Greylove wrote:zukins, labs! T.i., Atēna ir mammīte, un īru terjeri un Merlina ir bērniņi?

Nu, es te kopā ar vēl dažu forumieti esmu piedzīvojusi sekojošo - staigā ridžbeks un tojs pa Z-dārzu. Abas +/ - viena vecuma un +/- vienādā krāsā. Atšķirība svarā - mazliet vairāk par 30 kg. Un tauta, protams, izsaka drošu spriedumu - re, mamma ar bērniņu

Mums vienu dienu (pasen gan) nopakaļus, ātriem soļiem pakaļ skrēja viens... nu teiksim tā- bomžukveidīgais. Apstādina un prasa: "Vai šīs jums ir tās franču levretes?" Piebildīšu, ka man ir divi skotču puiši Bet nu cilvēks ir kaut ko dzirdējis par tādu šķirni kā levrete.

Enzo

Sitadiem bomzveidigajiem parasti saku, ka mans suns ir prasts krancis - lai nedoma, ka vertigs un nemegina piesist pie nagiem un meginat notirgot pudelei (man ir paranoja uz tadiem)

Cigis (LDz) ticis nosaukts par lielu taksi (ta jau ir klasika, kadu dalu izglitoju, ka tas ir Latvijas dzinejsuns, kadai dalai krievu reizem skiet, ka es ta izradu savu nacionalo naidu pret krieviem, vieniem pat c/r paradiju, jo bija pie rokas, sie palika neticot vienalga), tad ir bijis - dobisa kucens. Bet pedeja laika labakais - Cigi viens dzeritis, kas turejas pie koka un murmeja, Cigis vinam uzruca, tika nodevets - zlaja ovcarka!! Konkreti liels Cigis vinam jau radijas

Brex- es tieši tā pat visādiem aizdomīgiem tipiem tā saku, jo arī man ir paranoja. Tādiem man vienkārši ir labi frizēti krančuki

pāris dienas atpakaļ viens iedzēris vīrietis centās man iegalvot, ka mans amerikāņu stafordšīras terjers ir vēl neizaudzis amerikāņu buldogs. Teica, ka vēl tikai jāpaaugas un vēl purns mainīšot formu, tad jau būs īsts amerikāņu buldogs.

Tagad tikai atcerējos....sen atpakaļ viens draugs stāstīja par savu basetu...viņam kaut kāda tante esot ļoti izbrīnīti jautājusi, kā viņam izdevies izaudzēt tik lielu taksi

Tas, ka manu vācu pinčeru nosauc par LDz, mani neizbrīna, zināmā mērā pat prieks, ka cilvēki zina, ka tāda nacionālā šķirne mums ir, bet kad mūs nosauc par garkājainu taksi

es varetu nosaukt par jenotu dzinejsuni bet domaju, ka uzielas ari Sisijas suni nepazitu

brex wrote:es varetu nosaukt par jenotu dzinejsuni bet domaju, ka uzielas ari Sisijas suni nepazitu

Nu es jau neko nesaku, pati pirms pusgada nezinātu kas tas ir, tikai kājas tam manam taksim nu dikti pāraugušas garumā

Kad pirmo reizi biju ar ROMEO lV (kavaliera kinga charlza spaniels 9 men) tad vinju nosauca par smuko taksha jaukteni,
smuks s spanielveidiigs suniits,pekinesha jauktenis. Toreiz vinjam vel gara spalva vel neatauga, Pagajushajaa gadaa, kad
vinjsh jau bija spalvainaaks nosauca par skotu settera kuceenu.

Aha, a manu suni šodien par bobiku nosauca!

Lai gan man ir VAS jauktenis arī mūs pamanās nosaukt par citu šķirni. Nu VAS kā VAS, garspalvains tikai.
Reiz pie manis pienāca tante un jautāja vai negribu suni pārot (mums zila siksniņa, tātad puika ) Viņai arī esot franču aitu suns tikai riža meitene... Kad teicu, ka manVAS jauktenis, viņa vēl noteica, ka vairāk jau nu līdzīga franču aitu sunim.
Jāsaka, es tā arī nesapratu, vai viņa kaut ko sajauca, vai tiešām viņa ir vienkarši apkrāpta, jo nu sitiet mani nost, es līdzību neredzu... Protams, pieņemu, ka ar franču aitu suni tiek domāts briārs...

