Zirneklis wrote:Skatos, ka maz laikam vairs Latvijā palicis bulterjeru Tas pats jautājums, ko jautāja Bumsis, tagad jautājams arī man, tikai interese ir par Liepāju vai Grobiņu - tātad vai Liepājā ir kāds bullīša saimnieks, kas būtu ar mieru savu mīluli parādīt, tā teikt dzīvajā? Pēdējos gadus Liepājā nav manīts neviens BT. Vai tiešām viņu vairs nav? Atceros, 90-tajos gados tepat mums kaimiņos bija veseli 3! Vai tiešām šī superīgā šķirne kļūst nepopulāra???

Šonedēļ Kristīne ar saviem sunčiem ir Liepājā, bet kaut kad brauks atpakaļ uz Zviedriju, tā kā ja tiešām grib bullīšus satikt, tad laicīgi jāsameklē Kristīne

TO ZIRNEKLIS un varu pačukstēt ka vajag čmadit un saprast ka arī tev tādu vajag jo cik man ir nojauta tad vismaz skaisti mini bullīši būs Liepājā

Un gan jau ka kad izaugs standarta skaistule būs arī standarta bullīsi pieejami
Tikai jākrāj finanses

Enifer wrote:

seila wrote:Alerģija var būt arī no dzīvnieka siekalām u.c, tāpēc nav fakts, ka kailo suni varētu turēt piemēram.

hmm... ja alerģija ir no siekalām.. ja kontaktu kautkā pievaktē.. ir iespēja kautkā ar to sadzīvot? vai tas ies viss kopā? liels paldies par atbildi. alerģija man ir kautkas jauns >,<

nedaudz vēl piemetīšu par alerģiju no savas puses... man mazā nav baigi alerģiska, bet viņai ir alerģija uz suņa siekalām. Kur nolaiza tur uzreiz sarkani pleķi sametās, taču par laimi nav baigi traki, pēc minūtēm 20 tie pleķi pāriet. Bet Hēra ir nenormāla laizīšanas mašīna tapēc to pievaktēt un izkontrolēt ir ļoti grūti. kā bērns pa ceļam pagadās, tā obligāti vismaz garām ejot ir jānolaiza. kā uzgriez sunim muguru tā šī ir klāt un atkal bērnu laiza. Tagad jau ir vieglāk, jo mazā jau staigā un pati mēģina "atkauties" no laizīšanās, bet sākumā bija grūti, jo kad mazā gulēja šūpulītī, tad Hēra pie katras izdevībās līda klāt laizīt bēbi.

To Ingo & Ingars - paldies! Mini BT mani neinteresē, tepat jau kaimiņos Kristīne dzīvoja, šos mini suncīšus, ejot pastaigā, redzējām bieži, tie man ir par skaļu un par aktīvu - ja jau uz viņu fona mans hiperaktīvais vācietis pat nobāl Tāpēc ir reāla interese tikai par standartniekiem. Turklāt, Ingar, uzminēji, vajag jau gan man tādu tikai... vēl drusku par agru. Pagaidām tikai ievācu visu iespējamo info, pieskatu un piedomāju. Laiks rādīs, vai spēšu no savas vienīgās un visiemīļotākās šķirnes pāriet uz citu, pavisam svešu un nezināmu Bet kārdinājums ir
Tātad man laikam bija taisnība, ka bez Kristīnes jaunās sunītes Liepājā vairs nav NEVIENA standarta BT!

Zirneklis wrote: tie man ir par skaļu un par aktīvu

Teikšu ka ne visi tādi ir, atkarīgs no suņa. Man gan salidzinājumā ar manu mini visi VASi šķiet parāk nervozi, bet arī saprotu, ka ne visi tādi ir. Peim. Maijai ir no mētiena tik hiperaktīva standarta meitene, ka nezinu, ko es darītu, ja man būtu tāds suns... Negribu teikt, ka ir jāņem mini, bet tikai to, ka jāskatas uz kucēnu un vēcakiem arī pēc uzvedības, lai jums tiktu tāda temperamenta suns, kuru jus gribat.

Kristīnes jaunulīte Moka ir dikti forša un mīļa un salīdzinot ar viņas mini bulciņiem, ļoti mierīga

Protams, ka starp suni un suni arī šķirnes ietvaros var būt liela atšķirība. Temperaments, manuprāt, ir vissvarīgākais, izvēloties kucēnu. Jo ja tas saimniekam ar suni nesakritīs, tad ilgus gadus cietīs gan saimnieks, gan suns. Ja hiperaktivitāte mini BT nav parasta parādība, tad tie ir visnotaļ jauki suņuki. Vien gribētos augumā brangāku
Tad jau Kristīnes Moka dienās Liepājā būs īsts lietaskoks! Un varbūt atdzims atkal pie mums šī lieliskā šķirne. Kādreiz, gadus 15 atpakaļ vēl atceros daudz skaistu bullīšu Liepājas ielās.

