Japāņu hins (Chin / Japanese Chin)

[Zuks]

Japāņu hins

FCI standarts Nr.206

IZCELSMES VALSTS: Japāna

ORIĢINĀLĀ STANDARTA PUBLICĒŠANAS DATUMS: 26.03.2009.

PIELIETOJUMS: kompanjons

KLASIFIKĀCIJA: 9. grupa: kompanjoni un dekoratīvie suņi 8. apakšgrupa: japāņu hins un pekinietis Bez darba spēju pārbaudes

ĪSS VĒSTURISKS APRAKSTS: No senajiem dokumentiem izriet, ka japāņu hina priekštečus 732. gadā Korejas valdnieki (Silla dinastijas laikā no 377.-935. gadam) uzdāvināja japāņu galmam. Liekas, ka nākamajos 100 gados Japānā ieveda daudz hinu. Vēsturiskie ieraksti arī norāda, ka vēstnieki, kurus sūtīja uz Ķīnu (Tung dinastijas laikā no 618.-910. gadam) un Ziemeļkoreju (Po H'ai dinastijas laikā no 698.-926. gadam), atveda tieši šīs šķirnes suņus. Šoguneita Cunajoši Tokugavas (Shogunate Tsunayoshi Tokugawa) valdīšanas laikā šo šķirni audzēja Edo pilī kā istabas sunīti. 1613. gadā britu kapteinis Sērls (Searles) ieveda hinu Anglijā un 1853. gadā amerikāņu komodors Perrijs (Perry) ieveda vairākus suņus Amerikas Savienotajās valstīs, divus no kuriem uzdāvināja Anglijas karalienei Viktorijai. Kopš 1868. gada hins ir labi ieredzēts augstākās sabiedrības dāmu klēpja sunītis un mūsdienās plaši izplatīts kompanjons.

KOPĒJAIS IESPAIDS: Maza auguma suns ar platu purnu, biezu apmatojumu, elegantu un graciozu augumu.

SVARĪGĀS PROPORCIJAS: Ķermeņa augstums skaustā ir vienāds ar ķermeņa garumu. Kucei var būt nedaudz garāks ķermenis.

UZVEDĪBA UN RAKSTURS: Gudrs, maigs un piemīlīgs.

GALVA:

GALVASKAUSA DAĻA: Galvaskauss: Plats un noapaļots. Pāreja: Dziļa un izteikta.

PURNA DAĻA:
Degungals: Purna muguriņa ļoti īsa un plata. Degungals atrodas vienā līnijā ar acīm. Degungals ir melns vai intensīvā miesas krāsā atbilstoši apmatojuma plankumiem. Labi atvērtas nāsis. Žokļi/zobi: Zobi balti un spēcīgi. Vēlams taisnais sakodiens, bet pieļaujams arī šķērveida sakodiens vai pārkodiens. Acis: Lielas, apaļas, novietotas tālu viena no otras, mirdzoši melnas. Ausis: Garas, trīsstūrveida, nokarenas, klātas ar garu vilnu, novietotas tālu viena no otras.

KAKLS: Diezgan īss; tur augstu paceltu.

ĶERMENIS: Mugura: Īsa un taisna. Jostas vieta: Plata un nedaudz noapaļota. Krūtis: Mēreni platas un dziļas ar mēreni izliektām ribām. Vēders: Labi pievilkts.

ASTE: Klāta ar skaistu, biezu un garu apmatojumu. Asti tur paceltu virs muguras.

KĀJAS PRIEKŠKĀJAS: Taisnas, smalkiem kauliem. Uz priekškāju aizmugurējās daļas no elkoņiem līdz zemei pagarināts apmatojums.

PAKAĻKĀJAS: Pakaļkājas mēreniem leņķiem, ķermeņa pakaļdaļa klāta ar pagarinātu apmatojumu.

Ķepas: Mazas, līdzīgas zaķa ķepai. Vēlams, lai tās būtu klātas ar matu kušķiem.

