Felix_PS wrote:... tie, kas pīkst un plivina cimdiņus tak ir jāapskauj un vēl jāpaprovē mēli mutē iebāzt.

NTERNATIONAL DOG SHOW 18.03.2017.
INTERNATIONAL DOG SHOW (Cruft’s qualification show) 18.03.2017., Riga, Latvia
GERO vom GICKELSBERG- BOB, CACIB

Vakar Habī startēja Obediences sacensībās. Un, lai arī procesā man tā nelikās, rezultāts ir visai labs - no 6 suņiem 2.vieta, "very good", 232.punkti. Tiesnesis bija Uwe Wehner no Vācijas un viņam Habī ļoti patika, to pat apbalvošanas bildē var redzēt . Jāstrādā, vēl jau divnieks nav kārtīgi gatavs un mūsu plāns ir tam veltīt visu šo gadu, tomēr prieks, ka kaut kas sanāk un katru reizi nav jāplēš mati un jāapdomā "nafig mums to vajag" .


Bet mans lielākais dienas prieks bija, ka Habī kārtīgi iepazinās ar Dagi Alisīti un starp viņām valdīja pietiekoši laba sapratne. Nebiju ļoti pārliecināta, ka nenotiks sarūkšanās, jo ne viena, ne otra nav nekādi saulstariņi, tomēr neitrālā teritorijā kopējā pastaigā viss bija lieliski un abas pat izrādīja minimālu, tomēr spēlēšanās iespēju. Tas patiešām iepriecina, ka šķirnes māsas atzina vienu otru par labu esam .

Habītis šodien svin savu ceturto dzimšanas dienu. Šķiet baigi daudz, laiks tik ātri paskrējis... Daiļa, gudra, mīļa un forša - jā, zinu, ka katram savs suns ir tāds, bet man tomēr šķiet, ka šis raksturojums attiecībā pret viņu ir pietiekami objektīvs un pamatojams . Lai mums labs nākamais viņas gads, mērķi ir, plāni arī, jādzīvo tik un jādara
Ar torti - mēģināju atklāt sevī inženiera dotības

Jubilejai par godu bija ne tikai treniņš ar biedriem, bet arī svinīgā tortes apēšana. Bet pirms tam, protams, bildes ar torti:

Kad smukās bildes uztaisītas, var mesties virsū un to visu negausīgi aprīt

Izrādās, šodien paiet četri gadi, kopš Habītis ir mans. Nav jau daudz ko atkārtoties, bet tomēr - viņa ir brīnišķīgs suns un es esmu bezgala laimīga, ka tieši viņa ir manējā .
Dažas citas bildes no deju semināra, nekā mūsu tērzētavā:

Košs Habis vēl visai zaļajā Latvijas rudenī

Ienācu palielīties dagi vietā - Alisīte vakar OB rallija RO-0 klasē izcīnīja 2.vietu! Un tas milzīgā konkurencē, startēja 24 suņi, oficiāli rezultātus ieguva 22 un tie bija nenormāli blīvi. Apsveicu un ļoti lepojos gan kā treneris, gan kā "krustmāte". Lendzīri ir darba suņi

Habī vakar bija Tallinas piepilsētā Maardu, kur sniegu iekļautā angārā ar nenormāli paķšķošu jumtu piedalījās OB sacensībās. Biju noskaņojusies, ka ies slikti, jo viss uz to vilka, bet, kā jau parasti ar tām bitēm (lasīt suņiem) neko nevar zināt un starts bija absolūti pieņemams. Rezultātā 199,5 punkti, "good", kas gan nav izcili, tomēr nav arī tik briesmīgi un 2.vieta no četriem suņiem. Nu man + vairāk kā 700km pie stūres, nogurušas acis un pilna galva ar pārdomām.

Tad nu šeit arī - jo starp apmācības lietām, sportu un visu ko citu, vesela sadaļa manā jaunajā mājas lapā http://www.gudriesuni.lv ir veltīta brīnišķīgajai lendzīru šķirnei. Teksti dublējas ar to, kas ir šeit - protams, es tak rakstīju abus, tomēr atsevišķa mājas lapa ir kaut kas vairāk, nekā viena sadaļa forumā. Ceru, ka lapa būs dzīvotspējīga, pašai jau vien par to būs jāatbild, bet, ja reiz Latvijā lendzīrs ir ieviesies uz palikšanu, nav iemesla arī šai lapas sadaļai nedzīvot. Vēl joprojām uzskatu, ka man pieder pasaulē foršākais lendzīrs un esmu ļoti laimīga, ka šī šķirne ir kļuvusi par manējo. Varbūt vēl joprojām par daudz sēžu partizānos, bet uzskatīsim, ka šis ir jau viens solītis laukā no "meža". Lai arī lendzīrs nav galvenā sadaļa lapā, garantēju visiem lasītājiem, ka lendzīra bildes ir atrodamas gandrīz visās sadaļās . Priekā, esmu bezgala priecīga, ka beidzot esmu realizējusi šo sen loloto sapni