Man miniki ir aktīvi, bet hiperaktīva ir tikai mamma un ja meitiņa ir līdzi, tad viņa dara pakaļ, bet ja ir viena ir pavisam cita lieta! Esmu ļoti priecīga, ka viņai ir tēva mierīgais raksturs un temperments, protams, miniks ir straujāks, bet tas jau izmēru dēļ, Moka nemaz nevar tik strauji kā mazais, kaut arī gribētu turēt līdzi!

Bulterjers temperamenta ziņā ir bulldoga mierīguma un terjera aktīvās dabas sajaukums. Šķirnes suņu temperaments var būt dažāds, bet to var redzēt kucēna vecumā. Vieni ir mierīgi (Dakota un viņas dēli Delta, Robis), citi aktīvi (Rumba) un hiperaktīvi (Donna). Tiem pēdējiem diviem nepieciešamas ne tikai socializācija, kopā būšana ar saimnieku un mērenas aktivitātes (lai gan junioru vecumā arī viņi ir aktīvi un gāž podus ), bet arī dažāda mērena fiziskā slodze un spēles kā arī mentāls darbs - apmācības vai sports.

Sveiki.Gribeju pajautat vai kadam bulterjera sunukam ir bijusi tada problema ka ausu hematoma? Ka Jus ar to tiekat gala?

https://www.facebook.com/photo.php?fbid ... d16fe0e01d
Mana prakse - operācija.

Maija.Neizdodas man nosutit zinu pm.Varbut ir iespeja sazinaties caur email?

maijavalbaka at tvnet.lv

mudite, manam bulkam ka reiz ari nesen bija. Cerejam, ka uzsuksies pati (ta medz but), neoperejam (metodes ir vairakas, dazkart neefektivas un hematoma atgriezas). Gribeju ari pasargat no liekas narkozes, bet ta ka palika deformetas austinas (viena vairak), ar tagadejo pieredzi laikam butu labak operejusi. Atkarigs, cik liela mera hematoma izpauzas.

Ko tad darijat ar to hematomu? Neko? Sāp sunim taču.

Sveiciens bralitim no Gabrielas!
Par hematomu-labaja ausi kad paradijas, loti atri saka augt un sunim sapeja pat pa nakti smilksteja. Protams pagadijas arsts kam laikam nebija bijusi pieredze tiesi ar so problemu. Operaciju uztaisija bet loti ilgi nesadzija.kadas cetras ned mocijamies. Pec kadas nedelas Hematoma atkal atgriezas tai pasa austina. Taisija operaciju otreiz. Sadzija. Dzivojam uz antibiotikam. Nometa svaru jo slikti eda.Pa naktim raudaja. Nu vispar gruti bija. Zinot to cik loti sunim gribas no rita pieceloties izstaipities un izpurinaties. Nu ja un pec trim menesiem paradijas otra ausi. Un atkal operacija, meginajam protams izvairities no ta, bet citas metodes nepalidzeja. Meginaja iespricet zales ausi.tad nosukt skidrumu. Sadzija. Nu jau atgriezies dzivesprieks utt. Pagajusas brivdienas pec pastaigas vannoju suni un atkal pamaniju nelielu pietukumu kreisaja ausi. Nakama diena uzreiz pie arsta braucam. Iedeva mums zales. Tgd skatamies kas notiks. Jau treso dienu dzer , bet paldies dievam lielaks tas bumbulis nepaliek. Cerams palidzes.
Psihologiski jau tas ir ietekmejis, jo vetklinikai pat tuvoties negrib. nu tads mums stasts.

Nu ja un ausis protams tgd izskatas ka mazam kucenam

Jebkura špricēšana vai atsūkšana hematomas skartā ausī ir ļoti sāpīga un visbiežāk neefektīva. Lokāli izmanto pret-zilumu zāles, bet tas der tikai mazītiņai hematomai. Ja jums pirmo reizi operēja un rezultāts bija neveiksmīgs, nav vērts kāpt uz tā paša grābekļa.
Dakotai ir operētas abas ausis dažādos laikos, saudzējot viņu, operācijas ir veiktas zem gāzes anestēzijas, pēc kuras suns jūtas ļoti labi- nav ne dulluma, miegainības, sliktas dūšas.
Vienai ausij hematoma bija neliela, pēc operācijas auss stāv, otrai hematoma bija lielāka un jau plīsusi (kucēnu prieki), tā noļuka.
Dzīst ausis līdz trīs nedēļām, operācija tiek veikta pa visu auss perimetru, ne tikai skartajai vietai, samazinot iespēju, ka hematoma varētu vēlreiz parādīties.

Dr. Jānis Baltkājs 26411826 strādā Rīgā un Jelgavā. Atsaucīgs, laipns un zinošs ķirurgs.

Maija_Dakota wrote:Dr. Jānis Baltkājs 26411826 strādā Rīgā un Jelgavā. Atsaucīgs, laipns un zinošs ķirurgs.

Cik man zināms, Rīgā vairs ne. Tikai Jelgavā šobrīd. Bet atsauksmes arī no manas puses tās labākās.

Lasu un šausminos Pat nezināju par šādu kaiti... Vai tā ir bulterjeru slimība? It kā VASiem nav manītas tādas ausu hematomas. Jeb varbūt neesmu vienkārši saskārusies???