Ko darīt ar bailīgu amerikāņu buldogu?

[aceofspades]

Sveiki,
vēlos pastāstīt par radušos šituāciju, varbūt kādam ir kāda laba ideja vai pieredze, lai gan, protams, saprotu, ka lēmums būs jāpieņem man pašai. Drīz paredzēts ievākties jaunā mājoklī un pavisam negaidīti iepriekšējais saimnieks palūdza, vai negribam paturēt viņu 7 gadus veco amerikāņu buldogu, jo paņemt līdz viņš viņu nevar - tad vai nu jāatdod patversmē, vai jāmeklē kads cits saimnieks utml. Noraksturoja suni kā ļoti draudzīgu, mīl bērnus, ar kaķi sadzīvojis ļoti labi, tikai uz citiem suņiem esot agresīvs, vienreiz izmucis no sētas un sakodis kaut kādu maziņo sunīti. Ar vīru padomājām, padomājām, suņi jau mums ļoti patīk, tāpat kā kaķi u.c. dzīvnieki, un sākotnēji piekritām, jo žēl jau sunci - kur tāds 7gadīgs atradīs jaunas mājas.
Iepazināmies ar suni un noskaidrojām, ka suns ir vājprātīgi bailīgs - nu ļoti, ļoti - kad ierauga svešus cilvēkus aiz sētas uzrej un parūc, bet kad ienākam sētā aizbēg asti kājstarpī patrepē un trīc pie visām miesām. Kārumi nekādi neinteresē un arī pastaigu siksna, par ko vienmēr ļoti priecājās, mūsu rokās ir biedējoša. Kad saimnieks paņēma pie siksnas tad ar lielu vilkšanu un pierunāšanu iepazinās ar mums, apostīja un atļāva apglaudīt, apēda kārumus. Nākamā dienā, protams, mūs vairs neatcerējās un aizbēga atkal uz savu stūrīti trīcēdams. Mums ir bijusi darīšana ar suņiem - gan dobermaņiem, gan VAS, gan aziātiem un arī patversmē pabijušiem klaidonīšiem, kas ir bijuši pabailīgi, bet šitik slimīgi nekad. Kā jau minēju, buldogs septiņi gadi vecs, nekastrēts, dzīvojis tikai ārā, arī ziemā, būdā (nav piesiets). Turklāt šķirne nav tā, par ko jūsmoju, lai gan visos aprakstos dikti draudzīgi raksturoti, tomēr fiziskais izskats rada iespaidu Vienvārdsakot tagad domājām, ko darīt un apsveram riskus, kas varētu rasties no šādas traumētas suņas psihes - vai viņam varētu aiziet kādreiz širmis ciet vai nē?! Mums ir divi kaķi - iespējams, saradīs, ja jau ir dzīvojis ar kaķi kopā. Bet plānots mums bija ņemt citu suni un jau puslīdz sarunāts, tagad dilemma ar to - ja viņš ir klupis ārpus sētas sunim virsū, vai viņš pieņems mājās vēl vienu četrkāji. Turklāt nekastrēts, gribētu jau izkastrēt, bet pagaidām neredzu reālu iespēju, kā to izdarīt, ja viņam ir tādas paniskas bailes no visa, mašīnā neiesēdināšu un uz klīniku neaizvedīšu. Suns esot regulāri potēts, noskaidrošu kādā veidā - varbūt ir kādas vetārsts - uzticības persona, kam viņš ļaujas. Saimnieks vēl stāstīja, ka kādreiz esot ņemts treneris, lai iedzītu niknumu - ne ilgi - tikai kādus 3-4 mēnešus, laikam (cerams) tikai vienreiz siets pie koka un kacināts lai paliekot nikns, tad ieķēris kājā, bet vispār nikns suns neesot sanācis. Man tuviem radiem mazi bērni, kas bieži nāks ciemos, negribētos ar buldogu riskēt, ka viņš vienreiz nesaprastu, kāpēc bērns vicinās ar šķēpu vai tml. Priecāšos par Jūsu viedokļiem, lai gan skaidrs, ka tādam 7gadīgam sunim dvēselē neielīdīsi un neparedzēsi, kāds viņš ir un būs.

