Draud uzrīdīt suņus

[Eklēriņš]

Es ļoti atvainojos, ka iejaucos žoga diskusijā, bet man tāds jautājums: kad jūs staigajat pa privātmāju rajoniem, kur jūs liekat savu suņu atstatās dāvaniņas? Kad dzīvoju Rīgā, lai arī maz, tomēr bija pieejamas miskastes, bet privātmāju rajonos tādu nav vispār.

[Dagucis]

Es ļoti atvainojos, ka iejaucos žoga diskusijā, bet man tāds jautājums: kad jūs staigajat pa privātmāju rajoniem, kur jūs liekat savu suņu atstatās dāvaniņas? Kad dzīvoju Rīgā, lai arī maz, tomēr bija pieejamas miskastes, bet privātmāju rajonos tādu nav vispār.

Ļoti labs jautājums! Mums ar' šis ir aktuāli, jo, ja nepaspēj pļavā nokārtoties, bet kādām uz pļautas zālītes, tad pēc tam jādodas tālāk ar visu dāvanu un maisiņu. Tas vairs nav ērti. Tapēc, ja tas notiek netālu vēl no mājas, tad eju atpakaļ un izmetu savā miskastē, bet, ja nē, tad cilpojam vien talāk ar visu savākto.
Domāju, ka te citiem noteikti ir kādas iestrādes, ar kurām varētu padalīties

[Eklēriņš]

tad cilpojam vien talāk ar visu savākto.

Nu šis man pilnīgi garām, ja ņem vērā, ka katrā rokā pa fleksim un vēl pilns ar klaiņojošiem saimnieksuņiem, tad man ir nepieciešama kaut kāda rīcības iespēja, bet ar dāvanu kulēm rokās, tādas noteikti nav

[čība]

Es cenšos nestaigāt pa privātmāju rajoniem, ja vien tas nav garām vai cauri ejot.
Savākt aiz suņa ir katra saimnieka pienākums, nevis privātmājas īpašnieka pienākums ir nodrošināt, lai to savākto ir kur izmest. Un to es saprotu. Cita attieksme man ir pilsētā, ja nav miskastes. Bet mums konkrēti, pie tām pašām publiskajām wc ir miskastes, tā kā tas galīgi nav attaisnojums, ka neko nevāc.

Bet nu gadās jau visādi. Parasti jau var kādu lapu vai kociņu atrast - iemest grāvī vai kaut kur krūmos nobēdzināt, dažās vietās var ierakt.

[OrlandoSeaHorse]

tad cilpojam vien talāk ar visu savākto.

Nu šis man pilnīgi garām, ja ņem vērā, ka katrā rokā pa fleksim un vēl pilns ar klaiņojošiem saimnieksuņiem, tad man ir nepieciešama kaut kāda rīcības iespēja, bet ar dāvanu kulēm rokās, tādas noteikti nav

Kā - tev taču labais ierocis, iemet tik kādam ar tādu, ja vēl maisiņš nav no izturīgākajiem un trāpot mērķī forši saplīst!

[OrlandoSeaHorse]

Un par tēmu - ostīšanos un apriešanos žoga tiešā tuvumā: NEKAD! Kopš dzirdēju stāstu par caur žogu iebāztu un nost nokostu degunu (jeb vismaz āda norauta un uz kreiso pusi). Tad jau vienalga vai pienākušais savu degunu iebāza sētā vai iekšā esošais savu - ārā.

[Eklēriņš]

čība, šajā gadījumā man nav izvēles, es dzīvoju privātmāju rajonā un tur ir tikai privātmājas. OK, vasarā nebūs problēmu, jo tuvumā ir tāds kā meželis, bet šobrīd vakaros ir tumšs kā ellē. Tādēļ jau jautāju, ka man pašai šī situācija nepatīk, bet kā redzu, tad šāds jautājums ir tikai man, jo pārējie visu atstāj, kur ir

OSH, ja Tev vienreiz sanāktu netīšām ar flekša striķi to maisiņu saplēst un.... , tad doma par diviem flekšiem un vairākiem maisiņiem rokās, atkristu pati par sevi

[wolf-eyes]

Un par tēmu - ostīšanos un apriešanos žoga tiešā tuvumā: NEKAD! Kopš dzirdēju stāstu par caur žogu iebāztu un nost nokostu degunu (jeb vismaz āda norauta un uz kreiso pusi). Tad jau vienalga vai pienākušais savu degunu iebāza sētā vai iekšā esošais savu - ārā.