GAITA/KUSTĪBAS: Elegantas, vieglas un lepnas.

APMATOJUMS
Apmatojums: Zīdains, taisns un garš. Viss ķermenis, izņemot purnu, klāts ar bagātīgu apmatojumu. Ausis, kakls, ciskas un aste klātas ar pagarinātu apmatojumu.
Krāsa: Balta ar melniem vai sarkaniem plankumiem. Vēlams vienmērīgs plankumu izvietojums ap acīm un pāri ausīm un uz visa ķermeņa. Sevišķi vēlams balts plats laukums, kas stiepjas no purna līdz galvaskausa virsotnei.

LIELUMS: Augstums skaustā: suņiem apmēram 25 cm, kucēm nedaudz mazāks
augums.

TRŪKUMI: Ikviena atkāpe no iepriekšminētajiem punktiem uzskatāma par trūkumu, kura nozīmīgums ir tieši proporcionāls tā izteiktības pakāpei. • Degungals: jebkura cita krāsa kā melna baltiem suņiem ar melniem plankumiem. • Nepilns sakodiens, šķībs apakšžoklis. • Viendabīga balta krāsa bez plankumiem. Tikai viens plankums uz galvas. • Biklums.
N.B. Suņiem jābūt diviem skaidri redzamiem, normāli attīstītiem sēkliniekiem, kuri pilnībā atrodas sēklinieka maisiņā.

[Zuks]

Hei, hei, hei!

Ļoti ceru, ka atradīsies kaut vai vēl viens japānītis šajā saitā.

Mazliet no mēdijos rakstītā:
Pirmajā acumirklī japāņu hini ir līdzīgi pekiniešiem, un tādējādi iespējams, ka starp šīm abām suņu šķirnēm pastāv radnieciskas saites. Vieni uzskata, ka Japānas salās nokļuvušie pekinieši esot sakrustoti ar kādām vietējām vai citām šķirnēm, bet citi domā, ka šī sakrustošana esot notikusi jau Ķīnā.

Pastāv arī uzskats, ka japāņu hini cēlušies, krustojot pekiniešus ar pundurspanieliem.

Leģenda stāsta, ka Tanu dinastijas valdīšanas laikā (618.-907.g.) Ķīnā kāds tolaik ievērojams budistu mūks Dzjaņ Čzeņ (688.-763.g.) pēc japānu budistu ielūguma no Jaundžoua pilsētiņas Dzjansu provincē, kas atrodas uz ziemeļiem no Šanhajas, piecas reizes esot mēģinājis pārcelties pāri Austrumķīnas jūrai uz Japānu, taču neveiksmīgi. Tikai 754. gadā viņam beidzot veicās. Kopā ar saviem padotajiem un suņiem, varbūt hiniem, viņš esot sasniedzis Kjusju salas dienvidus un jau 755. gadā Narē pilsētiņa (Japānā) sācis sludināt budisma pamatus.

Citā leģendā teikts, ka 732.gadā hini nokļuvuši Japānā kopā ar mesliem (nodevām), kas gan ķīniešiem, gan korejiešiem bija jāmaksā Japānas imperatoram. Pēdējā versija, kurai arī ir divi viedokļi, liecina, ka japāņu hinu dzimtene ir Japāna un to senči bijuši senas japāņu suņu šķirnes vai arī radušies, sakrustojot pundurspanielus ar balonkām, kurus uz Japānas salām līdzi atveduši ieceļotāji no Korejas vai Ķīnas.

Senas hronikas liecina, ka kopš 10.gd. japāņu hini bijusi visiecienītākā suņu šķirne Japānas imperatora galmā.

Gadsimtiem ilgi japāņu hinus kā lielu retumu drīkstēja turēt tikai Japānas imperatora pils apartamentos, svētajos budistu tempļos un atsevišķās augstas kārtas aristokrātu ģimenēs, kur tos uzskatīja par dieva mīluļiem, tādēļ stingri tika ievērota šķirnes tīrība. Par japāņu hina nozagšanu draudēja lēna, mokoša nāve.

