Bulmastifs
FCI standarts Nr. 157c Apstiprināts 24.06.1987.
KOPĒJAIS IESPAIDS: spēcīgi veidots, proporcionāls, demonstrē lielu spēku, bet ne lempīgumu, izturīgs un aktīvs.
RAKSTUROJUMS: spēcīgs, izturīgs, aktīvs un drošs.
RAKSTURA ĪPAŠĪBAS: ļoti enerģisks, modrs un uzticams.
GALVA UN GALVASKAUSS: galva, apskatot to no visām pusēm, liela un kvadrātveida. Mēreni krunkaina, kad suns ieinteresēts par kaut ko, bet ne miera stāvoklī. Galvaskausa apkārtmērs var būt vienāds ar suņa augstumu skaustā. Galvaskauss plats un dziļš ar labi piepildītiem vaigiem. Izteikta pāreja. Purns īss, attālums no deguna gala līdz pārejai sastāda apmēram 1/3 no galvas kopgaruma starp purna galu un pakauša pauguru, plats zem acīm un apmēram vienāda platuma visā garumā līdz degungalam; strups un kvadrātveidīgi nošķelts, veido taisnu leņķi ar pieri un vienlaicīgi ir proporcionāls galvaskausam. Apakšžoklis plats visā garumā. Degungals plats ar plaši atvērtām nāsīm; profilā plakans nedz smails vai uzrauts. Lūpas nav nokārušās, nekad nekarājas zemāk par apakšžokļa apakšējo līniju.
ACIS: tumšas vai riekstu krāsā, vidēja lieluma, novietotas viena no otras purna platumā, atdalītas ar rievu. Gaišas vai dzeltenas acis augstākā mērā nevēlamas.
AUSIS: V – veida, salocītas, novietotas plati un augstu, vienā līmenī ar pakauša pauguru, radot galvaskausam kvadrātveida izskatu, kas ir ļoti svarīgi. Mazas un tumšākā krāsā kā ķermenis. Ausu gali atrodas vienā līmeni ar acīm, ja suns ir sasprindzis. Rožu ziedlapiņas formas ausis augstākā mērā nevēlamas.
ZOBI: vēlams taisnais sakodiens, bet ir pieļaujams neliels pārkodiens, kaut arī tas nav vēlams. Ilkņi lieli un plati novietoti, pārējie zobi spēcīgi, vienmērīgi un līdzeni izvietoti.
KAKLS: labi izliekts, mēreni garš, ļoti muskuļots un tā apkārtmērs gandrīz vienāds ar galvaskausa apkārtmēru.
ĶERMEŅA PRIEKŠDAĻA: krūtis platas un dziļas, zemu nolaistas starp priekškājām, ar dziļu krūškurvi. Lāpstiņas muskuļotas, slīpas un spēcīgas, bet nepārslogotas. Priekškājas spēcīgas un taisnas, ar masīviem kauliem, plati novietotas, veido taisnu priekšdaļu. Pēdvidus taisns un spēcīgs.
ĶERMENIS: mugura īsa un taisna, nodrošinot kompaktu ķermeņa veidojumu, bet ne tik īsa, lai ietekmētu kustības. Izliekta vai ieliekta mugura augstākā mērā nevēlama.
ĶERMEŅA PAKAĻĒJĀ DAĻA: jostasvieta plata un muskuļota, ar mēreni dziļiem sāniem. Pakaļkājas spēcīgas un muskuļotas, ar labi veidotām apakšciskām, kas pasvītro spēku un kustīgumu, bet ne smagnējas. Lecamās locītavas mēreni izteiktas. Satuvinātas lecamās locītavas augstākā mērā nevēlamas.
ĶEPAS: labi izliektas, līdzīgas kaķa ķepai, ar noapaļotiem pirkstiem, spilventiņi cieti. Vēlami tumši nagi. Izplestas ķepas augstākā mērā nevēlamas.
ASTE: augstu novietota, spēcīga pie saknes un sašaurinās virzienā uz galu, garumā sasniedz lecamo locītavu, tiek turēta taisni vai nedaudz pacelta, bet ne vertikāli pacelta kā dzinējsuņiem. Sūkņa rokturim līdzīga aste augstākā mērā nevēlama.
KUSTĪBAS/ GAITA: kustības liecina par suņa spēku un tā pielietojumu. Taisnā skrējienā ne priekškājas, ne pakaļkājas nekrustojas un nepinas, labā priekškāja un kreisā pakaļkāja paceļas un nolaižas vienlaicīgi. Stingrā mugura, kuru neiespaido pakaļkāju spēcīgais atgrūdiens, garantē līdzsvarotas un harmoniskas kustības.
APMATOJUMS: īss un ciets, izturīgs pret laika apstākļiem, cieši pieguļ ķermenim. Gara, zīdaina vai mīksta vilna augstākā mērā nevēlama.
KRĀSA: jebkuras nokrāsas svītraina, dzelteni brūna vai sarkana; krāsai jābūt tīrai un skaidrai. Neliels balts plankums uz krūtīm pieļaujams. Citi balti plankumi ir nevēlami. Svarīga ir melna maska uz purna, kas virzienā uz acīm paliek gaišāka, un tumšs zīmējums ap acīm, kas uzsver izteiksmi.
IZMĒRI: augstums skaustā: suņiem 63,5 – 68,5 cm
kucēm 61 – 66 cm
svars: suņiem 50 – 59 kg
kucēm 41 – 50 kg
TRŪKUMI: Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei.
N.B. Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.