seila wrote:savādāk viņš palikšot bērna jeb ''kaķēna prātiņā'' - it kā nebūšot pilnvērtīgs kaķis.
Šai sakarā man rodas jautājums - kas ir
pilnvērtīgs kaķis?
Ja man ir tādu šķirņu kaķi, kas pēc
definīcijas ir rotaļīgi visu savu mūžu, tad man tā kā jāsaprot, ka viņi ir nepilnvērtīgi? Sviests...
eldbergKā jau teica - viss slēpjas
iekš terminiem: ko katrs saprot ar "bērna prātā", bet es uzskatu, ka šis ir pilnīgākais mīts. Varu izstāstīt vēl vienu klasisku mītu un tā rašanās mehānismu: "Kaķene pēc sterilizācijas vairs nebija tik mīlīga, samaitājās raksturs". Patiesībā kaķene vnk zaudēja meklēšanās periodā raksturīgo uzvedību (kam nav nekāda sakara ar mīlīgumu tai izpratnē, ko domā kaķa īpašnieks
vulgaris) un palika tāda, kāda ir no dabas.
P.S. Pirms mēneša sterilizēju savas trīs kaķenes. Nepilnu sešu mēnešu vecumā. Divas no viņām jau bija sākušas meklēties. Runcis pie manis atbrauca 4,5 mēnešus vecs JAU kastrēts. Otru runci kastrēju, ja nemaldos, apmēram 7 mēnešu vecumā. Katram no viņiem ir pilnīgi atšķirīgs raksturs. Īpaši to var novērot pie māsām, kas viena vecuma un sterilizētas vienā dienā, bet
nopietnības pakāpe ir ļoti pat atšķirīga. Visnopietnākā un NErotaļīgākā, ja kas, ir tā, kas vispār vēl nebija sākusi meklēties, attiecīgi, kurai visvairāk varētu
piesiet agrīnu sterilizāciju.
Дети, собаки, мужья - это все иногда так неудобно. А без них, любимых, так невозможно. ((c)К.М.)