Patversmes suns

[rebeka]

Iepriekš rakstīju, ka domāju par VAS kucēnu, taču tagad domas ir pie beļģu aitu suņa tipa nepilna gada veca kucēna no patversmes. Lūdzu ieteikumus, kā labāk sagatavot māju suņa jaunuļa uzņemšanai. Ko vajag? Barības/ūdens traukus, guļvietu, pavadu, būdu, barību, mantiņas ... Bet tieši kādu labāk? Par barību noskaidrosim, bet par pārējo lūdzu komentārus.
Un varbūt ir ieteikumi tieši patversmes suņa sākotnējai aprūpei?

[Ane]

Pirmām kārtām jāapsver, vai spēsiet nodarbināt, noslogot tik aktīvu suni, vai viņam aiz garlaicības nenāks blēņas prātā.

[ahadi kale]

http://www.youtube.com/channel/UC8nHdralt_dLrFlh5cnW1VQ
Man patika šie video, kad vedu savu patversmes suni mājās.
Par telpu sagatavošanu - nometies četrāpus un izpēti, kāda izskatās tava māja ar suņa acīm. Tad var pamanīt lietas, ko pati nepiefiksētu, bet sunim šķistu apgraužamas.

[seneka]

Iesaku pirms suņa ņemšanas tomēr vairāk pastudēt šķirnes specifiku! Cik saprotu, šeit iet runa par malinua. Super suns... bet ne visiem derēs. Tikai ļoti ļoti aktīviem cilvēkiem, kas gatavi daudz nodarboties ar suni.

[perro]

Nu, malinuā mums te joprojām ir maz, ticamāk, pusaudzis ir kāds VAS jauktenis. Bet tas joprojām nozīmē suni, kas daudz jānodarbina, kam saimnieks ir dieva vietā, kam vajadzīgas aktīvas nodarbības.

Patversmes suns (cik ilgu laiku tur pavadījis?) noteikti būs emocionāli izsalcis. Tātad vajadzētu izbrīvēt kādas dienas, varbūt pat nedēļu, ko varētu veltīt tikai sunim, lai suns pie jums pierastu un kļūtu par jūsu suni.

Jūs sarakstā liekat būdu. Plānojat suni turēt ārā? Ja tā, tad rēķinieties, ka arī jums vajadzēs pavadīt daudz laika ārā, kopā ar suni. Tā, protams, ir jūsu izvēle, tikai atcerieties, ka VAS un jo īpaši malinuā ir intensīvi jānodarbina, gan fiziski, gan intelektuāli. Sliktā laikā (un nupat tas sliktums tikai sākas) tas no jums prasīs daudz apņēmības. Padomājiet par iespējām doties uz kādu apmācības kursu, un varbūt pat par sportu tālāk. Es kā slinks cilvēks noteikti izvēlos suni pamatā turēt iekšā, jo tad varu ņemties ar suni vakariņas cepot vai TV skatoties, un nav jācīnās ar tums vakaros, liet/sniegu/dubļiem.

Mantas - neko pārāk mazu un viegli sagraužamu. Lielākā daļa mantu veikalos ilgāk par dienu neizturēs. Mantas pašas par sevi maz ko nozīmē, ar mantām ir jāiemāca spēlēties. Noteikti kāda bumba, bet labāk tāda, kas drusku lielāka par tenisa bumbiņu, kāds velkams striķis, ar ko paspēlēt vilkšanās spēli (un laiku pa laikam ļaujiet sunim uzvarēt). Ja gribat dot mīkstās mantiņas, amputējiet plastmasas acis un degunus - lai neapēd.

Ja plānojat jaunuli atstāt iekšā mājās vienu (dabs) - silti iesaku iegādāties metāla būri un jau no pirmās dienas to izmantot. Ļoti noderīga lieta, un nē, tā nav nežēlība, tas pasargās gan jūsu vadus un apavus, gan aiztaupīs sunim sāpīgus pārdzīvojumus pie veta.

Pastaigu vietas. Pirms vedat suni mājās, iesaku izpētīt iespējamās pastaigu vietas jau laicīgi, dienasgaismā. Atrast drošas vietas, kur ar minimālu risku varēs palaist no pavadas, pamētāt bumbiņu, prom no satiksmes... Kur nav pārāk daudz bīstamu atkritumu, ko tumsā nemanot žigli aprīt.

