, novietotas diezgan augstu un attālu viena no otras, nokarenas un neveido līkumus to galos, ausu gali novietoti līdzās galvai un ir noapaļoti pēc formas. Salīdzinot ar galvu, tiem, mērot, jāsniedzas apmēram līdz lūpu kaktiņiem.
KAKLS : Kakla garumam jābut saskaņā ar suņa izskatu. Tā apjoms palielinās virzienā uz ķermeni. Muskuļains un nedaudz izteikts skausts. Kakla ādai jābūt pieguļošai.
ĶERMENIS :
Muguras līnija: Taisna un nedaudz slīpa uz leju.
Skausts : Definēts.
Mugura : Muskuļaina un cieta. Mugurkaula skrimšļiem jābūt nosegtiem ar muskuļiem.
Jostasvieta : Īsa, plata, muskuļaina, taisna, vai viegli ieliekta. Pāreja no muguras uz krustiem cieša un labi veidota.
Krusti: Plati un pietiekoši gari, viegli liecas uz astes pusi, muskuļaini.
Krūtis: Vairāk dziļas, nekā platas, ar labi definētu priekšdaļu. Krūšu kauls sniedzas pēc iespējas tālāk uz aizmuguri. Krūšu kaulam un elkoņa locītavai jābūt vienā līmenī. Ribas atdalītas, krūšu kurvis nedrīkst būt pārāk šaurs vai pārāk plats (mucveida ribas). Ribām, kas nav saistītas ar mugurkaulu (false ribs), jāsniedzas lejup.
Vēdera līnija : Ar elegantu ieliekumu, sausa, ievilkta.
ASTE: Novietota augstu, stipra pie asteskaula, vidēja garuma. Tiek kupēta, lai suni varētu izmantot medībās. Sunim, atrodoties miera stāvoklī, tā nokarājas, kustībā horizontāla. Tā nedrīkst atrasties pārāk augstu virs muguras līnijas un/vai arī izliekta. Valstīs, kur kupēšana ir aizliegta, suņu astes sniedzas līdz lecamajai locītavai un, sunim esot kustībā, ir vai nu taisna, vai nedaudz izliekta uz augšu.
EKSTREMITĀTES
PRIEKŠKĀJAS :
Izskats : Skatoties no priekšas – taisnas, novietotas paralēli, skatoties no sāniem – novietotas zem ķermeņa.
Pleci: Lāpstiņas novietotas uz aizmuguri, labi savienotas ar krūtīm, muskuļainas. Lāpstiņas un kājas augšdaļa veido labu leņķi.
Kājas augšējā daļa : Pēc iespējas garāka, muskuļaina un sausa.
Elkonis : Tuvu, bet ne pārāk cieši ķermenim, nav izvirzīts ne uz āru, ne iekšu, novirzīts uz aizmuguri.
Pēdvidus : Spēcīgs, minimāls izliekums starp pēdvidu un kājas augšējo daļu
Ķepu priekšējā daļa: Apaļa vai ovāla, ar pirkstiem, kas savietoti cieši kopā un pietiekami velvēti. Stipri nagi. Cieti, izturīgi spilventiņi. Pēdas novietotas paralēli, ne uz iekšu, ne uz ārpusi, kā stājā, tā arī kustībā.
PAKAĻKĀJAS :
Izskats : Skatoties no aizmugures – taisnas, paralēlas. Labi leņķi ceļos un potītēs. Spēcīgi kauli.
Augšstilbs : Garš, spēcīgs un muskuļains, ar labu leņķi starp iegurni un augšstilbu.
Celis : Spēcīgs, labs leņķis starp augš- un apakšstilbu.
Apakšstilbs : Garš, muskuļains, ar redzamām cīpslām. Labs leņķis starp apakšstilbu un potīti.
Lecamās locītavas: Spēcīgas
Pakaļķepas: Apaļas vai ovālas, ar pirkstiem, kas cieši kopā un pietiekami velvēti. Stipri nagi. Cieti, izturīgi spilventiņi. Pēdas novietotas paralēli, ne uz iekšu, ne uz ārpusi, kā stājā, tā arī kustībā.
GAITA : Slaidas kustības, kas sākas no gurnu daļas, kam seko pietiekoši garš solis ar priekškājām. Priekš- un pakaļkājas kustas taisni un paralēli. Suns kustas cēli. Soļojoša gaita ir nevēlama.
ĀDA : Cieši pieguļoša, ne krunkaina.
