FCI standarts Nr. 45
IZCELSMES VALSTS: Šveice.
Publicēts no http://www.sennenhund.lv
PIELIETOJUMS
Sākotnēji tika izmantots kā sargsuns, darba suns un ganu suns saimniecībās Bernes Kantonā, bet mūsdienās kā ģimenes suns - kompanjons un daudzpusīgs darba suns.
F.C.I. KLASIFIKĀCIJA
2. grupa– pinčeri un šnauceri, molosu tipa šķirnes – Šveices kalnu un ganu suņi un citas šķirnes.
3. apakšgrupa– Šveices ganu suņi. Bez darba spēju pārbaudes.
ĪSS VĒSTURISKS PĀRSKATS
Bernes ganu suns ir senas izcelsmes lauku suns, kuru izmantoja kā sargsuni un pajūgu suni, un arī kā ganu suni liellopu dzīšanai Alpu kalnu pakāju reģionos un vidienē ap Berni. Sākotnēji to sauca par „Dürrbächler” pēc ciemata un lauku viesnīcas „Dürrbach” nosaukuma, kas atrodas netālu no Riggisbergas, Bernes Kantonā, kur šo garspalvaino trīskrāsu lauku suņu bija īpaši daudz. 1902., 1904. un 1907. gados šīs šķirnes suņi jau tika izstādīti suņu izstādēs, un 1907. gadā vairāki Burgdorfas reģiona audzētāji nolēma nodrošināt šo tīras šķirnes suņu audzēšanu, nodibinot „Šveices Dürrbach klubu” un nosakot šķirnei raksturīgās īpašības. 1910. gadā izstādē Burgdorfā, uz kurieni daudzi lauksaimnieki atveda savus Dürrbächler šķirnes suņus, jau tika izstādīti 107 šīs šķirnes suņi. Kopš šīs dienas šie suņi tika pārdēvēti par „Bernes ganu suni”, un sekojot citu Šveices ganu suņu šķirņu piemēram, strauji ieguva popularitāti visā Šveicē un tuvākajos Vācijas reģionos. Šobrīd Bernes ganu suns ir labi pazīstams un tiek augsti vērtēts visā pasaulē kā ģimenes suns - kompanjons, pateicoties savam spilgtajam trīskrāsu kažokam un lieliskajām piemērošanās spējām.
KOPĒJAIS IESPAIDS
Garspalvains, trīskrāsu, spēcīgs un kustīgs darba suns, nedaudz virs vidēja auguma, ar spēcīgi veidotām ekstremitātēm; harmonisks un proporcionāls.
NOZĪMĪGĀKĀS PROPORCIJAS
* Ideālās proporcijās ķermeņa augstums skaustā attiecībā pret ķermeņa garumu (tiek mērīts, sākot no plecu locītavas līdz sēžas pauguram) = 9:10, drīzāk kompakts, nekā garens.
* Ideālā attiecība starp ķermeņa augstumu un krūšu kurvja platumu = 2:1.
UZVEDĪBA UN RAKSTURS
Pašpaļāvīgs, vērīgs, modrs, bezbailīgs ikdienas situācijās; labsirdīgs un uzticīgs savam saimniekam, pašapzinīgs un mierīgs (rāms) pret svešiniekiem; ar vidēju temperamentu, paklausīgs (viegli audzināms).
GALVA
Spēcīga. Pēc izmēra proporcionāla attiecībā pret vispārējo izskatu, nav pārāk masīva.
GALVASKAUSA DAĻA:
Galvaskauss: No priekšpuses un profilā izskatās mazliet noapaļots. Pieres rieva gandrīz nemanāma.
Pāreja no purna uz pieri: labi noteikta, bet tai pašā laikā ne pārāk uzkrītoša.
PURNA DAĻA:
Deguns: Melns.
Purns: Spēcīgs, vidēja garuma; augšējā purna līnija taisna.
Lūpas: Cieši pieguļošas, melnas.
Žokļi/zobi: Gan zobi, gan žokļi spēcīgi; šķērveida sakodiens ar pilnu zobu formulu (lielie dzerokļa zobi – 3.molāri (M3) var netikt ņemti vērā). Taisns sakodiens ir pieļaujams.
Acis: Tumši brūnas, mandeļveida, ar cieši pievilktiem plakstiņiem. Tās nav ne dziļi iegrimušas, ne izvirzītas. Ļengani plakstiņi tiek uzskatīti par nepilnību.
Ausis: Vidēja izmēra, augstu novietotas, trijstūrainas, mazliet noapaļotas galiņos, miera stāvoklī ausis nokarājas tuvu galvai. Trauksmes gadījumā auss aizmugurējā daļa paceļas, kamēr auss priekšējā mala paliek tuvu galvai.
KAKLS:
Spēcīgs, muskuļots, vidēja garuma.
ĶERMENIS
Augšēja līnija: Sākot no kakla tā nedaudz noslīd lejup līdz skaustam, veidojot harmonisku līniju, tālāk ir taisna un līdzena.
Mugura: Stingra, taisna un līdzena.
Jostas vieta: Plata un spēcīga; skatoties no augšas, tā ir mazliet šaurāka par krūškurvi.
Krusti: nedaudz noapaļoti.
Krūšu kurvis: Plats un dziļš, sniedzas līdz elkoņiem; izteikti attīstīta krūšu priekšējā daļa; plata un ovāls arī krūšu kurvja ribu daļa.
Apakšējā līnija / vēders: Nedaudz pievilkta virzienā no krūškurvja līdz gurnu daļai.
