Iepriekšējā reizē (tas gan bija 20.aprīlī) es no viņa saņēmu konkrētus draudus par visiem maniem suņiem un viņam esot pofig, ka tie nemaz nav manējie (skraidīja dažas dienas iepriekš apkārt draudzīgs un labdabīgs VAS). Uz atbildi, ka manus suņus viņš nemaz nav redzējis (toreiz tā arī bija), viņš atkal atbildēja, ka viņam pofig, bet viņš nevarot ar bērniem iet pa ceļu. Un ja es kaut ko muļdēšot pretī, tad man būšot tāda pati kriminālllieta kā kaimiņienei ar lielo balto suni.
Tagad jaundibinātās iedzīvotāju biedrības pirmajos uzdevumos viņš ir ielicis punktu: "Tikt galā ar "Villa >>>" kaķiem". Jāpiebilst, ka mums neviena kaķa nav un nav bijis, turklāt kopš pagalmā ik pa laikam gozējas divi čehu suņi, arī apkārtnes klaiņojošie kaķi mūsu pagalmam ir sākuši mest līkumu.
Tas cilvēks ir vienkārši slims...

Ko nozīmē ''tik galā ar kaķiem''? Tas nav biedrības pienākums! Tas jādara attiecīgajām iestādēm! Biedrība var piesaistīt kaķu ķērājus, var atbalstīt kaķu kastrēšanu u.tml.
Diemžēl, ir zināmi šādi ''kadri''. Visszinoši, tādiem neko nevar ieskaidrot, likumus tie raksta sev paši...

Es jau to it kā saprotu, vienkārši ar katru brīdi arvien vairāk brīnos par cilvēku stulbumu...

Jesus Christ, kā tādām cilvēkam vispār var atļaut pirkt māju?....

Varbūt atslēgas vārds ir tas, ka viņš to māju nepirka? Māja nāca kopā ar sievu no viņas vecvecākiem (starp citu, kur pazuda vecā onkuļa sunītis (kamēr onkulis bija slims), par to vēsture klusē...)

Tiešām slims... Man šķiet, ka lietderīgi būtu vākt kaut kāda veida "pierādījumus", bildēt, filmēt, ierakstīt sarunas... Pagaidām tikai kā pierādījumus par viņa neadekvāto rīcību. Tas var noderēt, ja kādreiz kaut kas nopietns notiek un viņš tiešām nodara kādam pāri. Tas cilvēks izklausās pēc bumbas ar laika degli. Pret viņu visticamāk ir jāsametas kopā visiem, kam viņš ir draudējis un jāaprunājas ar kādu pazīstamu juristu, ko var reāli izdarīt. Nedrīkst viens cilvēks terorizēt veselu kvartālu/ielu.

ash wrote:man būtu mūžam bail no šāda kaimiņa - diemžēl tuvos rados ir bijis bēdīgs gadījums - ar letālām sekām sunim.

Man arī. Varbūt tādēļ arī tā baidos no tādiem kaimiņiem un situācijām. Es agrā bērnībā redzēju kā mirst kaimiņu noindēts suns, tas bija vienkārši šausmīgi.

Protams filmējat vācat pierādijumus, lai varētu sevi aizstāvēt.

Pats galvenais ir lai Jūsu suņi neatstātu teritoriju nepiekādiem apstākļiem, ja kāds Jūsu teritorijā kaitina vai jebkādā veidā provocē suņus (filmējiet), Jūs varat griezties policijā, par to ka tiekat traucēti un apdraudēti. Nekur nav teikts ka obligāti jābūt sētai, ir jānodrošina lai suns neizkļūtu uz ielas un neapdraudētu citus cilvēkus.

Un ar tiem arhitektūras pieminekļiem ir tā, lai viņi Jums raksta oficiālu atbildi ka viņi Jums neļauj būvēt pagaidu zogu un ka viņi uzņemās visas tālākās sekas kas var notikt ar Jums un Jūsu ģimeni. Jums vajadzētu pamatot pagaidu sētas būniecību, ka tā ir nepieciešama drošības apsvērumu dēļ, ka Jūsu pagalmā staigā sveši cilvēki apdraud Jūsu drošību utt. Vajag šo visu iesnieguma formā rakstīt viņiem un no viņiem pieprasīt konkrētu atbildi. Es arī dzīvoju vēsturiskajā apbūvē un viss kas saistīts ar cilvēku drošību var pastīvēties.

