Manu bežšķirnes pundurpinčeru nesen nodēvēja par neizdevušos taksi!!! Jo kaut kas neesot ar kājām, bet viss pārējais atbilst.
(Mums vnk vēl ausis nestāv)
Ne gluži pa tēmu, bet smieklīgi.
Vakar ar Šerī aizejam līdz pieturai, lai brauktu pie vecvecākiem. Es turu Šerī rokās. Pieturā mentra attālumā no mums stāv tantīte. viņa mūs ierauga un nāk klāt, protams, klasiskais kāds skaists sunītis. tad bija - man arī bija mazs sunītis, bet nomira. un tad pēkšņi viņa ņemās sildīt Šerī kājas, mazā uz viņu diezgan izbrīnīti skatās.
Es pieeju pie ceļa malas paskatīties vai autobuss nenāk un nostājos pāris metru attālumā no tantītes. bet viņa atkal ir klāt. un sāk - es dzīvoju Āgenskalnā, tur blakus ir Māras dīķis ap kuru Tu varētu skriet. Un atkal ņemās sunim sildīt pēdas, Šerī velk ārā kājas no viņas rokām, bet viņa uzstajīgi tās silda.
Mēs atkal paejam nostāk, bet tantīte atkal klāt. Mums ir jaciņa ar kapucīti un tantīte ir klāt un velk Šerī kapucīti galvā. Es tantītei saku, lai viņa tā nedara, jo ausis nedrīkst nospiest savadāk nestāvēs. (Tas ir iemesls kaut ko pateikt). Tantīte man atbild, jā, jā bet sunītim tak auksti, nu ja ne uz galvas tad vismaz, lai kakliņam silti.
Tā arī gadās...