Nu, jā, nekas cits neatliek kā tikai audzēt pacietību .
Ir tā: pirmās pāris dienas, kad tikko pārnesām viņu mājās, es paliku kopā ar viņu mājās visu dienu (bija brīvdienas); pēc pamošanās, ēšanas rotaļās utt., visu laiku, ik pēc laika liku uz paladziņu, tā viņa mazliet pierada. Tad pienāca pirmdiena un vajadzēja iet uz darbu.
Pārnākot no darba uz paladziņa mani vienmēr sagaidīja pāris peļķītes un smukas kaudzītes.
Tad viņa iedzīvojās jaunajās mājās un sāka skraidīt pa visām istabām (no sākuma vēl baidījās un dzīvojās tikai vienā istabā) un visur kur skrēja tur arī nokārtojās. Tā nu tagad ir - paladziņš mājās ir vistīrākā vieta.
Toties tagad es zinu, ka nevar ļaut skriet pa visu māju, tagad pa dienu atstāju tikai vienā istabā, atvedīs manēžiņu, tad sēdēs tur.
Un runājot par frizēšanu, to mēs obligāti darīsim tuvākajā laikā, jau esmu atradusi pāris meistarus ss.lv, tikai jāpiezvana jāsarunā tikšanās. Bet varbūt kāds var ieteikt kādu labu meistaru no savas pieredzes???