[silverequs]

Manā izpratnē tā ir bumba ar laika degli, jo ,manā uztverē, visbīstamākie suņi ir tie, kas baidās, jo suns, kas baidās aizstāvās ar visām iespējamām metodēm. Mēs jau varētu vivisādas šausmu ainas uzburt, bet vai tas būtu lietderīgi, divi varianti, vai nu suni turēt tikai kontrolētā vidē, ne pie svešiem kaķiem, ne suņiem, ne bērniem, ne pie svešiem cilvēkiem nelaist, vai nu jāšķirās no suņa. Lai suns pierastu ir vajadzīgs laiks, bet cik ilgs atkarīgs pirmām kartām jau no katra konkrētā suņa. Te diemžēl nebūs universālas receptes. Mājās citu suni diez vai varēsiet atvest, jo, ja amerikāņu buldogam tie nepatīk, nepatiks neviens, ne mazs, ne liels, ne puika, ne meitene. Drīzāk jautājums vai būsiet spējīgi tam izsekot, radīt kontrolējamus apstākļus. Cik ilgi jūs jau tur dzīvojat, varbūt suns ļoti pārdzīvo pēc iepriekšejā saimnieka un tāpēc nespēj vēl pieņemt citus saimniekus...?

[aceofspades]

Paldies par atbildi, ar suni kopā vēl nedzīvojam. Dzīvo pašreizējais saimnieks, ar ko suns visu mūžu ir dzīvojis kopā, mēs tikai kā topošie saimnieki bijām aizgājuši iepazīties. Saimnieks stāstīja, ka paņēmis viņu pusgada vecumā un tad jau esot bijis tāds dikti bailīgs. Laikam skaidrs, lai kā gribētos darīt labus darbus un parādīt suncim, ka dzīve nav rūtaina, riskēt laikam nevajadzētu. Bet kam tad tādu suni varētu atdot? Man šķiet, ka nevienam, jo es tad atbrīvotos no problēmas, bet citam uzdāvinātu. Protams, varu pateikt esošajam saimniekam, ka suni neņemsim, lai liek kur grib. Nu re, esam iekūlušies problēmā.

[murkata]

es neņemtu. lai arī vcik žēl nebūtu, ir jāapzinās, ko upurē. pirmkārt, tas suns prasīs daudz laika un arī tad nekas var neizdoties. pie tam, nevar zināt, kādi ir bijuši viņa pārdzīvojumi. kāpēc viņ;š ir tik pataloģiski bailīgs? nevar zināts kas un kurā brīdī liks viņam pārvērsties. es neriskētu. pie tam, ka jau esat iecerējuši citu suni. es mēģinātu palīdzēt atrast citu saimnieku.
bvar būt kastrācija varētu atrisināt problēmu kaut daļēji.

[silverequs]

var būt kastrācija varētu atrisināt problēmu kaut daļēji.

bet var arī neatrisināt nemaz, jo dažiem suņeim mainās raksturs pēc kastrācijas ,citiem nē, citiem jūtami, citiem minimāli.

[Lapsa]

Izskatās pēc vnk nesocializēta suņa, tā teikt, "mucā audzis un pa spundi barots" Tādēļ viss, kas ir ārpus "mucas" rāmjiem, šķiet biedējošs - sveši cilvēki, dzīvnieki, teritorija. Jums ir divi varianti:

1) Pieņemt suni, nodrošināt viņam drošu (suņaprāt) patvērumu (piemēram, voljērs ar siltinātu būdu) un samierināties ar "vāveri" pagalmā. Domāju, ka mierīgi varat ņemt otru suni, bet tikai pretēja dzimuma un vismaz vienam no viņiem jābūt sterilizētam - barā labāk izdodas normāli uzvesties, bieži vien bailuļi noskatās pareizu uzvedību no drošajiem kolēģiem, tikai jāpievērš uzmanība, lai buldogs progresētu, nevis traucētu jaunā suņa attīstību. Ja buldogs "velk" jauno nepareizā virzienā, atliek tikai 2. punkts.

2) Iemidzināt suni - to gan vajadzētu izdarīt vecajam saimniekam - vismaz kko labu būs paveicis, jo līdz šim tikai draņķības vien ir izdevušās (spriežot pēc Jūsu rakstītā). Katrai dzīvai būtnei ir jābūt nodrošinātām 5 brīvībām: * brīvība no bada un slāpēm, * brīvība no dikomforta, * brīvība no sāpēm, ievainojumiem un slimībām, * brīvība normāli izturēties, * brīvība no bailēm un stresa. Ja tas nav iespējams, tad nav ko spīdzināt dzīvnieku.

Par mazo, aizkosto sunīti - ja buldogs ir puika un arī svešais tāds bija, nav nekāds brīnums - visparastākais "puiku kašķis".

