by Elbe » 25 Jan 2015, 13:10
Cilvēku jau nav tik daudz un tie arī lielākoties visi ir mums draugi, bet suņu un kaķu, kas staigā savā vaļā, ir diezgan! Un manas beibes ir ar tik lielām galvām, ka, ieraugot kādu "objektu", aizjozīs tam pakaļ i nedzirdot manus "stāvi", "šurp" un "kabata", bet mums tur ir lielais ceļš, arī miesta ceļi ir diezgan kustīgi un vēl miestā ir viens suns, gan pārupē, kas mazos kož nost. Arī par pārējiem blandoņiem man nav nekādas pārliecības. Es vienkārši baidos par savām meitenēm. Palaižu es viņas tikai iežogotajā suņu laukumā. Patiņa vēl ir atsaucama, bet tai ātrumā var izskriet tur, kur nevajag. Bet Mise klusi un nemanāmi , toties fiksi, var aizšļūkt nez kur.