Imagine wrote:Kas mani šajā aprakstā pārsteidz ir tas, ka vienīgais labums no tādas pakāpes ektropijas dzīvniekam ir "īsta baseta izteiksme" un nekas vairāk. Tātad vizuālais izskats un pāris cilvēku pieņēmums, kā sunim ir jāizskatās, ir svarīgāks par dzīvnieka veselību un labsajūtu. Standarts pēc būtības ir pretrunā ar selekcijas mērķi iegūt veselus un labākus pēcnācējus.
Opā... maisam gals vaļā. Tagad ar garantiju diskusijas mutuļos lappusēm tālu
Nekāds sātana advokāts es nevēlos būt, turklāt pilnībā saprotu gaušanos par selekcijas īpatnībām dažādu šķirņu kontekstā. Bet, taisnība, šai tēmai ir sava sadaļa, kas laikam saucas Diskusijas par selekciju.
Bet īsumā un šobrīdējā kotekstā. Lielākā daļa suņu šķirņu pastāv tikai un vienīgi tāpēc, ka dažiem cilvēkiem bija pieņēmums par to, kādu suni viņi grib iegūt. Un standarts nav pretrunā ar selekcijas mērķi, jo selekcijas mērķis ir iegūt suni, kas maksimāli atbilst standartā aprakstītajam. Bet audzētāji, kas ir šķirnes fanātiķi un kas var caurām dienām un naktīm, mēnešiem un gadiem, un pat gadu desmitiem, un pat daudzu paaudžu garumā (kad selekcijas darbu turpina nākamā paaudze) nodarboties ar šķirnes izkopšanu, plānojot pārojumus, studējot ģenētiku utt., šie audzētāji nevēlas vairot slimus invalīdus. Viņu mūžīgais izaicinājums, ja runa ir par anatomiski īpaši mākslīgām šķirnēm, ir, kā, staigājot pa šo naža asmeni, uzlabot šķirnes tipu un to saglabāt, vienlaikus audzējot suņus bez ģenētiskām saslimšanām. Es uzskatu par ļoti ļoti nepieticīgu tādu attieksmi, kad audzētāju daudzu gadu garumā ieguldīts darbs tiek nopļekāts ar kaut kādiem emocionāliem dzīvnieku mīļotāja iebildumiem. Ruu, kam pieder basets ar, pēc Robina domām, dramatiski sliktām acīm, saka - nē, manam sunim ar acīm nekad nav bijušas nekādas problēmas. Bet jums, kas basetu zina tikai no bildītes, jums gan patiesi rūp dzīvnieka veselība un labsajūta. Vai veterinārārsts ir pats objektīvākais (un zinošākais) padomdevējs katras šķirnes niansēs? Ja vien viņš pats nav šīs šķirnes audzētājs, tad nē. Starp citu, pirms dažiem gadiem Holandē, kad bija nepieciešamība iegriezties ar franci vietējā veterinārajā klīnikā, gadījās vetārsts, kas, kā izrādījās, bija kaismīgs basetu audzētājs un lepni stāstīja, ka viņa suns ieguvis World Winner. Diemžēl toreiz tam nepievērsu pārāk lielu uzmanību un audzētavas nosaukumu nenoskaidroju. Žēl, jo tagadējās diskusijas gaismā varētu šķīstos dzīvnieku mīļotājus pabiedēt ar šausmīgi slimu basetu bildēm, ko audzē holandiešu veterinārārsts