ingars wrote:he he protams ka interesē ceļš līdz jums kā nonāca mazais kardigāns
mēģināšu kompakti.
Mans uzstādījums bija - lai būtu veselības pārbaudes vecākiem šķirnē izplatītākajām saslimšanām - displāzija, deģeneratīvā mielopātija (DM), progresīvā retinālā atrofija(PRA)
Sāku ar tuvāko- Poliju un Skandināviju. Skandināviju atmetu uzreiz, jo neatradu ne metiena,kur vecākiem nebūtu HD-C un D. Polijā uzdūros simpatizējošam metienam, bet visi kucēni jau bija aizrunāti.
Uzgāju audzētavu, kur metiens plānots un auzētāja skaisti runā,cik svarīga ir veselība. Sarakstījāmies, kucēni jau piedzima, viņa teica,ka vienu varu dabūt , līdz beidzot izspiedu informāciju par veselību - mammai bija HD-C, DM nebija taisīts, tēvam vispār nekādas info
Pateicoties
julikai uzzināju par metienu Vācijā. Biju jau rakstījusi tur uz vienu audzētavu, taču tā arī nesaņēmu nekādu atbildi uz neskaitāmiem epastiem (es diemžēl esmu no tiem,kas nekādi nevar saņemties zvanīt).
Metiens, no kura nāk Berta ir pirmais kucei un pirmais audzētavā.Uzrakstīju audzētājai feisbukā trešajā dienā pēc dzemdībām un pēc divām nedēļām biju pārliecinājusi,ka viņa grib man atdot vienu kucēnu
(pareizāk sakot - kuci, jo kobeli es nekādā gadījumā neņemtu)
Atzīstos godīgi - ļoti mēģināju pierunāt pārkāpt likumu un atdot man kucēnu 2 mēnešu vecumā, taču - pirmkārt, vācieši
, otrkārt - pirmis metiens, tāpēc ūberapzinība. Man nācās ar sevi nopietni parunāt,vai esmu gatava palaist garām tās tik svarīgās nedēļas. Nolēmu riskēt.
Šodien jau vairs nešķiet tik traki, taču pagājušo nedēļ teicu,ka nemūžam nevestu kucēnu ar lidmašīnu. Tas tiešām bija grūti pat,ja cilvēks nav tik emocionāls kā es.
Lidoju ar AirBaltic un nomāju mašīnu, lai aizbrauktu tos ~250 km. Vācijā lija balts lietus, es nekad nebiju braukusi svešā zemē ar nomātu auto. Iekrāmēju kucēnu,kuram biju sveša, atraujot no mamas, tantes un brāļa (un kam iepriekšējā dienā bija piemetusies vemšana un caureja) cerot,ka nekādas šmuces nesanāks.
Ļoti laicīgi izbraucām, tamdēļ ilgi kvernējām lidostā, kur priekš kucēna ir ļoti skaļi. Pat korgija šarms nestrādāja ne uz čekina darbiniekiem, ne drošību, bet nu - neviens mums nepievērsa uzmanību,tāpēc arī pēc drošības kontroles neliku somā.
Aiziet uz tualeti praktiski neiespējami+ tualetē paziņojumi par reisiem skan ārprātīgi skaļi.
Soma izrādījās neelpojoša, līdz ar to jau autobusā uz lidmašīnu man likās,ka suns atdos galus.
Labā ziņa ar to,ka tas viss man likās un suns visu to panesa nesalīdzināmi labāk kā es.
Nekad jau nevar zināt,kā kurš reaģēs - man likās,ka garais ceļš mašīnā varētu kucēnam būt nepatīkams, taču izrādījās,ka viņa mašīnā uzskata par pienākumu gulēt.
Bertai vispār pilnīgi viss šķiet lieliski, izņemot to,ka ne Frīda, ne kaķis ar viņu nespēlējas, lai cik skaļi viņa rietu