O jā, atkal jau viņa pati, mana mīļā kaimiņiene, vismaz darbojas Āgenskalna priežu rajonā. Esmu no tiem, kurš nevērtē visu uzreiz tā
ak vai ak vai, jo situācijas no malas bieži vien izskatās dramatiskākas nekā tās patiesībā ir. Kad pirmo reizi izlasīju diskusiju par viņu, īsti negribējās ticēt, jo attiecīgo personu biju manījusi un neko sliktu ievērojusi nebiju, arī mamma stāstīja, ka ir redzējusi viskautko, bet, zinot mammu, arī viņai neticēju, līdz pati pārliecinājos redzot atkal un atkal. Vislielākais manis redzētais viņas darbības hīts laikam bija tas, kad viņa centās vienu suni pārdabūt garām privātmājai un suns acīmredzami baidījās, jo kategoriski atteicās iet tai sētai garām, kur 3 zvankšķoši suņi karājās purnus izbāzuši pa sētas starpām. Viņa suni gandrīz sēdus stāvoklī pārvilka garām, un kad draudošie vārti bija jau aiz astes, ar kāju iespēra sunim. Es neesmu ne kinologs, ne treneris, ne suņu psihologs, ne kā citādi izcils suņu audzinātājs, bet šāda situācija man likās ne tikai idiotiska, bet arī suni traumējoša. Jā, nav normāli, ka suns tā baidās iet garām sētai, no kuras kā traki rej citi suņi, bet, velkot suni ar varu garām, pēc tam vēl tam iesperot, pavisam noteikti netiks sunim panākta adekvāta šādu rejošu sētu uztvere.
Lidojošais francis arī bija feins