Suns mežā brīvsolī? (par un pret)

[peecis]

Piekdien nesteidzīgi čāpoju pa meža malu, suns brīžiem ieskrien mežā, pēc brīža izskrien ārā citā vietā, utt, viss kā parasti. Vienā brīdī kaut ko ierauga, iemauc mežā, nepievēršu uzmanību, turpinu iet. Paiet ~5 minūtes, sāku ik pa brīdim saukt, nekas nenotiek. Ok, paeju atpakaļ līdz vietai, kur suns ieskrēja mežā, ~10 min spēlējos ar telefonu un ik pa brīdim saucu - nekā. Atceros šejienes padomus, ik pa brīdim saukdams aizčāpoju līdz auto, cerībā suni ieraudzīt tur - nekā. Atstāju segu krustojumā, braucu meklēt, sīki paveicas, jo jau pēc dažām minūtēm nogriežoties pa labi vairs suni nebūtu redzējis.
Mācība no tā visa - laikam tomēr nav labi laist speciāli neapmācītu suni mežā skriet kādam zvēram pakaļ. GPS sekotājs palīdzētu atrast suni, bet gan suns visādus zaķa bērnus var nokost, gan lamatas/mednieki/daudz kas cits apdraud pašu suni.

[maksis]

Mācība no tā visa - laikam tomēr nav labi laist speciāli neapmācītu suni mežā skriet kādam zvēram pakaļ. GPS sekotājs palīdzētu atrast suni, bet gan suns visādus zaķa bērnus var nokost, gan lamatas/mednieki/daudz kas cits apdraud pašu suni.

Nē, nav labi. Es patiesībā nesaprotu cilvēkus, kas šādi rīkojas. T.i., es saprotu, ka katram var gadīties, neviens nav 100% nodrošināts, par to nav runa. Bet nesaprotu cilvēkus, kas suņus regulāri laiž vazāties pa mežu "ai, aizskrēja stirnas padzenāt" un ķer kreņķi tikai tad un par to, ja suns uz vairākām stundām pazūd. Cepamies par to, ka pilsētās sliktie suņu saimnieki rada negatīvu attieksmi pret suņiem, jo kakas nevāc. Bet pret mežā laidējiem nezkāpēc liela daļa ir visnotaļ toleranta...

[ievish]

Bet pret mežā laidējiem nezkāpēc liela daļa ir visnotaļ toleranta...

Es neteiktu, ka mednieki ir īpaši toleranti pret šādi palaistiem suņiem. Vismaz, cik dzirdēts.

Arī pievienojos par to, ka var gadīties. Man pašai ir kurts, kas var aizlikties pakaļ skrienošam zvēram, un es ar to rēķinos, ka man ir jābūt vērīgākai par suni un jākontrolē attālums, kādā suns atrodas, bet zaķis diemžēl vienmēr pie kājām var izlekt...

Bet, ja dzīvo vietā, kur zvēru ir daudz vai dodas regulāri staigāt uz vietu, kur daudz zvēru, tad laist suni mežā pamedīt (tīšām vai netīšām) nu gan galīgi nav forši.

[ash]

Mjā, labi ja no kļūdām mācās.
Es kādreiz uzskatīju par normu – aizbraukt līdz mežam izstaigāties, lai suns var izskraidīties (ar to domājot – izskraidīties bez pavadas). Bet sunim pieaugot ar vien biežāk gadījās situācijas – nenovaktēju, ieskrēja mežā pēc kāda zvēra. mani gan vienmēr tas ir satraucis, nav bijis vienalga, lai gan nedomāju, ka mans suns varētu tik tiešām notvert kādu dzīvnieku, piemēram stirnu, un līdz šim viņš vienmēr ir pratis atrast saimniekus (jau no kucēna vecuma mūsu mīļākā rotaļa ir paslēpes mežā, tā ka orientējas labi arī svešās vietās un atrod vienmēr ļoti ātri), bet tomēr – nelaime jau nenāk brēkdama.
Tagad mežā no pavadas suni vairs neatlaižu, ja atlaižu, tad tikai nepārtraukti kontrolējot, lai suns ir tuvumā, neošņājas gar krūmiem, ja redzu, ka aste sasveras 45 grādu leņķī vai pasliktinās dzirde – momentā pie saites.
No pieredzes – ja kādā konkrētā vietā suns ir aizskrējis pēc dzīvnieka, tā vieta ir „sabojāta” – katrā nākamajā reizē tur nonākot, „medības” tiek turpinātas, tajās vietās mežā, kur līdz šim medības nav bijušas, suns uzvedas mierīgi un kontrolējami, protams, līdz mirklim…

Vēl kas – tik tiešām šermuļi iet pār kauliem pēkšņi mežā sastopot svešu, lielu suni, kas palaists paskraidīties sava nodabā.