KAŽOKS
APMATOJUMS : īss un biezs, nedaudz ass un ciets pataustot. Īsāks un plānāks uz galvas un ausīm, ne pārāk garš zem astes. Apmatojums klāj visu ķermeni.
KRĀSA :
• Pilnīgi brūna.
• Brūna ar nelieliem baltiem plankumiem uz krūtīm un kājām.
• Tumši brūna (kā pamatkrāsa), suns ir plankumains, ar brūnu galvu. Krāsas ir vienmērīgi sajauktas, kas rada šo dabīgo “maskēšanās tērpu”, kas lieti noder medībās. Pakaļkāju iekšpusē un astes galā krāsojums parasti ir gaišāks.
• Gaiši brūni plankumaina, ar brūnu galvu, brūniem plankumiem, plankumiņiem vai bez tiem. Dominē baltā krāsa.
• Balta ar brūnu galvu, (vienkrāsains, plankumains, utt.)
• Dzeltenbrūni plankumi ir pieļaujami
AUGSTUMS SKAUSTĀ:
Suņi: 62 - 66 cm.
Kuces: 58 - 63 cm.
TRŪKUMI : Neatbilstība iepriekšminētajam tiek uzskatīta par trūkumu, kura nopietnību novērtē proporcionāli tā pakāpei.
• Uzvedības problēmas, neatbilstība vai netipiskums
• Pārāk īss purns
• Lūpas pārāk biezas vai plānas.
• Iztrūkt no zobu formulas drīkst tikai 2 zobi, skaitot kopā 4 PM 1 un 2 M3.
• Pārāk gaišas acis. Dzeltenīgas “plēsīga putna” acis.
• Ausis par garu, par īsu, par lielu, pārāk tuvu novietotas vai līkumainas to galos.
• Liekā āda uz kakla.
• Sēžamvieta (daļa starp muguru un asti) pārāk īsa.
• Krūtis pārāk dziļas.
• Pārāk izliekta aste, vai tā tiek nesta pārāk augstu salīdzinot ar muguras līniju.
• Izgriezti vai iegriezti elkoņi, pēdas, priekškājas pārāk tuvu vai tālu novietotas.
• Pārāk taisnas pakaļkājas (i.e. slikti leņķi).
• Nedaudzi satuvinātas vai attālinātas lecamās locītavas.
NOPIETNI TRŪKUMI :
• Neveikls, flegmatisks vai raupjas uzbūves
• Pārāk izteikta pāreja no pieres uz purnu.
• Miesaskrāsas vai plankumains deguns (izņemot suņus, kam pamatkrāsa ir balta).
• Smails vai ieliekts purns.
• Taisns (vai daļēji) sakodiens (Suņiem, kas vecāki par 4 gadiem, un par kuriem « Deutsch-Kurzhaar-Club » liecina, ka iepriekš sakodiens ir bijis pareizs, tas novērtējumu nepazemina).
• Pārāk slīpa muguras līnija.
• Pārāk sekla krūts. Neattīstīta krūts. Pārāk plakanas vai mucveida ribas.
• Redzami izgriezti vai iegriezti elkoņi.
• Pēdvidus – vāji izteikts vai pilnīgi vertikāli novietots.
• Redzami satuvinātas vai attālinātas lecamās locītavas, gan stājā, gan kustībā.
• Plakanas pēdas.
• Izplesti pirksti.
• Neveiklas kustības.
• Novirze par vairāk kā 2 cm no standartā dotā skausta augstuma.
DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI :
• Pārāk agresīvs vai bikls.
• Izteikti neatbilst dzimumam.
• 2 vai vairāku zobu iztrūkums no 4 PM 1 un 2 M3.
• Viena vai vairāku zobu iztrūkums, kas nav PM 1 vai M3. Zobi, kas nav redzami, tiek uzskatīti par iztrūkstošiem, ja vien « Deutsch-Kurzhaar-Club » vai lauka pārbaudēs iepriekš nav apliecināts, ka tie ir bijuši.
• Augšžokļa vai apakšžokļa pārkodiens, šķībi zobi.
• Papildus zobi.
• Vilka rīkle un/vai zaķa lūpa.
• Nokareni plakstiņi, ektropija, entropija, distihiāze.
• Pārāk slīpa mugura, muguras defekti.
• Krūts defekti (īss krūšu kauls).
• Liekie pirksti, ar vai bez kaula.
• Vārgs.
• Suns jaušami izrāda jebkādas fiziskas vai uzvedības problēmas.
• N.B. : Suņiem jābūt diviem, pēc taustes normāliem sēkliniekiem, kas atrodas sēklinieku maisiņā.