Angļu kinologs Fokss kādreiz rakstīja, ka vārds "hins" tulkojumā no japāņu valodas nozīmē "dārga manta", un, kā zināms, tā cena tam pilnīgi atbilda.

Sena leģenda vēsta, ka kāds japāņu imperators 10.gs. hinus sācis uzskatīt par svētiem suņiem un visiem pavēlējis tiem klanīties.

Acīmredzot, tādējādi japāņu hini bija kļuvuši par retas (īpašas) dievināšanas objektu. Diezgan bieži tos turēja apzeltītos bambusa būrīšos, vismazākie tika turēti būros kā eksotiski papagaiļi – apbrīnošanai, bet bagātas japānietes tos parasti nēsāja sev līdzi platajās kimono piedurknēs. Japānā tos mēdza saukt arī par "dīvāna sunīšiem". Iemesls tam bija tāds, ka suņa saimnieki tos vienmēr turēja sev blakus uz zīda spilveniem.

Katra suņa vērtība bija ekvivalenta tā svaram zeltā.

Eiropā japāņu hini pirmoreiz nokļuva 19.gs. vidū kopā ar tālbraucējiem jūrniekiem. 1853. gadā kāds angļu jūras komandors (virsnieks) Perija kungs pēc Japānas apmeklējuma uz Angliju atveda jauku japāņu hinu pāri, kurus uzdāvināja Anglijas karalienei Viktorijai.

Zināms, ka no Anglijas šī šķirne vēlāk izplatījās arī citās valstīs. Pēc Perija kunga brauciena uz Japānu pieprasījums Eiropā pēc japāņu hiniem bija tik liels, ka japāņu suņu audzētāji tos sāka speciāli audzēt eksportam uz Rietumiem.

1862.gadā hinus pirmoreiz demonstrēja kādā izstādē ar nosaukumu "japāņu mopsis".

Sanktpēterburgā (toreiz Ļeņingradā) pirmie japāņu hini parādījas piecdesmito gadu beigās un sešdesmito gadu sākumā. Par to īpašniecēm kļuva māsas Pavlovas, ievērojamā krievu akadēmiķa I.P. Pavlova brāļameitas. Septiņdesmito gadu sākumā Maskavā izplatījās arvien jauni suņi no Austrumeiropas valstīm.

Japāņu hini ir apburoši, saisti, veikli, kārtīgi, dzīvi, rotaļīgi. Raksturs – neatkarīgs, nosvērts, draudzīgs, modrs. Tie ir gudri, apķērīgi, ar lielu pašcieņu un aristokrātiskām manierēm.

Japāņu hini pēc dabas ir maigi un reizē ļoti jutīgi, ātri apvainojas un tai pašā laikā ir bezgalīgi greizsirdīgi. Tie ir drošsirdīgi, neatbilstoši sava auguma izmēriem. Japāņu hini ir apveltīti ar labu intuīciju, precīzi atšķir draugus no ienaidniekiem. Tiem piemīt acīmredzams temperaments un draiskulība. Japānu hins ir ļoti jautrs, saprātīgs un paklausīgs suns. Tas vēlas būt uzmanības centrā, vienmēr gatavs spēlēties un grib saņemt tikpat maigu atbildi.

Ļoti pārdzīvo šķiršanos no saimnieka un viņa ģimenes. Svešiem neuzticas un izturas pret tiem ar piesardzību. Mīl bērnus. Izceļas ar labu veselību.

Kopš seniem laikiem Japānā hinus vērtē pēc auguma. Jo tas bija mazāks, jo skaitījās vērtīgāks. Japāņu hini parasti pieķeras saviem saimniekiem ar lielu un dziļu mīlestību un vienmēr gatavi par tiem cīnīties uz dzīvību un nāvi.