Mums arī tieši tā notika.
Braucām ar suņu pajūgu, suņi vēl slikti klausīja, kad likām viņiem skriet garām rejošiem suņiem.
Pieskrēja klāt, sāka kasīties ar tiem suņiem, un rezultāts- no deguna tā tecēja asinis, ka nekavējoties vedām šūt. Beigās gan vets pateica, ka šūt tomēr nešūs, bet tas bija šausmīgs šoks, pārbīlis un ilgi vēl es pati vairs nesēdos pajūgam pie grožiem, to vēl tagad pārsvarā dara draugs.
Tā kā- tāda apostīšanās var beigties ļoti nelāgi.. Es vēl tagad atceros, cik daudz visur bija asinis, viss sniegs sarkans...

[Ezis]

Eklēriņš
Es darītu vienkārši - glītos maisiņus novietotu kaut kur nomalē un atpakaļ ceļā paņemtu. Ja ietu pa citu ceļu? Nu tad citu dienu paņemtu

[ash]

Mēs ar privātmāju rajonā dzīvojam. Kad ejam gar kaimiņu mājām sunim ir komanda blakus, tas nozīmē nekādas čurāšanas, kakāšanas, žogu apošņāšanas vai citu suņu apriesana. Kad aizejam līdz pļaviņai, palaižu lai izskrienas, nokārtojas ( tā jau tāda teritorija, kur nekas arī nav jāvāc). Un tad atkal komanda blakus un ejam mājās.
Arī pilsētā esot neļauju sunim čurāt uz visiem stabiem un krūmiem. Iespējams, ka tā ir viņa tiesību pārkāpšana, bet man neliekas ētiski sunim atļaut iezīmēt visas malas.

[kenventaki]

Mēs ar privātmāju rajonā dzīvojam. Kad ejam gar kaimiņu mājām sunim ir komanda blakus, tas nozīmē nekādas čurāšanas, kakāšanas, žogu apošņāšanas vai citu suņu apriesana. Kad aizejam līdz pļaviņai, palaižu lai izskrienas, nokārtojas ( tā jau tāda teritorija, kur nekas arī nav jāvāc). Un tad atkal komanda blakus un ejam mājās.
Arī pilsētā esot neļauju sunim čurāt uz visiem stabiem un krūmiem. Iespējams, ka tā ir viņa tiesību pārkāpšana, bet man neliekas ētiski sunim atļaut iezīmēt visas malas.

eh ja visi tā darītu tad nebūtu nekādu kašķu un visi dzīvotu laimīgi un saticīgi

[Sandra]

Un visu Tavu rakstīto atbilde ir viena - savstarpējā cieņa.
...
Es teiktu lai Tu padoma tomēr no tās puses - kā es pret citiem, tā viņi pret mani. Redz, Tev nepatīk, ka kāds tevi nolamā, jo tavs suns rej. Bet tai pat laikā uzskati par normālu, ka rīzens lien pie sētas svešus suņus kaitināt un par nenromālu, ka kāds atļaujas piedraudēt.
Es arī piedraudētu. Bet tas nenozīmē, ka laistu ārā.

Mēs ar privātmāju rajonā dzīvojam. Kad ejam gar kaimiņu mājām sunim ir komanda blakus, tas nozīmē nekādas čurāšanas, kakāšanas, žogu apošņāšanas vai citu suņu apriesana. Kad aizejam līdz pļaviņai, palaižu lai izskrienas, nokārtojas ( tā jau tāda teritorija, kur nekas arī nav jāvāc). Un tad atkal komanda blakus un ejam mājās.
Arī pilsētā esot neļauju sunim čurāt uz visiem stabiem un krūmiem. Iespējams, ka tā ir viņa tiesību pārkāpšana, bet man neliekas ētiski sunim atļaut iezīmēt visas malas.