[gilroy]

Mjāa, es laikam arī labāk ieteiktu 2.variantu. Lai cik skumji tas arī nebūtu, ļoti bailīgs suns tiešām ir bumba ar laika degli, un izmēru dēļ tas var beigties traģiski ne tikai mājdzīvniekiem, bet arī cilvēkiem.

Protams, var mēģināt, bet tad jārēķinās, ka tas prasīs patiešām ļoti, ļoti daudz darba un var arī neizdoties. Turklāt jāņem vērā, ka sunim būs vēl papildus trauma - jāzaudē vienīgais cilvēks, kam viņš vismaz daļēji uzticas.

Es vēl pāris reizes paciemotos ar suni, un ja neredzat uzlabojumus, tad labākais ieteikums - saimniekam pašam izsaukt vetu uz mājām un suni iemidzināt. Padomājiet paši - suns, kuram jādzīvo bailēs un stresā, nav laimīgs suns. Varbūt humānākais ir izbeigt visas mocības?

[OrlandoSeaHorse]

Es laikam netelotu mati Terezi. Lai vecais saimnieks risina savas problemas. Baigi laba metode - pardod maju ar problemu. Vismaz cenu nolaida? Savara ziepes un tad aiztinas, lai jus izstrebjat. Tas ka jus apsolijat, ticot vina aprakstam - draudzigs suns, bla, bla, bla - tas vel nenozime, ka jus nevarat atteikties, redzot kads tas suns ir faktiski. Suns, kuram tiesam butu jabut miera un stabilitates iemiesojumam, aiz bailem tric, muk (pat iedomaties gruti), baidas nakt klat cilvekam... Un vinam jau 7 gadi, t.i. videjos gados, ta jau ir nostiprinajusies uzvediba, rakstura iezime. Protams, ka ieprieksejais saimnieks ir totals maita, stulbenis un nelietis: socializacija bija 100% vina uzdevums. Un am.buldogu turet ara, turklat ari ziema. Pat ja vins dabuja jau bailigu suni (6 men.vecuma kaut ko darit vareja vieglak neka tagad) - tad kapec nesocializeja, neiedrosinaja? Ja nevareja - tad kapec nema? Un kapec tagad atsakas no vina? Bet par kadu socializaciju var but runa, ja esot "ņemts treneris, lai iedzītu niknumu", "siets pie koka un kacināts lai paliekot nikns"- tas cilveks ir galvu durvis saspiedis? Un ko vel darija? Par sito atzinas, bet par ko neatzinas? Un kadu iespaidu tas nezinamas "audzinasanas metodes" ir atstajusas uz suni? Uz ko vins var peksni neadekvati reaget? Kas kacinaja pie ta koka? Varbut suns tagad klusinam neieredz visus tada tipa cilvekus?
Tagad vins ir apjedzis, ka tadu raksturinu laikam tiesam nav iespejas turet, ja nav maja, kur suni pa kluso nobazt talak no acim. Bet ja jus vinu panemat, vai esat gatavi stradat lidz bezsamanai ar vinu? Un esat gatavi, ka var neizdoties? Un tad turet vinu kaut kada talaka kakta, nodrosinot, ka pie zvera pat nejausi netiek klat neviens? Jo viens, pamests un parbijies vins var brinumu lietas sastradat. Un ka pats suns tur jutisies, viens, pat bez ta pasa veca saimnieka, pilnigi svesa biedejosa pasaule? Suns tomer ir bara dzivnieks, nav normali - visa sita situacija.
Zel, protams, ka zel to suni, par visu ta nabaga zvera dzivi zel, vareja tak but labs amitis, ari par nakotni zel. Bet vai jus spesiet?

[NARDICUM]

Man jau gan liekas, ka te nebūs pie vainas socializācija, bet gan problēma ar psihi. Jo pat pilnīgi nesocializēts un neapmācīts suns, ja tam ir normāla psihe, sava teritorijā ir adekvāts.
Piekrītu tiem, kas uzskata šo suni par bumbu ar laika degli!

[murkata]

OSH labi uzrakstīts! es tieši to arī biju domājus - kāds bijušas audzināšanas un ietkemēšanas metodes un kādu iespaidu/atmiņas/refleksus tās atstājušas?....
jaunajiem iespējamajaiem saimniekiem ir stingri jāpadomā, jo ziedot daļu dzīves kucēnam, mācīt un rotaļāties ar viņu ir viens, bet upurēt savu laiku slima suņa atveseļošanai? ja viņš būtu ievainots, tad cita lieta - var ārstēt un glābt, bet nespeciālistam ņemt suni ar tādām psiholoģiskām problēmēm.... nu nez. jeņķi tādus iemidzina.

