Dobijam riktīgs dupsis un kurš pieklājīgs suns sēdēs uz saimnieka apģērba!

Malači, visi pa sniegiem!

Bet manās mājās manīts briesmonis sarkanacis :

Gribēju sabildēt Pogu ar Tartu iegūtajām rozetēm, bet viss, kas iznāca bija: "Klau , ko tu no manis gribi? Ēst tu šitās mantas neļauj! Spēlēties ar viņām arī neļauj! Ko ta lai es te daru?! "

Sveiciens visiem jaunā kvalitāte!!!

Ja godīgi - tā arī nesapratu kas par kaiti piemetās dogs.lv Bet visā visumā nav nemaz slikti, jo paskat cik dāsni visi ar fočenēm.

Dambo, tu arī niku nomainīji?
Sveika šajā "mājā"!

ingaanna wrote:Dambo, tu arī niku nomainīji?
Sveika šajā "mājā"!

Jā,kaut kā jau pierasts ietusēt tajā tīmeklī, ka nevar tā vienkārši atmest. Man jau mājās visi rēc, ā tu atkal savā sektā iegāji?

Dobijs foršas bildes, Franča saimniekus ar uz tejieni vajag atvilināt

Komatins Džeks izskatās ļoti labi aklimatizējies.

ingaanna briesmonis sarkanacis super! Bučas mazajam lāčukam Podziņai!

Prieks redzēt Dambo beidzot šajā sektā!

Jocīgi, ka franču buldogu tēmā tāds klusums

kamēr tauta pieradīs! man nomira datora cietais disks un Pipara bilžu un attīstības gaitu nevaru sagatavot kamēr netiks veikta reanimācija!

Sveikiņi,forumieši.Nu tad arī es esmu klāt.Vispār jāsaka atklāti,ka es šo reorganizāciju biju palaidusi garām.Un ja Cilveeks nebūtu parūpējusies,tad es būtu "aiz borta".Cik noprotu,tad šeit var "tusēt" visi franču buldogu īpašnieki arī bez piederības kādai organizācijai.Ja jā,tad tā arī interesantāk.Katrā ziņā varbūt demokrātiskāk.Līdz šim eksistēja divas nometnes."Skaistie un veselie" un "Ne tik skaistie un ne tik veselie" vai arī "Tie, kuri piedalās izstādēs" un "Tie, kuriem tas nav svarīgi".Tagad varēsim visi burzīties vienā laikā un telpā nenonākot konfliktā ar sirdsapziņu.Kas attiecas uz mani,tad iepriekšējā forumā biju jau trīs gadus.Forumieši bija ar mani kopā no Lullas dzimšanas līdz šai dienai.Visos priekos un bēdās.Palīdzēja ar padomu,kad kautkas atgadijās ar kādu citu majdzīvnieku.Pat personīgos jautājumos neatteica padomu.Ir izveidojies pieradums vai varbūt atkarība un vienmēr ieslēdzot datoru vispirms apskatos kā klājas francūžiem.Tad beidzot varēsim saukt savus suņus mājas vārdā nebaidoties pa to dabūt sukas.Un interesanti arī paskatīties bildēs,kā savas dienas pavada tie francīši,kuri neapmeklē izstādes,veselīgi pastrīdēties.Man pašai protams vairāk interesē tie,kuri apmeklē izstādes un ceru ,ka arī turpmāk bieži varēs te ieraudzīt fotogrāfijas no izstādēm.Īpaši sveicieni Komatinam,Ingaanna,Cilveeks,Dambo un ceru arī pārējos te satikt.

Mans suns šo ziemu ienīst un nu jau atklāti protestē pret ilgu staigāšanu.Ja viņas signālus neuztveru,tad vienkārši pagriežas un iet mājās

Mēs labāk pārziemojam šādi....

meibe Hello! prieks tevi te redzēt! Ziemošaa super jauka!

Čau,čau,Komatin.Tu tikai tās Pipariņa bildes saglāb.Visas francūžu nācijas vārdā.Starpcitu kā viņš jūtas?Es domāju dzīves kvalitāti

Pipars lec uz 3 reizēm uz 4! Sakrities miesās vēl vairāk, kaut gan saņem arī papildus! Bildes mēģināšu atgūt, lai ieliktu par brīdinājumu citiem, kas grib kucēnu pa lēto!
Mistiskā veidā hierarhijas kāpnes izmainījās pēc Džeka atbraukšanas, bet bez skandāliem vai kašķiem! Abi kobeļi saprotas lieliski un Džeks piedevām sargā Piparu un iemin taku sniegā!