Pilnīgi piekrītu! Mēs tāpat daram un uzskatu, ka visiem tā būtu jādara. Besī liela daļa, kas iet ar saviem suņiem gar mūsu sētu...

Un par tēmu - ostīšanos un apriešanos žoga tiešā tuvumā: NEKAD! Kopš dzirdēju stāstu par caur žogu iebāztu un nost nokostu degunu (jeb vismaz āda norauta un uz kreiso pusi). Tad jau vienalga vai pienākušais savu degunu iebāza sētā vai iekšā esošais savu - ārā.

Mums arī tieši tā notika.
Braucām ar suņu pajūgu, suņi vēl slikti klausīja, kad likām viņiem skriet garām rejošiem suņiem.
Pieskrēja klāt, sāka kasīties ar tiem suņiem, un rezultāts- no deguna tā tecēja asinis, ka nekavējoties vedām šūt. Beigās gan vets pateica, ka šūt tomēr nešūs, bet tas bija šausmīgs šoks, pārbīlis un ilgi vēl es pati vairs nesēdos pajūgam pie grožiem, to vēl tagad pārsvarā dara draugs.
Tā kā- tāda apostīšanās var beigties ļoti nelāgi.. Es vēl tagad atceros, cik daudz visur bija asinis, viss sniegs sarkans...

Man arī pasen atpakaļ tā bija, toreiz gan nebija tik traki, bet rēta uz kādu laiku gan palika sunim uz deguna, kopš tās reizes tiešām - nekad. Tas ir gan sava suņa drošības nolūkos, gan tādēļ, lai suni aiz žoga nekaitinātu. Un vispār ostīšanās ir domāta draugiem un paziņām, nevis kuram katram, kas pastaigā pa ceļam tiek sastapts.

[Linda B.]

ostīšanās ir domāta draugiem un paziņām, nevis kuram katram, kas pastaigā pa ceļam tiek sastapts.

Šim piekrītu par visiem 100%.Mūšu pastaigā ir divi šādi viens ir,kas ir aiz žoga un nebalsī bļauj,lai pie viņa peiet,pie tā arī pieejam saostīties un es aiz auss pakasīt,saimnieki mūs ir ievērojuši un neko nesaka,tā kā pieņemu,ka neiebilst.Viens ir ilggadējs Nellijas draugs(praktiski visu viņas mūžu) ap kura māju žoga nav.Parasti kādu gabaliņu mūs pavada un iet mājās,tāds simpātisks VAS.Pie citiem nelienam,šos jau uzskatām par saviem draugiem.Meitenes parasti paātrina gaitu,kad tuvojamies šīm mājām.

[Maija_Dakota]

Eklēriņš
Es darītu vienkārši - glītos maisiņus novietotu kaut kur nomalē un atpakaļ ceļā paņemtu. Ja ietu pa citu ceļu? Nu tad citu dienu paņemtu

+1 es tā daru pludmalē, ja šmuce sanākusi ne-sezonā, tad sakrāmēju maisā, atstāju un atpakaļceļā aiznesu uz miseni.

[Dagucis]

tad cilpojam vien talāk ar visu savākto.

Nu šis man pilnīgi garām, ja ņem vērā, ka katrā rokā pa fleksim un vēl pilns ar klaiņojošiem saimnieksuņiem, tad man ir nepieciešama kaut kāda rīcības iespēja, bet ar dāvanu kulēm rokās, tādas noteikti nav

Kā - tev taču labais ierocis, iemet tik kādam ar tādu, ja vēl maisiņš nav no izturīgākajiem un trāpot mērķī forši saplīst!

