Vakar bijām pie Alfas Rīgā. Pie manis, garām ejot, griezās viens vīrietis ar jautājumu, vai mans francūzis arī lien pie visiem draudzēties. Viņam arī esot, un tas tā tupa lien klāt visiem. Man tik skumīgi palika, ka paša suni var tā noraksturot.
Toties man ir pats labākais, foršākais, mīļākais sunītis uz pasaules, jo tas ir manējais.
Nu patīk viņai cilvēki, it īpaši tie, kas saka: vai kāds smuks sunītis! Nu patīk viņai lielie suņubrāļi un māsas. Grib viņa ar visiem draudzēties. Bet viņa taču vēl ir maziņa.
Toties mums ir izmaiņas - kaķene mainījusi savu uzvedību. Ja līdz šim viņa visu laiku bēga un centās izvairīties no kucēntiņa. Kad nu savādāk nevarēja, tad rīkoja boksa mačus. Tad nu tagad viņa pati skrien pakaļ sīkajai un vairs tā nebēg prom. Protams, boksa mači turpinās, bet ir savādāk. Iznākumu vēl nevar paredzēt. Tagad tas var beigties arī ar to, ka sunce skrien prom. Laikam kaķene nospriedusi, ka sīkā ir pietiekami liela, lai viņai beidzot ierādītu vietu. Bet skatos, ka viņa to nedara ļauni. Kādreiz viņa arī ar mums šitā mēdza spēlēties. Un nu jau abas divas var mierīgi vienā istabā uzturēties katra savā ērtajā guļamvietiņā. Vēl jau blakus viena otrai neguļ, bet progress ir acīmredzams.
Un mums progress ir arī suņu apmācībā. Vakar bijām uz Obidience Rally treniņu. Nu manējā tur bija vienīgā tāda maziņa. Ne tikai augumā, bet arī jaunumā. Godīgi sakot, mazliet bail sametās no tiem lielajiem. Jo, pirmkārt, manējā grib pie visiem līst draudzēties. Otrkārt, suņi tur lielākoties bez pavadas. Un viens manējai gandrīz jau gribēja mesties virsū. Un cits metās citiem virsū, uz kašķi uzprasījās. Labi, ka atsaucams bija. Bet nu tik un tā nedaudz bail paliek, kad saproti to augumu un mutes plētuma atšķirību. Tas tak viens moments un ... Bet nekas, mēs mācamies sadzīvot ar citiem. Un trasi gājām bez pavadas
. Tiešām liels bija mans pārsteigums, ka manējā puslīdz labi izgāja visu trasi. Mums lielākā problēma ir acu kontakta neesamība blakus iešanā. Līdz ar to deguns mēdz aiziet pa zemi. Vai arī viss suns aiziet man krietni pa priekšu. Nu kā ta tu, suns būdams, redzēsi, ka saimniece apstājusies, ja atrodies korpusa tiesu priekšā saimniecei un viņas kārumi tev tik ļoti neinteresē, lai ietu aiz tiem.
Bet mēs cīnīsimies, cīnīsimies un
panākumi nāks. Esmu apņēmības pilna savu francūzi izaudzināt par kārtīgu, klausīgu suni. Nu tā, ka pašai prieks un citiem par priekšzīmi.