[peecis]

Nez, aizbraucot pie draugiem, kam ap māju ir krietni daudz privāta meža, īpaši nesatraucos par suņa aizskriešanu uz 10-15 min mežā, jo pieņēmu, ka ceļu atpakaļ atradīs. Kā piektdien secināju, var tomēr arī neatrast.
Vai ir patīkami sastapt suni mežā? Nē, bet man daudz kas nepatīk, tomēr par atseviķas nepatikas izteikšanu draud pat kriminālatbildība Jau iepriekš esmu rakstījis, ka no brīvi klejojoša suņa baidos daudz mazāk, kā no garā fleksī esoša. Pat vēl vairāk - pavadā esošs suns man, velobraucējam, ir iekodis, kaut saimniece bija 1m attālumā, bet ar brīvi skraidošiem "velosipēdu nīdējiem" vienmēr esmu ticis galā.

[pixy]

privāta meža,

Privātos mežos arī iemaldās "valsts" zvēri un tos patiešām nav jātrenkā. Tas, ka mežs privāts, nenozīmē, ka tajā esošās stirnas un zaķi ir privāti. Un nav tā, ka suns nevar nokost stirnēnu, mierīgi var, nerunājot par to, ja suņi ir divatā vai trijatā. Tā arvien biežāk izskatās, ka suņu saimniekus diemžēl uztrauc tikai suņa pazušana, nevis tas, kā šie suņi mežos izklaidējas. Žēl, varbūt jāsāk likt bildes ar tiem "darbiem", kuru veicēji nepārprotami ir suņi.

[ievish]

varbūt jāsāk likt bildes ar tiem "darbiem", kuru veicēji nepārprotami ir suņi.

Iespējams, nenāktu par sliktu.

[peecis]

privāta meža,

Privātos mežos arī iemaldās "valsts" zvēri un tos patiešām nav jātrenkā. Tas, ka mežs privāts, nenozīmē, ka tajā esošās stirnas un zaķi ir privāti. Un nav tā, ka suns nevar nokost stirnēnu, mierīgi var, nerunājot par to, ja suņi ir divatā vai trijatā. Tā arvien biežāk izskatās, ka suņu saimniekus diemžēl uztrauc tikai suņa pazušana, nevis tas, kā šie suņi mežos izklaidējas. Žēl, varbūt jāsāk likt bildes ar tiem "darbiem", kuru veicēji nepārprotami ir suņi.

Ok, ejam tālāk - štruns ar mežu, pa piemājas četriem hektāriem suns drīkst skraidīt?
Ja drīkst, tad ko darīt ar tiem meža mošķiem, kuri nāk noēst svaigi iestādīto kociņu mizu, izrakāt dārzeņu stādījumus, nokost vistas, utt? Varbūt jāsāk likt bildes ar tiem "darbiem", kuru veicēji nepārprotami ir savvaļas dzīvnieki?
Vai arī pa laukiem drīst suņi skraidīt, bet pa mežu nē?

[pixy]

peeci, man nav ne mazākās vēlmes ar tevi strīdēties. Laid savu suni, kur gribi, tā ir Tava atbildība. Es tikai bēdājos, ka globāli šī domāšana ir tāda - forši, ka mans suns izklaidējas, slikti, ka var pazust, bail, ka var nošaut.

[ievish]

peeci, kociņus var ar žogiem aplikt, vistām kārtīgu būri žogu uztaisīt utt. Ja stirnas/mežacūkas ir tik daudz, ka traucē saprātīgi nodarboties ar lauksaimniecību, var runāt ar vietējiem mednieku kolektīviem, lai zvēru izšauj. Bet mednieki nešauj mazus nevarīgus stirnēnus un zaķēnus, kā arī zvērus lielākoties nošauj līdz galam, nevis ļauj plosīt. Zaķi vispār LV, pateicoties stārķiem, ir ļoti, ļoti maz. Turklāt suns, kurš pasācis pats mežā baroties no stirnām, nākamās sāk plosīt kaimiņa aitas (un ko arī klaiņojošie suņi dara).

Un nevajag pārspīlēt ar to skraidīšanu, runa ir par saimniekiem, kuri savus suņus REGULĀRI laiž paskraidīt brīvā lidojumā pa mežu un kurus absolūti neuztrauc, ka suns nāk mājās ar asiņainu purnu (forši taču, pats ēst meklē un nav jābaro). Tiem arī neinteresē, ko tas suns ir noplēsis - slimu stirnu, mazu stirnēnu, kaimiņa aitu, kaķi vai vistu.