[link]

Man ari meginaja iesmeret suni bonusa pie majas. Pat prata neienaca to suni paturet. Mana gadijuma bija VAS+kaukazietis. Nerisketu es paturet Am. Buldogu. Nesen aizvedu iemidzinat vienu savu suni. Iemesls? Bailes ar vecumu parvershas agresija pret visu pasauli. Uzbruka kaiminienei un azibrauca uz vetkliniku nakama diena. Es jau sen nekadas iluzijas par neadekvatiem suniem neloloju. Agri vai velu tas beigsies slikti.

[aceofspades]

Paldies par atbildēm! Laikam tiešām aiziesim vēl reizi ciemos, apskatīsimies kā suns uzvedās (šaubos, ka būs īpašas pārmaiņas) un pateiksim saimniekam, ka tomēr neuzņemamies tādu atbildību.
Žēl jau to suni dikti, bet patiešām ir tikai maza cerība, ka mēs kaut ko varēsim mainīt viņa uzvedībā. Ja mēs būtu ar vīru divatā, tad varētu tādu misiju vēl veikt, bet ar kaķiem, bērniem un co. laikam nebūtu saprātīgi. Voljēru es viņam netaisīšu, es nevarētu noskatīties, ka viņam tur jānīkst (lai gan iespējams suns tad justos labi), jo es uzskatu, ka suns ir kompanjons, kas ir ar tevi kopā, dzīvo mājā utt.
Un jā, pieredze ar tik ļoti traumētiem suņiem mums patiešām nav bijusi. Man ir zirgs, kas traumēts no cilvēka vardarbības un es jau no viņa spriežu, ka "gļuki" viņam paliks uz mūžu, lai arī paliek ar gadiem(!) mazāk, tomēr ir. Taču mana zirga pēkšņās bailes ir kontrolējamas un nav bīstamas, bet par šo suni nevar zināt. Ai, vislaik prātā saimnieka teiktais, ka suns dikti labs, bērnus ļoti mīl un kaķi laizījis, bet nav jau garantijas, ka viņš arī manus kaķus tā mīlēs

[BaibaB]

suņa ļoti žēl bet domājiet par to, ka jums ir bērni. bērnu dēļ vien es tādu neparedzamu suni neņemtu, lai cik ļoti žēlotu. bezšķirnes suņu tēmā var mēģināt atrast, cik ilgus mēnešus link mēģināja sadzīvot ar neadekvātu suni, kā cīnījas un kā cerēja, ka sunim prātiņš atnāks, bet palika sliktāk ar katru dienu...

[murkata]

var būt mīlēs vēl vairāk un ne tikai laizīs
sorry par jokiem, bet nopietnās situācijās labāk paturēt vieglu prātu un negruzīties.
man šķiet, jūs pieņēmāt pareizu lēmumu

[OrlandoSeaHorse]

Te viens līdzīgs stāsts, komentāri: viewtopic.php?f=3&t=50&start=210
skaties lapas apakšā, sākot ar 18. aprīli un tad vēl 7. aprīlī.
(Link, atvaino, bet man šķiet, ka cilvēkiem vajadzīga arī tava pieredze.)

[link]

I nav par ko atvainoties. Es tak isuma jau aprakstiju.

[aceofspades]

