Andrushka wrote:Čau, Kriistin!
Pirmā bilde , ja nemaldos, no Dālderiem.
Sveika, sveika. Nē, nē Dālderu bildes, jau Jūs slēpjat savos aparātos
, šī ir no vasaras pašu mājās.
Meitenes, ja Jūs zinātu kāda mums tagad Džojam forša "klausīšanas" sistēma
Neesmu jau nekad slēpusi, ka viņš mums puisis brīvdomātājs.... tā kā tagad sākam Džoju socializēt, braucam uz izstādēm,uz mācībām utt., kas izrādās viņam ļoti patīk, nevar jau meiteņu priekšā blamēties
. Izdomājām Džoju mācīt pie paklausības, paņēmām elektrisko siksniņu (puse no mednieku kolektīva, protams stiprumu izmēģināja uz sevis
, lai tik savam kompanjonam nenodarītu pāri).Parasti bija tā - kā no mašinas ārā tā kaut uz 5 min. bet mežā iekšā un nedomā ka varēsi atsaukt. Uzlikām siksniņu, Džojs kā parasti....2 siksniņas pults spiedini ....
"Džojam, liels pārsteigums, ka "saimnieka Dieva roka viņu var aizsniegt"...paliek kā iemiets.....un atpakaļ pie mašīnas. Tā mēs kādas 2 nedēļas, kā laimīga ģimene ar 3 suņiem mierīgi pa mežu varējām staigāt - visi blakus vien .....Pirmās reizes Džojs pat baidījās no sava iekdienas treniņa, skriešanas aiz mašīnas- lēnām tipināja, taksis pat viņu apdzina. Domājām - laiks pagājis, cik tad ilgi staigās ar to smago siksnu. Nopirkām parastu ādas siksnu, ievērojot tādu pašu principu kā ar elektrisko, pie durvīm uzliekam un tad laukā. Un man zelta suns. Tā lūk, puisim galva strādā...