Bet Latvijā kaut kā nav dižas intereses par šo šķirni. Mums - latvijciem- jau vajag kaut ko ekstrā: vai nu dikti lielu, vai šāusmīgi maziņu, vai arī tāda labi ekzotiska eksterjera, vai arī cmuku, bet tāds pilnīgi parasts suņuks nevienam pašapziņu neceļ. Pircējs parastais jau tā īpaši pēc rakstura netaujā. Savukārt, pircējs zinošais, iepazīstoties ar izstāžu rezultātiem, secina, ka te nav ko lovīt, ka neviens TS nav BIS vinnējis, jo tālāk par grupas 3. vietu parasti netiek.
Tāda, redz, tā konjunktūra. Te tikai tiešām īstiem suņiniekiem šķirnes plusi var tapt redzami, vai arī vienkāršiem suņu mīlētājiem pēc trešā aplauziena(dvorterjers, Reksis un taksis) var rasties vēlme pēc suņa, kas nedemolē māju, nebāžas nepārtraukti virsū un nekož nost visu, kas kustas.
Un tā nu mēs gaidām, kad beigsies krīze un pamazām lūkojamies pēc pienācīga līgavaiņa
Ne jau par velti ļoti daudzi TM audzētāji tur arī kādu spanielu, un otrādi. Kādreiz jau cerīgi lūkojos uz mazajiem tibetiešiem, bet tomēr, man sirdij tuvāki lielie suņi 
. Tu pat iedomāties nevari, kā viņi mīl dārza darbus 
!
. Nu un izskatās, ka ceriņi un jasmīni jau tāpat bija drusku japiepucē 
!