Izplānot, kādas ir būtiskākās komandas, ko jūs gribat sunim mācīt - sēdēt, šurp, vietā, un tad sagatavot visus ģimenes locekļus, lai izmanto tikai konkrētās formas. Lai nav "nu tak, panāc, tecinu nu, se, se... nejauciet sunim galvu! Katrai darbībai viena komanda.

Uzziniet patversmē visu, kas zināms par suni, jautājiet un pierakstiet atbildes, citādi aizmirsīsies. Iesaku mēģināt ar pozitīvo apmācību, nebārt un nesist (kaut ar pirkstu) par kļūdām un blēņām, bet par labi izpildītu komandu, prasīšanos ārā... kārums, slavēšana un samīļošana, mantiņa...

Ļoti daudz kas. Ja ir konkrētas lietas, rakstiet uz PM, cik varēšu, atbildēšu.

[Māra]

kāds velkams striķis, ar ko paspēlēt vilkšanās spēli (un laiku pa laikam ļaujiet sunim uzvarēt).

Šis lūk mani tirda. Esmu lasījusi, ka šo spēli drīkst spēlēt tikai tad, kad zin, ka uzvarēs, jo tā suns nosaka kurš te ir stiprākais, tātad - galvenais. Vēl arī dzirdēts variants par nespēlēt vispār, lai vēlāk nesanāk problēmas, ka arī citas lietas uztver, ka var neatdot. Kaut kā tā.
Lūdzu, apgaismo mani, jo es tiešām vairs nesaprotu, kā vajag. Protams, ar savu suni esmu spēlējusi šo spēli, bet viņš arī uzskatīja, ka mani nav jāklausa. Ticu gan, ka viena tāda spēle nevar būt pie vainas vienīgā.

Tātad - galvenais jautājums - vai vispār?

[čība]

kāds velkams striķis, ar ko paspēlēt vilkšanās spēli (un laiku pa laikam ļaujiet sunim uzvarēt).

Šis lūk mani tirda. Esmu lasījusi, ka šo spēli drīkst spēlēt tikai tad, kad zin, ka uzvarēs, jo tā suns nosaka kurš te ir stiprākais, tātad - galvenais. Vēl arī dzirdēts variants par nespēlēt vispār, lai vēlāk nesanāk problēmas, ka arī citas lietas uztver, ka var neatdot. Kaut kā tā.
Lūdzu, apgaismo mani, jo es tiešām vairs nesaprotu, kā vajag. Protams, ar savu suni esmu spēlējusi šo spēli, bet viņš arī uzskatīja, ka mani nav jāklausa. Ticu gan, ka viena tāda spēle nevar būt pie vainas vienīgā.

Tātad - galvenais jautājums - vai vispār?

Spēle ir spēle, sunim ir komanda - dod, kurai ir jāklausa.

Tad jau man visi suņi sen būtu uz galvas sakāpuši un neklausītu Un savā starpā kad spēlējas arī ne vienmēr stiprākais uzvar, uzvar tas, kuram neapnīk Vai arī kādam ieienteresē kaut kas cits un tas palaiž vaļā.

Lasot līdzīgas tēmas tā vien prasās vēl vienu semināru par "alfa mītu".

[Māra]

čība, es būtu LAIMĪGA par šādu semināru, nopietni! Jo informācijas šobrīd ir tik daudz, ka vairs nav saprašanas, kas ir pareizi un kas ne. Katrā versijā ir kaut kas cits. Varbūt vari ieteikt literatūru palasīšanai, kādu interneta vietni par šo? Ja seminārs - piesakos pirmā

[maksis]

Māra pārdomām es varu izstāstīt, ka viens no maniem suņiem pēc dabas ir visnotaļ dominants - viņam ir ļoti svarīgi būt galvenajam, noteikt, ko tie citi drīkst darīt, ko nē utt., utml.. Tāds kompleksu mocīts mačo. Šim sunim tai pat laikā ļoti patīk kucēni, patīk viņus audzināt, ar viņiem spēlēties. Un virvītes vilkšanas rotaļa, protams, ir TOPā - suns pats ņem virvīti un aicina kucēnu uz rotaļu. Un atdod ik pa laikam to virvīti kucēnam, ļauj viņam uzvarēt. Tīšām. Ko nekad (!) neļauj no laba prāta pieaugušam sunim. Kad pirmās reizes redzēju, biju ļoti pārsteigta, nebiju domājusi, ka suņi tā var darīt.