Tātad kā solīju Pipara ( Samsons fe Fortis) stāsts:

Gandrīz 6 gadus atpakaļ saņēmu kucēnu - franču buldogu nopirktu LKA klubā pa nedaudz lētāku naudu nekā LKF kucēni:

Francīti nopirka cilvēks, kam par klubiem un organizācijām nebija nekādas nojausmas un galvenais bja, lai kucēns ar ciltsrakstiem, jo biju runājusi par to.
Mazulis auga kā jau visi mazi kucēni , darīja nedarbus un priecēja mājiniekus:

Līdz sākās problēmas ar veselību- operējām trešos plakstiņus, kad mēneša ārstēšana ar pilieniem un smērēm nedeva nekādus rezultātus. Kucēnam sasniedzot 6 mēnešu vecumu, pamanījām, ka gaita ir dīvaina- suns it kā peldēja nevis skrēja- apļojot gan priekšējās, gan pakaļējās kājas. Nomainoties piena zobem, īstie izauga 2 skaistās rindās- suns haizivs!
Ārsti par kājām neko nevarēja pateikt- likās, ka nobriedīs un būs ok. Tā mierīgi pavadījām 2 gadus, kuru laikā noķēra tikai katru vīrusu, kas līp suņiem un pie vetārsta sāka justes brīvi un komfortabli.


Sasniedzot 4 gadu vecumu tika konstatēta patella pakaļkājām un sunim tika nodrošinātas iespējas uzkāpt uz dīvāniem nelecot. Sāka palikt mazkustīgāks un redzams, ka ilgstoši skriet un joņot kopā ar pārējiem nevēlas.
5.5 gadu vecumā skrienot pa pļavu izsita pakaļkājas kaulu no locītavas un kārtējo reizi devāmies uz operācijas galdu, kur tika veikta gūžas kaula apzāģēšana un ļauts laika gaitā veidoties mākslīgajai locītavai. Ārsts izpētot uzņēmumus neko iepriecinošu nevarēja pateikt- Piparam ir patella un dispāzija vienā komplektā.



Stāsta morāle- nepērciet kucēnu pa nedaudz mazāku summu, ja neziniet 100%, ka spēsiet būt līdzās sunim jebkuros apstākļos un nevarēsiet ieguldīt lielus līdzekļus, lai nodrošinātu savam mīlulim nepieciešamo medicīnisko aprūpi un apstākļus!

Šis stāsts protams ir paredzēts tikai tiem topošajiem saimniekiem, kas ir spējīgi aizdomāties par to kāda ir varbūtība ka tas notiks arī ar viņiem!

Patellas luksācija

Patella - ceļa kauliņš jeb skriemelis, kas normāli atrodas ciskas kaula bedrītē. Ceļa kauliņš kustās pa šo bedrīti uz augšu un uz leju, kad kāju saliec un atliec.

Patellas luksācija (luxating patella) ir ceļa locītavas slimība, pie kuras patella jeb ceļa kauliņš izlec no locītavas uz iekšu (medial patellar luxation) vai sāniem (lateral patellar luxation). Vairāk izplatīta ir mediālā patellas luksācija un to bieži vien sauc par "iedzimto" sakarā ar to, ka parādās jau agrīnā vecumā. medial patellar luxation nerodas traumu rezultātā. Sīkāk par mediālo patellas luksāciju var lasīt šeit - http://www.mbh.lv/slimibas/mediala_pate ... acija.html
Patellas luksācija var būt abām pakaļējām ekstremitātēm vai tikai vienai. Vieglākajos gadījumos ceļa kauliņš var ielekt locītavā atpakaļ bez cilvēka palīdzības, smagākajos gadījumos to nav iespējams ielikt vietā pat pielietojot fizisku spēku. Kad ceļa kauliņš atrodas ārpus ciskas kaula bedrītes, dzīvniekam novēro klibumu. Slimības gadījumā raksturīga it kā lēkājoša gaita. (ar patellu slima chihuahuas gaitas video - http://www.youtube.com/watch?v=gvb7ihgGEQc ) Ja šī slimība netiek ārstēta, tad ar laiku locītavā attīstās deģeneratīvas izmaiņas (Deģeneratīvas izmaiņas galvenokārt ir saistītas ar vecumu - ar šūnu, audu nolietošanos.), tādas kā osteoartrīts.
Patellas luksācijai ir noteiktas četras pakāpes, kas atkarīgas no problēmas nopietnības. Precīzi diagnosticēt šo slimību ir iespējams tikai pēc dzīvnieka pilnīgas fiziskas nobriešanas tad, kad skelets jau ir noformējies. Ārstēšana un prognoze ir atkarīga no slimības smaguma pakāpes (cik bieži ceļa kauliņš izlec no locītavas bedrītes un cik viegli tas novietojas atpakaļ) un vai ir attīstījušās deģeneratīvas locītavas problēmas. Smagākajos gadījumos tiek veikta operācija, taču tas negarantē to, ka dzīvnieks pārstās klibot..Pēcoperācijas posms ir ļoti smags un kamēr dzīst kauliņi pēc operācijas ir ļoti svarīgi ievērot mieru.
_______________________________________
Video latviešu valodā par patellas luksāciju(ja uzreiz nerāda, mirklīti uzgaidiet)
http://www.petnet.lv/sky/video/?id=216