Ja Tu vari nodrošināt, ka Tavs suns mežā neplēš zvēru, lai viņš skraida. Turklāt pēc likumdošanas, mežā sunim ir jāatrodas saimnieka kontrolē, ja viņš ir klaiņojošs (saimnieks tuvākajos metros nav), mednieks viņu drīkst šaut nost. Un to arī mēdz darīt. Ja nerūp meža zvēri un kaimiņa aitas, varbūt žēl tomēr ir nošautu sunīti?

[ash]

Kā jau minēju – nelaime nenāk brēkdama. Reiz sēņojot nenovaktēju suni. Viņš bija prom minūtes 15-20, kad sākās sparīga šaušana, kas turpinājās apmēram stundu ilgi (izrādās, netālu kaut kādas jaunsargu mācības notika). Suns ilgi nenāca (toreiz sabija prom nepilnas 3 stundas). Kā jums liekas, ko es domāju pēc pirmo šāviņu izdzirdēšanas līdz mirklim kad kundziņš galu gala pārnāca? (starpcitu – par pašu drošību arī biju noraizējusies, šāva pamatīgi)

Suns palaists privatā mežā diez vai ievēros īpašuma robežu, ja sāks tramdīt stirnas.

Kas attiecas uz svešu suņu sastapšanu – man nav bail ka mani sakodīs, jo, lai arī tas nav neiespējami, tomēr visticamāk tā nenotiks. Bet mans suns ir samērā neliela auguma (zem ceļa) un pieredze liecina, ka lielākoties klaiņojošie suņi parasti ir lielāki, reizēm ievērojami lielāki. Un diemžēl mums ir nācies sastapt tikai agresīvus nepieskatītos suņus. Ja man būtu VAS izmēra kuce, es arī tik ļoti nesatrauktos par mežā sastaptiem suņiem.

pixy - jā, varbūt tiešām vajag ielikt kādu ilustrāciju, ko suns var mežā sastrādāt. es gan suni mežā nelaižu un citiem iesaku to nedarīt, tomēr līdz šim mana motivācija šim lēmumam ir bijusi tikai bailes par suni pašu. nekad neesmu aizdomājusies, ka viņš varētu būt bīstams meža dzīvniekiem, kuri noteikti ir ātrāki un veiklāki par parastu māju suni.

[ash]

varbūt tiešām vajag ielikt kādu ilustrāciju, ko suns var mežā sastrādāt.

nu labi, varbūt arī nevajag. man jau pašai vāji nervi - ticēšu, ka var saplēst mazus zaķēnus, stirnēnus vai slimus dzīvniekus.

[julika]

Es varu pateikt tikai to, ka mēs šeit tik bieži runājam par bezatbildīgiem suņu saimniekiem un ko viņi dara vai nedara. Varbūt ir laiks arī pašiem par to aizdomāties?

[ievish]

Par aitām runājot, netā kaut kur bija cipars, ka 2012.gadā 60 LV saimniecībās kopā klaiņojoši suņi saplosīja ~300 aitas. Var jau būt, ka daļa ir norakstāmas uz vilkiem, bet vilkus pie mums pamatīgi apkaro (pat trakāk kā vajadzētu), tādēļ lielākoties tas ir norakstāms uz klaiņojošiem suņiem. Tas tā - pārdomā tiem, kam meža zvēriņus nav žēl. Labi, uz dažām stundām pazudis suns nepaspēs aitu noplēst, bet regulārie klaiņotāji - mierīgi.

[peecis]

peeci, kociņus var ar žogiem aplikt, vistām kārtīgu būri žogu uztaisīt utt. Ja stirnas/mežacūkas ir tik daudz, ka traucē saprātīgi nodarboties ar lauksaimniecību, var runāt ar vietējiem mednieku kolektīviem, lai zvēru izšauj. Bet mednieki nešauj mazus nevarīgus stirnēnus un zaķēnus, kā arī zvērus lielākoties nošauj līdz galam, nevis ļauj plosīt. Zaķi vispār LV, pateicoties stārķiem, ir ļoti, ļoti maz. Turklāt suns, kurš pasācis pats mežā baroties no stirnām, nākamās sāk plosīt kaimiņa aitas (un ko arī klaiņojošie suņi dara).

Un nevajag pārspīlēt ar to skraidīšanu, runa ir par saimniekiem, kuri savus suņus REGULĀRI laiž paskraidīt brīvā lidojumā pa mežu un kurus absolūti neuztrauc, ka suns nāk mājās ar asiņainu purnu (forši taču, pats ēst meklē un nav jābaro). Tiem arī neinteresē, ko tas suns ir noplēsis - slimu stirnu, mazu stirnēnu, kaimiņa aitu, kaķi vai vistu.

