Jau ilgāku laiku mani nomoka viens jautājums. Lieta tāda, ka netālu no manis, kur kādreiz dzīvoja pensionārs, kurš nokļuva aprūpes centrā un pēc gada aizbrauca pie meitas uz Vāciju, palika haskija suns. Sākumā tie bija divi, bet ar vienu kaut kas notika un tas otrs tagad tik žēli gaudo katru dienu, tā it kā raudādams pēc saimnieka. Suns droši vien tiek pabarots, bet acīmredzot sunim ir vajadzīgs kas vairāk tikai par ēdienu. Pensionāra meita dzīvo Rīgā un viņa teica, ka suns esot kā aizsardzības sistēma, lai gan mājai ir arī signalizācija. Ko darīt? Vai tiešām suns ir nolemts tāda mokošai dzīvei? Tas gaudas ir tik sirdi durstošas.
Es nezinu vai vispār var kaut kā iejaukties, jo vairs kontaktu ar šiem cilvēkiem nav ilgu laiku.