Page 1 of 1

Pārāk pieķēries kucēns

PostPosted: 19 Mar 2016, 10:19
by Heiteriic
Paņēmām VAS kucēnu, tikai lieta tāda, ka pārāk pieradis pie cilvēka klātbūtni. Negrib palikt viens. Kā lai suni iemāca, pieradina, ka visu laiku nebūs viņam blakus cilvēks? Negribētos lai izaug par tādu suni, kurš gaudo un rej, kad ejam ārā no mājas.

Re: Pārāk pieķēries kucēns

PostPosted: 31 Mar 2016, 10:47
by suncis
Sarežģīti būtu aprakstīt kā pie mums pārnāca pieaudzis 5.g.v. VAS-iņš. Bet viens otru zinājām jau no viņa kucēna vecuma. Puika tiešām gaudoja,rēja un mēģināja lekt pāri sētai,kad man bija kaut kur jāaiziet. Baidījās pazaudēt... Es tad viņa bļodiņā ieliku nedaudz kaut ko garšīgu. Pārnākot arī neliels gardumiņš un komanda ,,sēdi". Puika pierada un negaudoja. Bet,jāatzīstas,ka viņš pie iepriekšējiem saimniekiem bija atstāts novārtā un pat novājējis. Varbūt tāpēc ar gardumiņiem tik labi sanāca.
Bet manuprāt,tas ir ļoti labi,ka jūsējais ir ļoti pieķēries. Visi bērni baidās pazaudēt vecākus.

Re: Pārāk pieķēries kucēns

PostPosted: 31 Mar 2016, 17:41
by beagle.chelsea
Heiteriic wrote:Paņēmām VAS kucēnu, tikai lieta tāda, ka pārāk pieradis pie cilvēka klātbūtni. Negrib palikt viens. Kā lai suni iemāca, pieradina, ka visu laiku nebūs viņam blakus cilvēks? Negribētos lai izaug par tādu suni, kurš gaudo un rej, kad ejam ārā no mājas.
Ar manu suni bija tā pat līdz sākām likt gulēt viņa gultiņā pēc tam kad gājām prom viņs arī negaudoja.