Eklēriņš wrote:Es ļoti atvainojos, ka iejaucos žoga diskusijā, bet man tāds jautājums: kad jūs staigajat pa privātmāju rajoniem, kur jūs liekat savu suņu atstatās dāvaniņas? Kad dzīvoju Rīgā, lai arī maz, tomēr bija pieejamas miskastes, bet privātmāju rajonos tādu nav vispār.
Dagucis wrote:tad cilpojam vien talāk ar visu savākto.
Eklēriņš wrote:Dagucis wrote:tad cilpojam vien talāk ar visu savākto.
Nu šis man pilnīgi garām, ja ņem vērā, ka katrā rokā pa fleksim un vēl pilns ar klaiņojošiem saimnieksuņiem, tad man ir nepieciešama kaut kāda rīcības iespēja, bet ar dāvanu kulēm rokās, tādas noteikti nav
OrlandoSeaHorse wrote:Un par tēmu - ostīšanos un apriešanos žoga tiešā tuvumā: NEKAD! Kopš dzirdēju stāstu par caur žogu iebāztu un nost nokostu degunu (jeb vismaz āda norauta un uz kreiso pusi). Tad jau vienalga vai pienākušais savu degunu iebāza sētā vai iekšā esošais savu - ārā.
ash wrote:Mēs ar privātmāju rajonā dzīvojam. Kad ejam gar kaimiņu mājām sunim ir komanda blakus, tas nozīmē nekādas čurāšanas, kakāšanas, žogu apošņāšanas vai citu suņu apriesana. Kad aizejam līdz pļaviņai, palaižu lai izskrienas, nokārtojas ( tā jau tāda teritorija, kur nekas arī nav jāvāc). Un tad atkal komanda blakus un ejam mājās.
Arī pilsētā esot neļauju sunim čurāt uz visiem stabiem un krūmiem. Iespējams, ka tā ir viņa tiesību pārkāpšana, bet man neliekas ētiski sunim atļaut iezīmēt visas malas.
čība wrote:Un visu Tavu rakstīto atbilde ir viena - savstarpējā cieņa.
...
Es teiktu lai Tu padoma tomēr no tās puses - kā es pret citiem, tā viņi pret mani. Redz, Tev nepatīk, ka kāds tevi nolamā, jo tavs suns rej. Bet tai pat laikā uzskati par normālu, ka rīzens lien pie sētas svešus suņus kaitināt un par nenromālu, ka kāds atļaujas piedraudēt.
Es arī piedraudētu. Bet tas nenozīmē, ka laistu ārā.
ash wrote:Mēs ar privātmāju rajonā dzīvojam. Kad ejam gar kaimiņu mājām sunim ir komanda blakus, tas nozīmē nekādas čurāšanas, kakāšanas, žogu apošņāšanas vai citu suņu apriesana. Kad aizejam līdz pļaviņai, palaižu lai izskrienas, nokārtojas ( tā jau tāda teritorija, kur nekas arī nav jāvāc). Un tad atkal komanda blakus un ejam mājās.
Arī pilsētā esot neļauju sunim čurāt uz visiem stabiem un krūmiem. Iespējams, ka tā ir viņa tiesību pārkāpšana, bet man neliekas ētiski sunim atļaut iezīmēt visas malas.
wolf-eyes wrote:OrlandoSeaHorse wrote:Un par tēmu - ostīšanos un apriešanos žoga tiešā tuvumā: NEKAD! Kopš dzirdēju stāstu par caur žogu iebāztu un nost nokostu degunu (jeb vismaz āda norauta un uz kreiso pusi). Tad jau vienalga vai pienākušais savu degunu iebāza sētā vai iekšā esošais savu - ārā.
Mums arī tieši tā notika.
Braucām ar suņu pajūgu, suņi vēl slikti klausīja, kad likām viņiem skriet garām rejošiem suņiem.
Pieskrēja klāt, sāka kasīties ar tiem suņiem, un rezultāts- no deguna tā tecēja asinis, ka nekavējoties vedām šūt. Beigās gan vets pateica, ka šūt tomēr nešūs, bet tas bija šausmīgs šoks, pārbīlis un ilgi vēl es pati vairs nesēdos pajūgam pie grožiem, to vēl tagad pārsvarā dara draugs.
Tā kā- tāda apostīšanās var beigties ļoti nelāgi.. Es vēl tagad atceros, cik daudz visur bija asinis, viss sniegs sarkans...
Sandra wrote:ostīšanās ir domāta draugiem un paziņām, nevis kuram katram, kas pastaigā pa ceļam tiek sastapts.
Ezis wrote:Eklēriņš
Es darītu vienkārši - glītos maisiņus novietotu kaut kur nomalē un atpakaļ ceļā paņemtu. Ja ietu pa citu ceļu? Nu tad citu dienu paņemtu
OrlandoSeaHorse wrote:Eklēriņš wrote:Dagucis wrote:tad cilpojam vien talāk ar visu savākto.
Nu šis man pilnīgi garām, ja ņem vērā, ka katrā rokā pa fleksim un vēl pilns ar klaiņojošiem saimnieksuņiem, tad man ir nepieciešama kaut kāda rīcības iespēja, bet ar dāvanu kulēm rokās, tādas noteikti nav
Kā - tev taču labais ierocis, iemet tik kādam ar tādu, ja vēl maisiņš nav no izturīgākajiem un trāpot mērķī forši saplīst!
ash wrote:Mēs ar privātmāju rajonā dzīvojam. Kad ejam gar kaimiņu mājām sunim ir komanda blakus, tas nozīmē nekādas čurāšanas, kakāšanas, žogu apošņāšanas vai citu suņu apriesana. Kad aizejam līdz pļaviņai, palaižu lai izskrienas, nokārtojas ( tā jau tāda teritorija, kur nekas arī nav jāvāc). Un tad atkal komanda blakus un ejam mājās.
Arī pilsētā esot neļauju sunim čurāt uz visiem stabiem un krūmiem. Iespējams, ka tā ir viņa tiesību pārkāpšana, bet man neliekas ētiski sunim atļaut iezīmēt visas malas.
Eklēriņš wrote:[OSH, ja Tev vienreiz sanāktu netīšām ar flekša striķi to maisiņu saplēst un.... , tad doma par diviem flekšiem un vairākiem maisiņiem rokās, atkristu pati par sevi
OrlandoSeaHorse wrote:aptinu maisa galu ap mazo pirkstiņu
OrlandoSeaHorse wrote:Un par tēmu - ostīšanos un apriešanos žoga tiešā tuvumā: NEKAD! Kopš dzirdēju stāstu par caur žogu iebāztu un nost nokostu degunu (jeb vismaz āda norauta un uz kreiso pusi). Tad jau vienalga vai pienākušais savu degunu iebāza sētā vai iekšā esošais savu - ārā.
Users browsing this forum: No registered users and 3 guests