[ievish]

Sunim vajag ļaut uzvarēt ik pa laikam, lai viņam būtu interesanti to spēli spēlēt. Tur ir azarts, instinkti. Tai pat laikā labi ir iemācīt komandu "dod" (to māca, iemainot mantu pret kārumu), lai nav problēmu ar mantā iekodušos suni, kurš nekā nelaiž vaļā žokļus. Ir suņi, kuri vilkšanas spēlei pieiet fanātiski kā makša suns (uzmācas arī ciemiņiem ar mantu ), bet tai pat laikā ir mierīgi savācami citādi un uz galvas nekāpj.

[čība]

čība, es būtu LAIMĪGA par šādu semināru, nopietni! Jo informācijas šobrīd ir tik daudz, ka vairs nav saprašanas, kas ir pareizi un kas ne. Katrā versijā ir kaut kas cits. Varbūt vari ieteikt literatūru palasīšanai, kādu interneta vietni par šo? Ja seminārs - piesakos pirmā

Nu tur "jāpiesienas" dresetajs, zinu, ka kaut kad pavīdēja doma to semināru atkārtot. Bija ļoti labs.
Sapratu reālo pamatojumu daudzām intuitīvi justām lietām Un es arī gribētu to semināru, varbūt sanāktu pielauzt kucēnu saimnekus aiziet, vismaz tos, kas LV ir.
Vilku barā (dabīgā) nav tā, ka tētis ir neaizskaramais. Tur bija pētītas attiecības un sanāca tā, ka tētis visu laiku dabū mizā no vecākās meitas, rotaļās uzvar kucēni, medību organizators ir vecākais dēls utt. Respektīvi - attiecības tīri cilvēciskas un ģimeniskas, katrs dara to, kas padodas vislabāk, bet tas neieceļ labāko mednieku par tēti utml. Tas gan bija seminārs par to, ka alfa dominance vispār nepastāv - tam arī negribas piekrist līdz galam. Bet absolūtajā vairākumā gadījumu runa ir par vienkārši apmācību.
Pats labākais tajā visā bija tas, ka pirmā pētījuma autors, kurā pierādīja "alfa dominanci", ir tas pats, kurš vēlāk šo teoriju apgāza. Bet cilvēki jau tā bija ieciklējušies uz pirmo (nepareizo) pētījumu, ka pārējo vienkārši negribēja dzirdēt un redzēt.

Pieraksti no tā semināra man ir Rīgā Bet nu varbūt sanāks kaut ko atrast internetā

Par to pareizo un nepareizo informāciju - ir jāatrod kam Tu piekrīti un kas ir "tavs". Jo teorijas ir dažādas, paņēmieni ir dažādi. Bet jaukt sunim galvu ar visu - nevajag.

[julika]

Vilkšanas spēli, piemēram, ļoti iesaka suņiem, kuriem trūkst pārliecības - ar nosacījumu, ka saimnieks ļauj sunim uzvarēt.

[perro]

Atgriežoties pie sākuma jautājuma, kas tad ir patversmes suns un ko tādam vajag?

Pirmkārt, no labas dzīves tikai retais suns nonāk patversmē (parasti saimniekam nomirstot), tātad sunim būs kaut kāda negatīva pieredze, ar kuru jums nāksies strādāt. Gandrīz viss ir labojams un saglābjams, bet tur būs vajadzīgs lielāks vai mazāks darbs, tāpēc arī ieteicu izbrīvēt brīvu nedēļu, suni vedot mājās. Būs jums laiks abiem mācīties.

Vai suns reaģē uz straujām roku kustībām, kas notiek, ja virtuvē nomet kādu dārdošu katla vāku.... Vienkārši, jums būs jāļauj sunim pakāpeniski izstāstīt savu stāstu, lai zinātu, kā sākt strādāt.

Ja kucēns ir ilgu laiku aizsēdējies patversmē, kontakts ar cilvēkiem ir minimāls (nu nespēj patversmes cilvēki veltīt sunim individuālu uzmanību). Velciet paralēles ar bērnu namā augušu bērnu - extra mīlestība, uzmanība un viss pārējais. Tātad , iespējams, vajadzēs pastrādāt pie suņa spējas jūs pieņemt kā vadoni.

Tā, a priori, es izeju no pieņēmuma, ka patversmes kucēns būs slikti socializēts, droši vien ar emocionālām problēmām, iespējams, bailīgs. Jāved mājās, pakāpeniski jāradina pie mājas (garantējot kaķiem kādu drošu patvērumu), citiem cilvēkiem, bara hierarhijas mājās u.c.

Tur ir iespējamas 101 variācija par visdažādākajām tēmām, un pat mana fantāzija nespēj izskaitļot iespējamās vajadzības.