Jāsaka gan, ka pati esmu kļūdījusies... Pirmo reizi redzēju nekupētu dobermani. Bet ilgi domāju, kas tā par šķirni... viņam vēl tāds ļoti daudz brūnā krāsa bija... Nu LDz, tikai liels Tad vēl nebija tāds šums ap kupēšanu un es biju maza

Tik sirsnīgi izsmējos jo īpaši par bokseru ģimenīti, franču levreti un rīzenšnauceri
Visu laiku domāju, ka mums mazpilsētā dzīvojot, ir "zinoši" suņu pazinēji, bet uz šī fona, mums pat nav lāgā ar ko izcelties. Kad puišels bija pavisam mazs, tad pāris reižu bija toyterjers, bet ļoti rets toyterjers (man Vipetpuika). Kad nedaudz paaugās, tad vai nu bez variantiem, vai levrete...vai pipets (kad atbildu uz jautājumu, kas par suni - vipets..kā lūdzu? pipets, jūs teicāt?)
Bet man vismīļākais nosaukums ir Livretiņš , kā mūs nosauca vēl nesen viens suņu pazinējs

čība wrote: Viņai arī esot franču aitu suns tikai riža meitene... Protams, pieņemu, ka ar franču aitu suni tiek domāts briārs...

Ej nu sazin, varbut malinua, isteniba belgu, bet nosaukums skan franciski.

Kriste wrote:Aha, a manu suni šodien par bobiku nosauca!

Tas tak milvardins!

Nu pārsmieties ar jums te visiem var!!!
Nu jā franču aitu suni sajaukt ar VAS jauktenīti ir .....tā interesanti. Un cik ta vispār to briāru ir! Pie šķirnēm pagaidām ir tikai viens mans ieraksts.
brex Bomzim laba doza bija, ka pasaule tik liela rādās

Kaija, es laikam sliecos domāt, ka Orlando taisnība, ka domāts bija kāds no beļģu aitu suņiem. Arī visticamāk "tipa"

Nu mūsu haskiji klasiski tiek saukti par
* laikām
* haskiju jaukteņiem, jo nav zilas acis, un astes nav gredzenā
* vilkiem
* Džeka Londona šķirnes suņiem
Bet labākais, kas gadijies - tante Inčuklana mežā ieraugot mani staigājot ar Kruzu, izsauca glābšanas dienestu (atbrauca ar), jo es staigājot ar Lv faunas dzīvnieku, kurus aizliegts turēt bla, bala, bla...Par laimi man I-kalns man ir kā otrās mājas no bērnības un visi jau zināja par ko iet runa
Nu un pavisam nesen cilvēks benzīntaknkā palika praktiski bez valodas, nometa kafiju un maizīti uz mašīnas jumta, pats burtiski piepalka savam vanam, saņēmās un nenormālā ātrumā iekrēja atpakaļ tankā un kanpi pārspļāva pār lūpu - volki na uļice!, (būdā sēdošie haskiji vakara melnumā uzgaudoja) Tad teicām, ka suņi, bet cilvēkam bija reāls šoks, jo atgūties viņš nevarēja ilgi. Tad izlamājās matam ne pa jokam...

Mūsu kaimiņu L V dzinējus nepārtraukti sauca par takšu jaukteņiem
Savukārt mums pie mājas 80 gadu beigās uz Čaka ielas dzīvoja rotveilers, kuru visi sauca par brāķētu doberi. Es gan ar tai skaitā, jo tāda sķirne kā rots padomju laikos nebija zināma

Viena no mūsu labākajām dzirdētajām "pērlēm" - amerikāņu buldogu garāmejošie nosauca par dalmācieti

Tas bija sen, ļoti ļoti sen... Atnāk mans vīrietis no pastaigas ar suni - tāds laimīgs, smaidīgs... Suns tāds pats. Prasu, kas tad noticis? Šie staigājuši kopā ar šito, šito... nu...suni! Ar īstu suni! Ar īsto suni! Tādu melnu, tiešām pēc suņa esot izskatījies! Nu īsts suns! Viņš sev arī gribot tādu, tas tik esot suns! Es toreiz tā arī paliku dziļā nesaprašanā, ar ko viens suns ir vairāk suns nekā citi. Tālāka izprašņāšana arī nekādu rezultātu nedeva - esot īsts suns - augums kā sunim, ķepas kā īstam sunim, galva tāda, kādai sunim jābūt, skatiens kā sunim un raksturs kā sunim. Mani jau sāka pārņemt neliels izmisums, vai tad mans Kaizers nav suns... Tā nu šie ik pa laikam devās staigāt kopā ar SUNI, kuru es tā arī nesatiku.
Pēc kāda laika pie manis pats atnāca šīs mīklas atminējums - Kaizeru bija nomainījis Ungaro, ar kuru staigāt vairāk gāju es pati. Vienu dienu skatos - o, suns! Jā, suns nāk klāt Ungaro un grasās spēlēties. Saimniece sunim saka: tas taču nav Kaizers, ko tu! Izrādījās, ka leģendām apvītais ideālais suns ir Jūlijas kane korso! (manējais vecis bija varējis tikai pirmo vārdu atcerēties no tā nosaukuma... )