Sveiki. Jau iepriekš bija izveidota diskusija par kucēnu, kurš adoptēts no patversmes un dzīvojis pagaidu mājās pie audžumammas, kura mācījās par kinoloģi. Arī mēs adoptējām kucīti no šī metiena. Šobrīd ārā vest nedrīkst, jo jāgaida pote. Kucēnam 2 mēneši.
Kucēnu nevar izaudzināt nekāpt mūsu gultā, tā kā gulta ir zema, tad viņai to ir ļoti viegli izdarīt...Konsultējāmies ar kinologiem (vairākiem) - ieteica norobežot teritoriju, respektīvi, pa nakti likt gulēt koridorā,virtuvē. Izdarījām, bet suns izdveš tādas skaņas, itkā viņu sistu nost. Tā kā dzīvojam dzīvoklī, tad, protams, kaimiņi nav mierā un viņa panāk savu-tiek izlaista. Tad ieteica nopirkt būri - nopirkām un atkal tas pats..neguļ viņa tur,kā aiztaisa ciet, tā uzreiz mežonīgi brēc. Un atkal tādā veidā izcīna uzvaru, jo tiek izlaista. Tad vēl ieteica būri nolikt pie gultas, lai mēs esam tuvumā - nekādu izmaiņu. Vakar devāmies gulēt pirms deviņiem, lai var pabrēkt un varbūt pārstās, bet nē, brēca līdz pus 12, atkal kaimiņi sūdzējās un nācās būri taisīt vaļā..
Ko vēl ar šo iesākt? Varbūt bijis līdzīgi kādam?
Un vēl otra problēma, kas mums ir..čurāšana un kakāšana. Pirmo dienu visu smuki darīja uz pampera, par ko tika apbalvota. Nākamajā dienā visi prieki beidzās un sāka darīt to, kur pagadās. Tad mēģinājām sekot līdz viņai uz soļa un nest uz pamperu, ja jūtam, ka tūlīt kaut kas būs, tad apbalvot. Šobrīd esam tikuši tik tālu, ka tikmēr, kamēr kāds visu laiku uz viņu skatās - viņa iet uz pampera - zina, ka būs balva. Bet tiklīdz esam darbā, tā suns atkal nokārtojas, kur ienāk prātā, nesmādējot pat savu gultiņu.
Varbūt kāds var ieteikt, kā rīkoties tālāk? Jo kinologi jau ir apzvanīti. Lieki piebilst, ka noklausoties par visu šo, neviens no viņiem nevēlās apmācīt mūsu sunīti.