Informācija par patellas luksāciju:

krievu valodā - http://nkp-frenchbuldog.ru/patella.html

angļu valodā:
http://www.drjwv.com/faq/?view=28&name= ... 20Patellas
http://www.2ndchance.info/patella.htm
http://www.acvs.org/AnimalOwners/Health ... Luxations/

Komatins, nabaga Pipars Bet pagājušo pavasar tak viņš bizoja itin sprauni...

Nabaga puišelītis Pipariņš.Visu cieņu ,Dace, tev.Varbūt,ka lidzīgā formātā arī Inga varētu pastāstīt par savu pirmo buldodziņu.Bet man arī ir bēdīgs stāsts ,kurš varētu noderēt par mācību kādam iesācējam.Stāsts ir par francīša barošanu.Atšķirībā no pārējiem es savu pirmo buldogpuisīti nopirku LKF.No veseliem vecākiem.Tieši tāpat kā Lullu es viņu loloju un mīlēju.Vedu iesakumā uz izstādēm utt.Bet biju apsolūta nepraša francūžu barošanas jautajumā.Vai pareizāksakot tumsoņa,kas grūda savam sunim mutē visu uz ko viņš paskatijās.Pikantas pastētes,cīsiņus,cepumus nu pilnīgi visu.Un man likās,ka tas ir normāli.Es taču varu to atļauties.Un sunīts uz mani skatās ar tādām atstiņām,ka neiespējami nedot.Bet gāja laiks un mana kucēna organisms vienkārši "nobira".Protams viņs izauga,bet nebija nevienas ķermeņa daļas,kuru viņs nebūtu noplosijis.Vedām pie Rīgas ārstiem.Devām šausmīgus preparātus.Bet acis regulari strutoja.Ausis tecēja.Un vēderiņš nokasīts sarkans.Viņam izveidojās alerģija pret pilnīgi visu.Imūnsistēma vienkārši neeksistēja.Trīs gadu vecumā austiņās gliemežnīca tā aizpampa,ka Marsītis kļuva praktiski kurls.Ikdienā to nevarēja pat pamanīt.Bet vienu reizi pie mums bija viesības.Un vēlu vakarā,kad ciemiņi brauca no sētas ārā viņu vienkārši sabrauca.Šoks man bija tāds,ka vel mēnesi dabuju nervu zāles dzert.
Mana morāle ir tāda,ka franču buldodziņi nav slimīgi,bet viņi ir ļoti jūtīgi.Tādēl francūža saimniekiem ir jābūt ļoti disciplinētiem,gudriem un uzmanīgiem.Ir jāsaprot,ka tās vielas,kas jāsaņem kucēnam augšanas procesā ar "cilvēku paiku" nu nekādi nevar iedot.Un sevišķi līdz gadam ir jacenšas iedot to labāko barību,kāda vien iespējama.Ja to nevar,tad labāk neriskēt,lai vēlāk nebūtu javaino audzētaji,organizācijas vai ārsti.
Ielieku arī sava pirmā puisīša bildi.Mūžīgā un gaišā piemiņā Marso Imbrei Wolruss

Komatins, cilveeks, meibe, Ļoti ceru, ka jūsu pieredze un informācija, kadam noderēs.
Savu stāstu apr Megiju pastāstīšu nedaudz vēlāk.

arī mēs pievienojamies