ASTE
Kupla, izstiepta tā sniedzas vismaz līdz lecamai locītavai; miera stāvoklī tā nokarājas taisni lejup, bet kustoties vai ejot, aste atrodas vienā līmenī ar muguru vai mazliet augstāk.
EKSTREMITĀTES
Spēcīgi kauli.
PRIEKŠKĀJAS:
Skatoties no priekšpuses - taisnas un paralēlas, novietotas diezgan tālu viena no otras.
Lāpstiņas: lāpstiņas garas, spēcīgas un izvietotas ievērojami uz mugurpusi, izveidojot ne pārāk platu leņķi ar pleca kaulu; cieši savienoti ar krūškurvi, ļoti muskuļoti.
Pleci: garš, novietots ieslīpi.
Elkoņi: cieši, nav ne ieliekti, ne izliekti.
Apakšplecs: spēcīgs, taisns.
Pēdvidus: Skatoties no sāniem, tas ir gandrīz taisns, stingrs; skatoties no priekšpuses, izskatās vienā taisnā līnijā ar apakšplecu.
Ķepa: Īsa, ieapaļa; ar labi saaugušiem, izteikti izliektiem pirkstiem. Nav ne ieliekta, ne izliekta.
PAKAĻKĀJAS:
Skatoties no aizmugures, taisnas un paralēlas, ne pārāk tuvu viena otrai.
Ciskas: garas, platas, spēcīgas un labi muskuļotas.
Ceļa locītava: diezgan ieliektas, taču nav nedz izvērstas, nedz satuvinātas.
Apakšciskas: garas un ieslīpas.
Lecamās locītavas: Spēcīgas, ar labi izteiktiem leņķiem .
Pēda: gandrīz vertikāla. Rudimentārie pirksti tiek izgriezti (izņemot tās valstis, kur tas ir aizliegts ar likumu).
Ķepa: pirksti nav tik izteikti izliekti kā priekškājām; nav ne ieliekti, ne izliekti.
GAITA/KUSTĪBAS:
Vienmērīgas un harmoniskas kustības visos ātrumos, stabili liekot visas kājas pie zemes; gari soļi, liekot priekškājas samērā lielā attālumā sev priekšā ar spēcīgu pakaļkāju atbalstu; Rikšos kājas kustas uz priekšu taisnā līnijā.
APMATOJUMS
SPALVA:
gara, spīdīga, taisna vai nedaudz viļņota.
KRĀSA:
Piķmelna pamatkrāsa ar spilgti rudu apmatojumu uz vaigiem, virs acīm, uz visām četrām kājām un uz krūškurvja, un ar šādu baltu apmatojumu:
*
sniegbalts, simetrisks apmatojums uz galvas; balts laukums pierē stiepjas deguna virzienā abās purna pusēs; baltais laukums nedrīkst savienoties ar rudo apmatojumu virs acīm, bet baltā josla uz purna nedrīkst pārsniegt mutes kaktiņus.
*
Vidēji liels, nepārrauts balts apmatojums uz pakakles un krūšu kurvja.
*
Vēlams: balti pirkstu gali uz visām četrām ķepām, balts astes galiņš.
*
Pieļaujams: mazs balts laukums uz apkakles aiz galvas, mazs balts laukums ap anālo atveri.
LIELUMS
Augstums skaustā:
sunim: 64-70 cm
ideāls augums: 66-68 cm
kucei: 58-66 cm
ideāls augums: 60-63 cm
TRŪKUMI
Ikviena atkāpe no augstāk minētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei.
* Nedroša uzvedība.
* Smalki kauli.
* Nepareizs priekšzobu novietojums, ja sakodiens saglabājas pareizs.
* Jebkādu citu zobu trūkums, izņemot 2 PM1 (1.premolāri – mazie dzerokļi); M3 (3.molāri lielie dzerokļi) netiek ņemti vērā.
* Kažoks: Izteikti sprogainas spalva.
Krāsas un apmatojuma trūkumi:
* Balta laukuma trūkums uz galvas.
* Pārāk liels baltas krāsas laukums un/vai josla uz purna, kas pārsniedz mutes kaktiņus.
* Balta apkakle.
* Liels balts plankums uz pakauša (maksimālais pieļaujamais laukuma diametrs ir 6 cm).
* Balts laukums ap anālo atveri (maksimālais pieļaujamais laukuma diametrs ir 6 cm).
* Balts apmatojums uz priekškājām, kas izteikti sasniedz pusi attāluma līdz pēdvidum (“zābaki”).
* Uzkrītoši nesimetrisks balts apmatojums uz galvas un/vai krūškurvja.
* Melnas atzīmes un svītriņas uz baltā apmatojuma uz krūtīm.
* ”Netīri” balts (izteikti pigmentācijas plankumi).
* Melnais apmatojums ar brūnu vai sarkanu nokrāsu.
DISKVALIFICĒJOŠI TRŪKUMI
* Agresīvs, nemierīgs vai manāmi bailīgs raksturs.
* Šķelts deguns.
* Pārkodiens vai nepilns sakodiens, šķība mute.
* Viena vai abas acis zilā krāsā (šķielēšana).
* Plakstiņu uzliekums, izvērsums.
* Lauzta aste, aste gredzenā.
* Īsa spalva, divkrāsu kažoks (Stockhaar), kas nav trīskrāsains.
* Ja melnā krāsa nav pamatkrāsa.
Jebkurš suns, kuram ir izteikti fiziski vai uzvedības traucējumi, tiek diskvalificēts.
N.B. Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.