Šodien Lietuvā OBedience sacensībās, ko tiesāja Igaunijas tiesnese Svetlana Zolotņikova Habī OB-2 klasē nopelnīja 270 punktus un tas ir TEICAMI! Arī mans otrs suns nu var pāriet uz pašu augstāko OB sporta līmeni - to, kurā notiek Pasaules čempionāts. Nē, nu, protams, ka mums līdz tam kā gotiņai līdz bērza galotnei, bet mēs drīkstam sākt rāpties tai kokā . Ir nenormāli daudz darba, ir lietas, kas grūti ir visās klasēs, bet es esmu ļoti, ļoti lepna un priecīga par savu bezgala gudro un brīnišķīgo lendzīru. CIk zinu, Vācijā ir vai vismaz pirms dažiem gadiem bija viens lendzīrs, kas startē šajā OB-3 klasē, tātad Habī ir otrais lendzīrs pasaulē, kas līdz šādam līmenim ir atlasījies. Mīlu savu mazo, lielo, balto, melno lācīti

Nav tā, ka Habītis tik sporto un dejo un atkal sporto. Dažreiz viņa vienkārši dzīvojas . Un īpaši, kad ir sniegs un sals, par laimi pie manis ir gan viens, gan otrs

Sacensības birst kā no pārpilnības raga . Šodien Zaķumuižas angārā norisinājās ISC Ziemassvētku kauss (ISC - Suņu apmācības centrs Inter Sport Canis - mūsu klubs), ko tiesāja pašmāju tiesnesis Pēteris Akimovs. Tā kā teicami divniekā mums jau ir, gāju saprast "katastrofas apmērus" ar globālām problēmām. Sapratu . Oficiāli jau nebija tik ļauni, no četriem suņiem palikām trešās ar 203 punktiem (labi), bet secinājumi ir diezgan skarbi... Sīkāk varbūt par to kaut kad pie "manis", par sacensībām vēl daži vārdi šeit - https://www.gudriesuni.com/mani-su%C5%8 ... obedience/. Bildes no starta laikam nav, video nav noteikti, bildīte no apbalvošanas, ka patiešām tur bijām

Habī atskaite par pērnajā gadā sasniegto. Protams, lielākais sasniegums ir "teicami"OB otrajā klasē, iespēja kāpt uz augšu un mācīties un startēt pašā augstākajā šī sporta līmenī. Vēl šogad tika saņemta balva par progresu OB 2016.gadā, panākumi jau veci, bet kausiņš ienācies 2017.gadā, tā, ka pilnvērtīgi pievienojams bildei. Un vēl divas sacensības ar iegūtām 3.vietām - aprīlī pie vācu tiesnesa Uwes Wehner un ISC Ziemassvētku kausā. Lai mums foršs šis gads un izdodas realizēt tos plānus, kas iecerēti

Habī lēnām apgūst OB-3 klases gudrības. Ir interesanti mums abām - man redzēt kā suns, lai arī lēnām, tomēr sāk saprast, ko no viņa grib, sunim interesanti, jo atkal kaut kas jauns, kas jāuzmin, jāsaprot un jāizdara. Esmu jau par to rakstījusi, ka Habī kā molosam dažreiz gandrīz vizuāli var redzēt smadzenes kustoties . Tas ir tik brīnišķīgi, kā viņa samulst, tad pastāv, tad paskatās un tad arī izdara! Trijnieks ir baisi grūts, to es tagad tikai pa īstam redzu, jo ar Keliņu mēs to sākām darīt paralēli divniekam un kaut kā tas izstiepās un iekļāvās citās lietās. Mērķtiecīgi iepazīstinot Habī ar visu un uzreiz, ir skaidrs, cik daudz tur ir sīkumu un jaunumu. Nekas, mums nekur nav jāsteidzas, baudām procesu. Arī šeit - brīnišķīgais svētdienas rīts ar rozā debesīm, sniegu un izkārtotu vienu no grūtākajiem vingrinājumiem, kurš neoficiāli ieguvis tā izdomātāja vārdu "Uwes vingrinājums"

Šodien viena "astes" bilde sanākusi. Tā kā nav tomēr visiem lendzīriem tik ļoti daiļas astes, viņa patiešām var būt lepna par tik kuplu rotu . Kaut kad skatīju vecas bildes, viņa jau ir bijusi "bieza" un krāšņa pirms gada vecuma, vienīgā atšķirība ir šī aste, kas "atvērās" mazliet vēlāk, kucēna un pusaudža vecumā tāda pīcka vien ir. Toties tagad tādā dienā kā šodien, kad vējš pluinās uz visām pusēm, aste sunim buras vietā

Gan man, gan Habī tik ļoti patīk ziema un šodien atkal tāda ir. Klīdām pa mežu, vienīgā neraža, ka "biksās" dikti bumbuļi veļas. Tomēr viņa ir tik liela, ka iet jau netraucē, tik brīžam gribas dabūt laukā tās kļošenes . Sniegi sasniguši, koki piesniguši, mazi, mazi mīnusiņi, ko vēl vairāk var vēlēties

Pavisam netālu no tevis šodien pavasars. Sniegs gan ir, bet saule spīdēja acīs, lāstekas pakšķēja, gribējās novilkt mēteli un saluki nemaz nesala. Kopš rīta pa āru vien.

Māra, es tak saku, tundra sākas mazliet aiz tā "pavisam netālu" . Sauli ieslēdza, bet sniegs uz zemes kā bija irdens, tā palika.

Mākonīts ar zelta maliņu

Habī vēl pēdējās dienas ziemas rotā, lapkritis ir sācies...