Šeit tika minēts, ka netiek atbilstoši runāts ar šādiem suņu gribētājiem vai arī pārot gribētājiem, bet .... Man ir lielum liels BET ....
Ja kāds mēģina atrunāt kādu no , piemēram, kafijas automāta pirkšanas , tad pie ieteikuma ignorēšanas (domāts - kaf-aut. nopirkšanas) nav nekādu nejauku vai pat katastrofālu seku. Jo cilvēks nopirka k-automātu, tas izrādījās vai nu brāķis vai nederīgs lietošanai, tad to vai nu nes labot vai met laukā .... Kas notiek ar neapdomīgi iegādātu kucēnu, katrā meklāšanās reizē pārotu kuci (neatkarīgi - šķirne vai bezšķirne) ? Cilvēks , kurš neapzinās savas rīcības sekas bieži nes nelaimi un ciešanas šīm dzīvajām radībām, tās nevar izmest kā nedzīvu, nederīgu lietu. Latvijā gan tagad notiek arī tādas lietas - suņus, kucēnus, kaķus, kaķēnus tomēr met ārā ....
Es nekad nespēšu normāli runāt ar cilvēku , kurš savā idiotismā (kaut ir teikts, stāstīts, skaidrots) tomēr nodarbosies ar šo bezkontroles pavairošanu.
Paašai ir dzīvs piemērs paziņu vidū - uzrakstīja man kādu gadu atpakaļ, lai palīdzot iegādāties suni. Zinot šo cilvēku un viņa attieksmi pret šādiem jautājumiem , atbildē uzrakstīju visu, kas nepieciešams zināt un uz ko jābūt gatviem , ja iegādāsies suni - laiks, līdzekļi, apmācība, vetārsts utt. Apvainojās , vairs neatbildēja, bet vēlāk iznāca kādā pasākumā satikties. Uz jautājumu - ko tad izlēmi - atbilde - jau nopirkām. Vēl pēc laika satiekot - jau skan informācija - suns stulbs, galā netiekam , ai , vispār sēž pie ķēdes utt. ...... Labi vēl , ka suņupuika , citādi būtu atkal bariem jaunu nelaimīgu kucēnu no garām skrienošiem brūtgāniem . Rezultāts - viens nelaimīgs suns pasaulē vairāk un kādēļ - tikai tādēļ, ka cilvēks ir par stulbu izvērtēt savu varēšanu un iespējas un protams arī patiesu gribēšanu dzīvot kopā un darboties ar savu iegādāto dzīvnieku. Vai tādam glaudīt galvu un teikt, ka malacis ?