Sveiki, vēlreiz! Gribēju padalīties ar jaunumiem - kā nekā pirms mēneša mēs suni gandrīz "norakstījām" Toreiz izlasot dažādus viedokļus nospriedu, ka labāk atbildību par suni neuzņemties, jo viņa uzvedība bija varen dīvaina, taču, kad to pateicu vīram, vīrs uzlika savu veto - viņš vārdu ir devis, ka suni ņems un viss un punkts un cauri. Tā nu man atlika piekāpties un skatīties, kā kopdzīve ar jauno-veco suni izveidosies. Neturu sveci zem pūra - pagaidām suns ir fantastisks un ceru, ka nekādi brīnumi viņam ārā nelīdīs (vēl nav saradināts ar mūsu kaķiem - tā kā tas varētu būt klupšanas akmens ) Kaut gan suns pamanījis pie sētas kaimiņu kaķi - lūrēja, lūrēja un tad metās pāri dārzam virsū - uz vīra FŪ momentā pārtrauca, apmetās uz riņķi un priecīgs aizskrēja pie vīra. Man, protams, acis lielas - acīmredzot suns pat šo to ir samācījies. Citādāk suns nesagādā problēmas, mājās ir bijuši ļoti daudz svešinieku vienlaicīgi (bērni utt.) - suns pilnīgi mierīgs, atturīgs, pēc laika, kad apradis, pats nāk klāt, lai kasa un samīļo. Man ar amerikāņu buldogiem nav bijusi nekāda saskare un pēc viena eksemplāra nevar spriest, taču man pat sāk iepatikties tāds nosvērts raksturs - nekāda kvankšķēšana gar sētu, draudzīgi atturīgs pret visiem, kas sētā (māju sargā tikai suņa izskats, ne viņa būtība - bet esmu absolūti apmierināta ar to).
Pēc ikdienas uzvedības var saprast, ka sunim daudz kas nav bijis atļauts - suns lēnām sāk atplaukt gan pierodot pie mums, gan saprotot, ka tas ir normāli, ka viņu samīļo, ka viņu visur "ņem bariņā", ka viņš drīkst ienākt mājās un izstaigāt istabas un vēl tml. ikdienas sīkumi - ar lielām uzslavām mēs gūstam panākumus
Vienīgais - sunim draņķīgi zobi (pēc maniem ieskatiem) un potēts nav 2 gadus, jāsauc vai jāved pie veta - tas mums būs nākamais izaicinājums, kā suns uzvedīsies tad. Un neēd sauso barību - tagad domāju, vai tas zobu dēļ vai vienkārši smādē visu ko dodu. Iepriekšējais saimnieks teicis, ka labajos laikos ēdis Acanu, bet pēdējā laikā auzu pārslas aplietas ar eļļu - tad parādījušās ādas problēmas - pastiprināta nieze un sausi pleķi uz kājām (kā atspiedumi).
Suns nekastrēts - pirmsākumos, kad uzzināju, domāju - viss, tūlīt olas nost un miers (iepriekšējā negatīvā pieredze ar aktīviem klaiņotājiem), bet šitas absolūti sakarīgs - tik cik pastaigājoties kāja pie katra otrā staba, bet arī tikai sākumā, mājās - čurā pusstundu no vietas un kad ierauga, ka es skatos, tad piepaceļ to vienu kāju biku no zemes Tā kā manām nākotnes tūjām nočurāšana līdz saknēm nedraud
Suncim ciltrakstu nav - ir kucēna kartiņa (saimnieks teica, ka uz izstādēm nav grasījies iet, līdz ar to nav kko samaksājis un nav dabūjis dokumentus) - tēvs, ja nemaldos (papīri nav pie rokas) VUK (rakstīts, ka LV čempis) un māte Hanta happy dog. Pats nu jau pusmūža vaininieks Vuhan happy.

p.s. Par to, kāpēc Happy bija tik dīvaina sākotnējā reakcija uz mums es prātoju un prātoju - un tad mans vienīgais izskaidrojums pagaidām ir - varbūt viņš juta, ka saimnieks viņu atdod un varbūt tāpēc viņš bija sabijies līdz bezsamaņai

[link]

Happy dabujis savu Happy End

[aceofspades]

link - šitas labs

[brex]

labi, ka jums tomer izveidojusies laba sadzive
varbut ir verts dot mercetu sauso baribu (piem, ar kefiru vai kadu citu skabpiena produktu) - jo alergijas (ja tiesam ir alergija kada) ta varetu labi savakt. Domaju, ka no auzam ar ellu drizak ada var izradit vitaminu un citu vajadzigu lietu trukumu - nevis alergijas. It seviski, ja dzivojis tikai ara (un kada bija sogad ziema)!!
Ja jau suns ir labi pienems viru, varbut ir verts izsaukt vetu majas, janem vera, ka suni jau vajag tikai apskatit un saspricet, ja viru klausa, tad varbut ari var ar suni "sarunat" labu uzvedibu Pie tam - ja majas berni un ciemini, domaju, ka suni butu loti svarigi potet ASAP, jo paris nedelas atpakal Baldone (laikam) iemidzinaja ar trakumsergu slimu suni, tas ir patiesam nopietni

kastresana nekada mera nesamazina ieradumu apcurat katru smilgu - ta ir teritorijas un sava krutuma apliecinasana