Man arī ir pieredze ar naidīgiem kaimīņiem, savās mājās dzīvōju jau vismaz 20 gadus un suņi man jau 7 gadus ir, šo pavasari kā no gaisa nokrita naidīgs kaimiņš, nebija nekādu priekšvēstnešu ziemā veiksmīgi vizināju kaimiņus suņu pajūgā, visi bija priecīgi unsalavēja manu uzņēmšanos. Bet te pēķšņi policija pie vārtiņiem Jūsu suņi kaimiņiem traucē (jo redziet cilvēks pirmo gadu pensijā) un sāka mani visādi terorizēt, sauc policiju, pvd un visu citu kas viņam prātā ienāk un vēl publiski mani apsaukā un pazemo.

Par to ka man jāmaina dzīvesvieta nācies dzirdēt vairākkārt, bet kāpēc? Nav nekādas garantijas ka citā veitā būs labāk, kāpēc ir jāpadodas slimiem uzmācīgie indivīdiem tikai tāpēc kā tā ir viņu iegriba.

Sniega suns wrote:
Par to ka man jāmaina dzīvesvieta nācies dzirdēt vairākkārt, bet kāpēc? Nav nekādas garantijas ka citā veitā būs labāk, kāpēc ir jāpadodas slimiem uzmācīgie indivīdiem tikai tāpēc kā tā ir viņu iegriba.

ievish wrote:

Sniega suns wrote:
Par to ka man jāmaina dzīvesvieta nācies dzirdēt vairākkārt, bet kāpēc? Nav nekādas garantijas ka citā veitā būs labāk, kāpēc ir jāpadodas slimiem uzmācīgie indivīdiem tikai tāpēc kā tā ir viņu iegriba.

Kāpēc cilvēkam ir jāmūk prom no savas mājas?!

Par to iesniegumu rakstīšanu -jā, jāraksta obligāti! Jāmin visi fakti un jāprasa lai izsniedz atļauju. Lai argumentē kāpēc nedrīkst likt sētu!

Creme de la Creme wrote:Kāpēc cilvēkam ir jāmūk prom no savas mājas?!

Viss ir saprotams, taču dzīvot patstāvīgās bailēs, gaidīt ko tas kaimiņš nākamo reizi izdomās, baidīties par suņu un savu drošību... nu tā arī nav dzīve. Jācīnās par atļauju celt sētu/žogu!!!!! Tikmēr filmējiet, bildējiet, ierakstiet, lai ir reāli pierādījumi un suņus vienus ne uz mirkli neatstājiet!!!

Creme de la Creme wrote: Kāpēc cilvēkam ir jāmūk prom no savas mājas?!

Es vairāk biju domājusi, ka tās nevar būt īstas mājas, ja tur ir tāda situācija.
Mājas- tas ir nevis labiekārtots miteklis, bet miera osta, drošība un katra cilvēka mazā paradīzīte, kurā viss ir pēc viņa (taisnīgajiem un sakarīgajiem) noteikumiem, un kur nav apkārt tādi indivīdi.
Bet varbūt tā ir man tāda gandrīz vai bērnības trauma dēļ tā noindētā suņa.

Laura wrote:Varbūt atslēgas vārds ir tas, ka viņš to māju nepirka? Māja nāca kopā ar sievu no viņas vecvecākiem (starp citu, kur pazuda vecā onkuļa sunītis (kamēr onkulis bija slims), par to vēsture klusē...)

O! A kur sieva visā šajā stāstā?

julika wrote:

Laura wrote:Varbūt atslēgas vārds ir tas, ka viņš to māju nepirka? Māja nāca kopā ar sievu no viņas vecvecākiem (starp citu, kur pazuda vecā onkuļa sunītis (kamēr onkulis bija slims), par to vēsture klusē...)

O! A kur sieva visā šajā stāstā?

Vai tik vīrs nav sievai ''zem tupeles''. Un savu dumsu izgāšana uz citiem ir veids kā tas ''vīrišķis'' izlādē savas negatīvās emocijas. Mājās par izrunāšanos jau var dabūt ar pannu pa pieri

Laura wrote: Tagad jaundibinātās iedzīvotāju biedrības pirmajos uzdevumos viņš ir ielicis punktu: "Tikt galā ar "Villa >>>" kaķiem".