Japāņu hini ir ļoti iecienīti visā pasaulē."http://www.delfi.lv/mansdraugs/zveru-dzive/13722897_kas-jazina-par-japanu-hinu


Īsumā par mums - mazs rezgalis vārdā Šūberts, jeb Bērtijs, dzimis 2015.gada 6.oktobrī. No dalības izstādēs ir izbrāķēts - begemotēns - 5 kg un arī skaustā 33 cm.
Tagad dzīvo Salaspilī - no 2016.gada 3.jūnija.

Ļoti dzīvespriecīgs un kustīgs, bet galvenais, ko gribu uzsvērt, ļoti kaķveidīgs - dzīvo pa palodaēm, pa galdiem.... skrien, lec un rāpjas. Jā, jā, tieši rāpjas - meitai pusotrstāvāgā gulta ar trepītēm - vienu rītu pieķēru Bērtiju uz 3 pakāpiena jau!!!

Ļoti ceram atrast šeit domubiedrus un draugus.

[Zuks]

*

[Keshi]

Sveiki!




Takeshi Jog Muoku - 4 gadi, Latvijas jaunais čempions, Baltijas čempions un gaida diplomu par interčempionu. Piedalās ari paklausības rallijā. Nav mazs - 5kg




Amber Samurai Lauvas Sirds - 2 gadi. Baltijas un Baltkrievijas jaunais čempions, Latvijas, Lietuvas un Baltkrievijas čempions.

Dzivo Iecavā un Rīgas zoodarzā.

[Keshi]

Zuks no kurienes tavs Šuberts, kas ir vecāki?

[Zuks]

*

[Keshi]

Interesanti.
Es apmērām zinu no kurienes nāk Šuberts. Laba ziņa – Šuberts ir tīrasiņu hins. Bet ciltsrakstu viņam nav ne tāpēc, ka liels, a tāpēc, ka pārojums nebija caur klubu. Visiem kucēniem kluba dot dokumentos , dažos ieliek zīmogu - nav vaislai, ja ir kādas problēmas. 5kg - nav baigi liela problēma hinam, lai nedotu dokus. . Pošu grāmatai ari vajadzēja būt.
Par izstādi ari ļoti interesanti. Tur bijis tikai viens hins – mans Samurais.
Un viņš nav ne brālis, ne tētis.
Bet nu Šubertam ļoti paveicas , kā ticis pie jums. Viņu vajag ļoti socializēt . Žēl kā jūs nedzīvojat Rīga, šeit ir speciālas grupas socializācijai.
Brauciet ciemos uz Mežaparku.

[Zuks]

*

[Zuks]

Gribēju apjautāties kā jums ar ēstgribu? Ko ēdat?
Mana mazā čupakabriņa neēd praktiski neko. Ēd katru otro dienu un ne tik cik rakstīt sdienā jāapēd.
Esmu izmēģinājusies visvisādas barābas. Ēd tikai un vienīgi veterināro Virbac.
Viss jau būtu labi, bet tagad tieši nebija vetam atvesta un neko citu puika neēd. Sēž un blenž uz mani, smagi pūš, bet neēd.
Nopirku konservus- drusku ieēda, bet šodie atkal nekā.

[Keshi]

