Šogad Keliņas atskaites par panākumiem nebūs - jo tādu nav. Mūsu sporta karjera ir galā, vecums piezadzies nemanāmi un negaidīti. Plus tūlīt būs divi mēneši kopš brīža, kad tika pārrauta kreisās pakaļkājas krusteniskā saite ar sekojošu operāciju un ļoti ilgstošu atlabšanu, kas vēl ne tuvu nav galā. Tāpēc šogad pavisam cits uzsaukums tiem, kas apzināti vai gadījuma dēļ izšķīrušies par krancīšiem - rēķināties ar to, ka arī šāds bez smalkiem dokumentiem un lielu ciparu iegādāts sunītis var kļūt ļoti dārgs vārda tiešā izpratnē. Esiet gatavi, ka sunīša cenu, iespējams, būs jāpareizina ar desmit vai lielāku ciparu brīdī, kad kaut kas aizies ne tā. Suns nav pirmās nepieciešamības prece, tāpēc pirms tā iegādes vajag apdomāt, vai Tu esi gatavs ziedot simtus un varbūt arī tūkstošus brīdī, kad draugam būs slikti un viņš gaidīs Tavu palīdzību. Tieši tik vienkārši. Un tad, kad ir skaidrs, kad esam - vēl joprojām - sports un apmācība ir domāta visiem, mēs varam doties uz priekšu ar saviem bezšķirnīšiem un sasniegt pietiekami augstas virsontes. Mēs no sporta atvadāmies, bet es būšu priecīga par jebkuru bezšķirnes suni, ko sastapšu Paklausības rallijā, paklausības sportā, adžiliti, kanikrosā, frīstailā, frisbijā vai vēl kādā ar suņiem saistītā sportā
. Tad nu lai paliek arī te par piemiņu tas, kā "krancis" var strādāt, kā var iet blakus un koncentrēties. Ja kas, arī tagad viņa ir spējīga to darīt tikpat labi, tikai kājas neklausa... Jā, sāpīgi, un ar to arī ir jārēķinās katram - suns noveco ātrāk, nekā mums gribētos. Lai visiem priecīgs jaunais gads un lai vienmēr ir plāni un sapņi, ko piepildīt