OSH Bet, par laimi, reti kad gadās kāds, kuram varētu ar to maisiņu iemest

Par ostīšanos - diskusija tomēr bijusi auglīga Es vismaz esmu ko iemācījusies no citu pieredzes un ne uz sava suņa ādas izbaudījusi, kādas sekas var būt, ja bāž degunu ne tur, kur vajag

Par citu atstātām dāvanām mūsu zālajā - nav patīkami, ja pļaujot zāli, nākas uzrauties uz kāda atstātas čupas. Es saprastu, ja zālājs būtu nekopts un aizaudzis, bet, ja redz, ka ir pļauts un kopts, pat, ja tas ir aiz sētas, tad taču būtu jāsaprot, ka jāpaiet 5m tālak līdz pļavai... Bet " būtu jāsaprot", " saprast" un " gribēt saprast" ir trīs dažādas lietas

[Eklēriņš]

Mēs ar privātmāju rajonā dzīvojam. Kad ejam gar kaimiņu mājām sunim ir komanda blakus, tas nozīmē nekādas čurāšanas, kakāšanas, žogu apošņāšanas vai citu suņu apriesana. Kad aizejam līdz pļaviņai, palaižu lai izskrienas, nokārtojas ( tā jau tāda teritorija, kur nekas arī nav jāvāc). Un tad atkal komanda blakus un ejam mājās.
Arī pilsētā esot neļauju sunim čurāt uz visiem stabiem un krūmiem. Iespējams, ka tā ir viņa tiesību pārkāpšana, bet man neliekas ētiski sunim atļaut iezīmēt visas malas.

Tādēļ jau rakstīju, ka vasarā jau problēmu nebūs, bet šobrīd vakaros ir tumšs kā ellē un vismaz kāda gaismiņa ir tikai privātmāju rajonā. Turklāt šajā rajonā tumsā es neriskētu iet nekur tālu no dzīvojamām mājām, man pietiek ar vienu saplosītu tantuku, pašai un suņiem par ēsmu klaiņojošiem saimnieksuņiem kļūt nepavisam negribās. Ok, atradu citu izeju. Izrādās man ir tāda izmēros ievērojama kārumu soma, kurā arī visas kulītes var salikt Paldies par padomiem! Bet par klaiņojošajiem saimnieksuņiem es mierā nelikšos!

[OrlandoSeaHorse]

[OSH, ja Tev vienreiz sanāktu netīšām ar flekša striķi to maisiņu saplēst un.... , tad doma par diviem flekšiem un vairākiem maisiņiem rokās, atkristu pati par sevi

Man kā reiz ir 2 suņi un 2 flekši. Trešo ved meita. Suņi - ātri reaģējoši terjeri, brīvā fleksī vislaik tinas un vijas viens gar otru, osta, skatās, striķi rokās jāmaina nepārtraukti. Bet es maisiņus ne gar striķiem, aptinu maisa galu ap mazo pirkstiņu un turu pie roktura tuvu. Jo te ar tieši tas pats - privātmāju rajonā miskastes nav. Pilnos maisiņus gardumu somā likt - nu nē, kas tad tos gardumus pēcāk ēdīs! Sien ciet kā gribi, pat cilvēka deguns to smaku cauri jūt.

[Zuzanna]

aptinu maisa galu ap mazo pirkstiņu

es daru tieši tāpat galvenais, ka rokas brīvas!

[Eklēriņš]

OSH, es tāpat darīju, bet šaize tomēr gadījās Nē, nē, tā kārumu soma ar rāvīti un tik milzīga, ka man tā galīgi neder, līdz ar to kā maisiņu pārnēsājamais rīks būs tieši ok un kārumus tur neviens nekad nav licis un neliks ar, man tak bīgli, ne dogi pusi vistas nav jānēsā līdzi.

[Demiana]

Un par tēmu - ostīšanos un apriešanos žoga tiešā tuvumā: NEKAD! Kopš dzirdēju stāstu par caur žogu iebāztu un nost nokostu degunu (jeb vismaz āda norauta un uz kreiso pusi). Tad jau vienalga vai pienākušais savu degunu iebāza sētā vai iekšā esošais savu - ārā.

mūsu ciemā vienam VASam tā arī gadījās, 3 gadus gar 2 kaukāziešu žogu staigāja un šos "kaitināja", viendien kā nu tur sanāca kaukāzietis ieķēries astes galā un "ierāvis" asti caur žogu pie sevis, kamēr saimnieks savu suni glāba un "vilka" ārā, no sāpēm, niknuma utt, pats VASs savu saimnieku vēl sakoda rokā.