Ne tikai slims, bet aktīvists arī. Tā iedzīvotāju biedrība ir smuks nosaukums suņu nīdēju klanam? Bet nevar būt, ka jums tur pilnīgi visi kaimiņi ir naidīgi psihi. Dibini "<<<<ciema dzīvnieku draugu biedrību" vai vēsturiskā mantojuma saprātīgas izmantošanas asociāciju. Jo vairāk, ja viņš jau ir ieguvis ienaidniekus - kaimiņieni ar balto suni, gan jau vēl daudzus, kam bija un izbija lopiņi, pati taču rakstīji, ka vēl pagaidām ir arī kaimiņu kaķi, aprunājies ar kaķu vecenītēm, skaties, arī sievas vectēvs pa klusam pievienosies (ja vien vēl dzīvs), būs jums "insider info".
Diemžēl variants meklēt citu māju nav tik vienkāršs, pirmkārt jau to izdarīt, otrkārt - dullie ir visur. Priecājies, ka tev tikai 1 tāds īpaši ņiprs. Un varbūt pat labāk, ka skaļš, tie klusie indē bez brīdinājuma.....

Man bija līdzīga situācija, kad tikko ievācāmies jaunajā dzīvoklī.
Nācu mājās ar suni no pastaigas, kad biju jau pie korpusa durvīm un taisīju vaļā durvis, no mugurpuses pienāca mans kaimiņš (kā vēlāk izrādījās - policijas darbinieks) un sāka aizrādīt par uzpurni sunim. Es jau uz mutes kritusi neesmu, noteikumus zinu un atteicu, ka uzlikšu uzpurni, tad, kad tāda norma būs iekļauta MK noteikumos. Vēl ieteicu izsaukt pašv.policiju, lai pārliecinātos par manu taisnību. Laikam šamajam neizdevusies diena un nebija gaidījis tādu manu reakciju, ka runāšu viņam pretī, tad nu šis mani brīdināja, lai es uzmanos, ka KĀDS nenošauj vai nenoindē to manu suni. Tas, kādā tonī viņš runāja, man uzreiz bija skaidrs, kurš tad būs tas lielais indētājs vai šāvējs. Biju šokā un vakarā par šo starpgadījumu informēju dzīvesbiedru, kurš nekavējoties aizgāja izrunāties ar šo kaimiņu. Es biju klāt un visu filmēju. Redzot mani ar kameru, viņš uzreiz mainīja savu nostāju un teica, ka es visu esmu pārpratusi, ka viņš nemaz neko ļaunu nebija domājis. Tad nu norunājām, ka mēs ar suni turēsimies pa gabalu no viņa un viņa bērniem, ja sanāks trepju telpā satikties. Viņam viņš izskatoties liels un briesmīgs. Gribu piebilst, ka suns mums ir ļoooti mierīgs un labsirdīgs, nekad nav ne rūcis, ne rējis, ne šķībi skatījies uz kādu - miermīlīguma iemiesojums, BET viņš ir liels un melns. Un šis nu ir gadījums, kad cilvēks ir salasījies kriminālziņas par sakošanas gadījumiem, neizvērtējot suni, nospriež, ka šis nu ir tas lielākais kodējs un kā viņš izteicās - SUNS IR BĪSTAMS IEROCIS! Vrb viņam suns arī ir ierocis, bet mums viņš ir kompanjons, mīlulis un vnk labsirdīgs un audzināts suns.
Pāris dienu laikā es uzzināju šā cilvēka vārdu, uzvārdu, amatu un precīzu darba vietu. Domāju, ja nesanāks nekāds miera izlīgums, tad nu versīšos kaut vai BEZ TABU, jo kā gan mierīgi blakus varētu tālāk dzīvot un audzināt bērnus, ja šāds cilvēks izsaka draudus. Mazums, viņam liksies, ka mūsu bērni ne tā paskatās uz viņu, nu ... neomulīgi kaut kā. Man ieteica vērsties pret šo cilvēku valsts institūcijās, bet es mīļā miera labad, tomēr neko neuzsāku, jo konkrēti pierādījumi arī nebija, tikai mutiski "brīdinājumi". Taču vnm uzmetu acis vai pie durvīm nemētājas kaut kas aizdomīgs.
Tagad, kad satiekamies, sasveicinamies, bet vienalga nekas nav aizmirsts.
Ieteikums tēmas aizsācējai, mēģiniet ar viņu mierīgi izrunāties, vrb varēsiet nonākt pie kāda kompromisa...

Rezumē: nekas nav bīstamāks par nobijušos vīrieti. Ar suņiem mēs zinām, ko iesākt ar baiļu agresiju, bet kā lai socializē svešu tēvaini?

Laura, kā iet ar kaimiņu? Ir uzlabojumi?

Jā, uzlabojums ir. Vispār nesarunājamies.