ash wrote:Bet vispār man viens off -topic jautājums - vai tiešām nevajag ņemt kucēnu no nē pārāk smukas mammas? piemēram zinu gadījumu kur kuce vispār tāda stipri viduvēja - noteikti ne izstāžu zvaigzne, bet sapārota ar izcilu suni - un kucēni sanāca lieliski. Vai tur atkal apakšā tā viltīgā ģenētiskā matemātika? Vai vienkārši sakritība?
Atkarīgs no tā, kādam mērķim ņem kucēnu, ja grib vienkārši smuku suni mājās un varbūt kādreiz uz izstādi aiziet - tad jau nav problēmu, galvenais, lai pats kucēns ir labs. Bet, ja grib vaislas darbu, tad ar kucēna ārējo smukumu nepietiek, vajag, lai viņam būtu teicams ģenētiskais
sastāvs.
Gadās izcili vaislas suņi un kuces, kas paši nav diez kādie skaistuļi, bet tajos gadījumos viņi ir būvēti uz ļoti izciliem suņiem un viņu ciltsrakstus var lasīt kā dzejoli
Ir izcili vaislas suņi, kas nodod savu tipu un eksterjeru tik pārliecinošā veidā, ka viņus pāro ar viduvējām kucēm, un vienalga iegūst ļoti spilgtus pēcnācējus. Var sapārot viduvēju kuci ar izcilu suni, pēc tam iegūto pēcnācēju sapāro ar nākamo izcilo suni utt - tas jau ir tas, ko audzētavas dara. Piemēram, konkrētā kucēna māte ir pilnībā būvēta uz Calvdale asinīm, audzētāji ļoti labi zina šīs līnijas labās un vājās puses, un droši vien ir ļoti labi pārdomājuši, kāpēc viņa sapārota ar konkrēto suni un ko viņi no šī metiena gribēja. Bet, lai suns būtu izcils vaislas suns, tāds, kas nodod savas īpašības kā atlejot formiņas, viņam vajadzīga arī izcila māte. Sapārojot izcili smuko suni no nesmukas mammas ar ne visai smuku kuci, metiens sanāks nevienmērīgs. Kāds kucēns būs tēva dēls, kāds - mātes. Izcils vaislas suns ir tāds (izvairoties no ģenētikas terminoloģijas), kas ir saņēmis izcilos gēnus gan no tēta, gan mammas, viņam vajag daudzus dominantos gēnus - un dominantie gēni nav nekāda svece zem pūra - ja tētis skaistulis, tēta vecāki skaistuļi, māte skaistule un viņas vecāki arī, tad kucēnā šīs labās īpašības būs nostiprinājušās. Protams, ģenētikā ir visādi sarežģītie gadījumi, bet lielos vilcienos - tas ir tas, kāpēc vajag smuku mammu. Šķirnes izkopšana ir selekcija, un labi audzētāji labi zina ģenētiku, un uz sakritību nepaļaujas.
- varbūt, ash, šis springerpuisītis gadījies pa ceļam ne bez gudras ziņas - ja māsai būtu kucīte, tad jums divreiz gadā uz mēnesi ar māsu nekāda lielā draudzēšanās nesanāktu - Akim dēļ 
, visus, arī savas meičas un arī tur atrodu Calvdale suņus 
Man arī no tā ir atkarība 
bet - par kucēna izvēli - man ir tāda iekšēja sajūta, ka lēmums jau ir pieņemts ,bet to jau vēl laiks rādīs. Tā izstāžu karjera jebkurā gadījumā ir tikai sekundāra, jo galvenais ir - ģimenes mīlulis, springerspaniels, vesels, smuks. Tieši šādā secībā.