[Māra]

Paldies par informāciju visiem! Skaidrs, ka vēl tik tik daudz jāmācās.

[čība]

Paldies par informāciju visiem! Skaidrs, ka vēl tik tik daudz jāmācās.

Un jo vairāk mācies, jo vairāk top skaidrs, ka vēl tik daudz jāmācās

[Māra]

Un jo vairāk mācies, jo vairāk top skaidrs, ka vēl tik daudz jāmācās

Precīzi!

[Maija_Dakota]

Ir suņi, kuri vilkšanas spēlei pieiet fanātiski ... (uzmācas arī ciemiņiem ar mantu ), bet tai pat laikā ir mierīgi savācami citādi un uz galvas nekāpj.

man arī tāds viens ir, caur spēli suni ir vieglāk apmācīt, suns ir azartisks.

[Amalija]

kāds velkams striķis, ar ko paspēlēt vilkšanās spēli (un laiku pa laikam ļaujiet sunim uzvarēt).

Šis lūk mani tirda. Esmu lasījusi, ka šo spēli drīkst spēlēt tikai tad, kad zin, ka uzvarēs, jo tā suns nosaka kurš te ir stiprākais, tātad - galvenais. Vēl arī dzirdēts variants par nespēlēt vispār, lai vēlāk nesanāk problēmas, ka arī citas lietas uztver, ka var neatdot. Kaut kā tā.
Lūdzu, apgaismo mani, jo es tiešām vairs nesaprotu, kā vajag. Protams, ar savu suni esmu spēlējusi šo spēli, bet viņš arī uzskatīja, ka mani nav jāklausa. Ticu gan, ka viena tāda spēle nevar būt pie vainas vienīgā.

Tātad - galvenais jautājums - vai vispār?

Es esmu lasījusi, ka šo spēli var spēlēt tikai ar suni, kas klausa pavēlei "fu" (laid vaļā). Cik esmu novērojusi, ja kaut vienu reizi ļauj sunim uzvarēt, viņam sakāpj galvā panākumi un viņš var sākt uzskatīt, ka hierarhijā ir pavirzījies uz augšu. Ar dominēt gribošu suni es spēlēju tikai tad, ja zinu, ka varu uzvarēt. Bija gadījums, kad bijām ciemos pie VAS jaukteņa (kas visiem ģimenē ir uzkalpojies) un suns ar draugu spēlēja vilkšanas spēli. Kādas 15 minūtes līdz pilnīgam spēku izsīkumam, kad suns zaudēja, viņam bija milzīgs respekts pret draugu, visu dienu skrēja pakaļ un bezmaz atzina par jauno saimnieku...

[ievish]

Es esmu lasījusi, ka šo spēli var spēlēt tikai ar suni, kas klausa pavēlei "fu" (laid vaļā).

Pirmkārt, es nedomāju, ka izmantot komandu „fu” attiecībā uz rotaļām un mantām ir pareizi. „Fu” komandu labāk pataupīt tikai gadījumiem, kad suns kaut ko no zemes neatļautu ņem. Attiecībā uz mantas atdošanu ir komanda „dod”, bet pat, ja to nemāk, neredzu problēmu spēlēt vilkšanas spēli.

Ar dominēt gribošu suni es spēlēju tikai tad, ja zinu, ka varu uzvarēt. Bija gadījums, kad bijām ciemos pie VAS jaukteņa (kas visiem ģimenē ir uzkalpojies) un suns ar draugu spēlēja vilkšanas spēli. Kādas 15 minūtes līdz pilnīgam spēku izsīkumam, kad suns zaudēja, viņam bija milzīgs respekts pret draugu, visu dienu skrēja pakaļ un bezmaz atzina par jauno saimnieku...

Vispār jau tās dominances teorijas skaitās novecojušas un ne jau (ne)uzvarētas spēles dēļ suns maina attieksmi pret saimniekiem. Vienkārši ir suņi, kas vilkšanas spēli spēlē fanātiski un tādēļ attiecībā pret tiem cilvēkiem, kas ar viņiem šīs spēles spēlē, uzreiz ir ar pastiprinātu uzmanību. Tādi suņi ļoti labi atceras, kurš bija tas labvēlis, kurš ar viņu spēlējās iepriekšējā reizē. Un ne jau tāpēc, ka grib tam cilvēkam uz kakla uzrāpties.

[Amalija]

ievish, ieinteresējos, papētīšu par jaunākajām teorijām!