Ja Tu vari nodrošināt, ka Tavs suns mežā neplēš zvēru, lai viņš skraida. Turklāt pēc likumdošanas, mežā sunim ir jāatrodas saimnieka kontrolē, ja viņš ir klaiņojošs (saimnieks tuvākajos metros nav), mednieks viņu drīkst šaut nost. Un to arī mēdz darīt. Ja nerūp meža zvēri un kaimiņa aitas, varbūt žēl tomēr ir nošautu sunīti?

nez, manuprāt viss ir puslīdz normas robežās, savvaļas zvēri noposta ko cilvēkam, mājdzīvnieki nopostā kādu meža zvēru... Zaķus un stirnas tāpat medī, ja arī suņi kādu saplosa, varbūt medniekiem ir mazāk ko nošaut, kad neļaus medīt, tad būs jāsāk satraukties

Līdzīgi ir ar maziem ronēniem agrā pavasarī - izskatās mīlīgi, bet tie nekrietneļi ar joni izēd lašus. Pavasarī iesaka nekrietno roņu dēļ liedagā suni vest pie pavadas, bet zvejniekiem roņi nodara milzu zaudējumus.

Es neesmu par meža zvēru saplosīšanu, bet esmu pret melnbaltu domāšanu, ka visi meža zvēri ir mīlīgi un saudzējami.

[pixy]

Es varu pateikt tikai to, ka mēs šeit tik bieži runājam par bezatbildīgiem suņu saimniekiem un ko viņi dara vai nedara. Varbūt ir laiks arī pašiem par to aizdomāties?

Nu ja - mēs un viņi . Manam attaisnojumam, kāpēc es vispār atļaujos muti vērt vaļā par "viņiem" - Keli, kopš brīža, kad sapratu, ka viņai ir šī tendence iet pamedīt uz savu roku, ārpus teritorijas staigā tikai pie pavadas. Un iemesls ir tieši tas, ka es neļaušu savam sunim blandīties un ķerstīt stirnēnus. Pazust viņa diez vai varētu, viņai ir perfekta apkārtnes izjūta, nošaut - arī diez vai, jo apkārtnes mednieki ir pazīstami, zināmu suni nešaus.
ash, kaut kur manas tērzētavas pirmsākumos ir bilde ar pārpalikumiem no alnēna. Es domāju, ka pie tā suņi nebija vainīgi, žēl, neesmu nekad bildējusi to, par ko man ir daudz lielākas aizdomas, ka tas ir tieši suņu darbs. Uzdevums nākotnei .

Zaķus un stirnas tāpat medī

Bet nemedī mazus zaķēnus un stirnēnus. Tā nav godīga sacensība. Man vienkārši liekas, ka ne sunim ir jāregulē zvēru skaits mežā. Bet droši vien var domāt arī savādāk.

[ash]

es savukārt idealoģiski esmu pret to ka suns attīsta sevī mežonīgo, savvaļīgo patību, jo tas nozīmē, ka samazinās pakļaušanās saimniekam, suns kļūst mežonīgāks, grūtāk vadāms un kontrolējams. un dzīvnieks ar plosītāja psihi ir potenciāli bīstamāks par parastu māju suni, kam netiek dota iespēja attīstīt plēsoņas iedabu. bet tas mans dziļi subjektīvais viedoklis un es kārtējo reizi suņus skatu caur cilvēcisko prizmu.

[julika]

Nu ja - mēs un viņi

Lauma, runa ne par "mēs un viņi", bet par to, ka dažreiz tie viņi esam mēs. Un sanāk kaut kā dīvaini, kad aizradam citiem, bet sanāk, ka arī paši neesam tādi balti un pūkaini.

Pievienojos ash par to mežonības audzināšanu suņos, kuri tiek palaisti vaļā mežā bez saimnieka kontroles.

[pixy]

julika, es sapratu, tieši tāpēc jau uzrakstīju aizstāvības rakstu tam, kāpēc atļaujos par šo tēmu izteikties . P.S. Es šeit esmu pixy

[zukins]

Man liekas, ka būtiski ir nošķirt 2 lietas: 1) suņi, kas regulāri, brīvi klaiņo pa mežu / laukiem un 2) suņi, kuri pastaigas laikā ieskrien mežā, t.sk. pakaļ kādam dzīvniekam.

Kas attiecas uz medniekiem... teikšu atklāti, man riebjas doma, ka es nevaru mierīgi pastaigāties pa mežu neriskējot kārtējo reizi uzskriet kādam mednieku kolektīvam. Te pat nav būtiski vai ar suni vai bez, pat ar ratiem nevaru brīvdienās uz mežu aiziet, jo tur šauj un tas ir nepatīkami. Un jā, man ir bail, ka manus suņus varētu noturēt pa klaiņojošiem un nošaut, pat ja es esmu netālu, tāpēc pārsvarā ejot uz mežu mani suņi ir apģērbti.