Jā –jā, labāk par hinu ir tikai divi hini. Kad būsiet gatavi – dodiet ziņu. Pagaišo gadu mums nebija kucēnu, bet bija atvesti kucēni no Pēterburgas un šogad, ļoti ceru, kā tiksim ari pie savējiem. Hini labi sadzīvo kopa, man abi puikas var ēst gaļu no vienas bļodas.
Hins un ēstgriba – dažreiz liekas, ka tas nav savienojams. Pēc diviem gadiem it, ka sāk ēst labāk. Cenšos barot ar Taste of Wild, Kešam tagad patīk vel Royal Canin izvēlīgiem suņiem. Ēda ari sam´s field. Bet pa virsu vajag vārīto gaļu uzlikt. Konservus ēd tikai Sems, Keša ļoti reti un viņus vajag uzsildīt. Konservi parasti Rinti. Kešam patīk svaigi vistu kakliņi ( Semam viņi riebjas ). pārējo gaļu viņi grib vārītu (liellops, vistu un tītaru sirdis, māgas un citu) Man patīk BARF sistēma , bet hini ir pret. Mājas viņi ēd divreiz dienā, kad ar mani zoodārza, tad bieži brokastis neēd. Un divatā viņi ēd labāk.
Pa darbadienām esmu zoodārza, var kādu vakaru kopīgi pastaigāt. Pa brīvdienām parasti Iecavā, ja nav kāda izstāde.10,11 septembri būs izstādes Dubultmuižā (Kleistos). Variet atbraukt patusēt, ceru ka vel kāds hins būs.
Par nodarbībām – man patīk Spice Home - Dino Arena pie Julijas Bogomolovas. Mēs braucām uz turieni, tagad rudeni atsāksim. Pa pirmdienām vakarā ir Kucēnu skoliņa- socializācija un Smart Dog paklausības nodarbības. Viss tikai ar pozitīvo. Variet pamēģināt, Šubertam būtu piemērots.

[Keshi]

Par hiniem
https://www.youtube.com/watch?v=5uI4msYYowI

Keša un Sems
https://www.youtube.com/watch?v=TKQMb8qvEOY

[Zuks]

*

[Zuks]

*

[Keshi]

Malači, ka brauksiet! Var nopirkt gatavus gardumus – sauso gaļu. Var ņemt ari kaķu gardumus, tur mazie gabaliņi. Var paņemt sieru vai cīsiņu, vārīto gaļu. Ko suns karo!
Spalvu kamolus var mēģināt izķemmēt , bet vieglāk nogriezt ( uz izstādi nevajag) un tālāk katru dienu ar ķemmi ātri izsukāt ausis. Aiz ausīm spalva hiniem ir mīksta un var savelties. Nedot kasīt ausis. Visu ķemmēju nu reiz nedēļā.
izmantoju
Mazgāju reizi 1-2 nedēļas. Ķepas un vēderu, protams, biežāk. Obligāti ar fēnu izžāvēt un izķemmēt. Lietoju šampūni PSH no Spānijas. Man ļoti patīk Silk-x2 Puppies with Biotin.
http://psh.1s.lv/
http://www.acegroom.com/vmchk/Professionalnaya-Kosmetika/PSH/SHampuni.html
Par Dubultmuižu – kad būs zināmi ringu laiki (parasti 5-7 dienas pirms izstādes), tad sarunāsim par tusiņu.

[Keshi]

[Zuks]

Skaistuļi gan....
Man jau, protams, Keša sakistāks šķiet...

[Keshi]

Paldies, Zuk!
Keša ir skaists un gudrs, īstais imperators ar dresētāja talantu!Manu ģimeni viņš ļoti labi izskolojis, visu saprot un dara no Kešas viena skatiena. Nu mazliet pasmags, bet ringā īpaši tas ne traucē. Sems ir jautrs un jūtīgs, ļoti greizsirdīgs.

Ka Šubertam ar pastaigām un tualeti?

[Zuks]

*

[Keshi]

Kešam un Semam ari ļoti patīk staigāt. Tikai lietains laiks nepatīk. No rīta fig pagulēsi , Keša zin ka sešos jāiet ārā.
Semam ari līdz gadam vajadzēja likt paladziņu uz nakti. Dažreiz bijis ka no rīta taisāmies iet ārā un Sems iet uz paladziņu. Keša ātrāk sacīs visas lietas darīt pastaigu laika. Bija dažreiz ka virtuve uz mucas, kur bija vistu graudi, kāds pacēlis kāju. Bet burvīgais pendels ātri licis smadzenes vieta. Jūs pareizi dariet, ka taisiet durvis ciet un Sūbertam nav iespējā slikti uzvesties. Sems ari iet gulēt pie manis, Kešam ir karsti.

[Keshi]

Zuks ka jums iet? Bijāt uz nodarbībām?