Mana arī bija visai kodelīga un arī piena zobi - asi kā žiletes. Cik man pirmjās dienās nebija pirksti sacaurumoti!
Aši vien iemācījām, ka izmantot zobus, spēlējoties ar cilvēkiem, nedrīkst. Momentā tika uzsaukts Nē un pēc īsas pauzes ielikta zobos kāda no viņas graužamrotaļlietām, ar to maigi paspēlējoties. Nu jau sen kā ir apguvusi, ka cilvēka ķemeņa daļas zelētas netiek.
Vēl kodelīgiem kucēniem palīdz dot kārumus nevis saņemtus starp pirkstiem (risks, ka mazs kucēns vēl nemāk smuki paņemt un sacaurumo pirkstu), bet gan no plaukstas, tad tas tiek paņemts mutē ar mēli.
Par eksterjeru, es domāju, tik agri vēl spriest neko nevar. Un galvenais taču, lai paņem temperamentu no mammas, no labradora, nevis no nezināmā tētuka.
Lai nu kā - smuks, mazs suņa bebis jums ir. Lai aug un pieņemas i prātā, i spēkā, i veselībā!