DISKUSIJA: Klikerapmācība

[Darty]

S. Zolotņikova:
Vingrinājums : “actiņas”, pirmais solis

Visiem suņiem (kā pieaugušiem, kas nekad nav gājuši skolā, tā kucēniem) spēja koncentrēt uzmanību no sākuma ir ļoti ierobežota. Nespējot ilgi koncentrēties suņi ātri nogurst, novērš uzmanību un slikti kontaktējas. Kamēr suns neskatās jums acīs viņš var tēlot “kurlo” – un visas jūsu komandas viņam ir tukša skaņa. Lai no tā izvairītos un iemācītu suni koncentrēties ir virkne speciālu vingrinājumu redzes kontakta attīstīšanai, to mēs šajā grāmatā sauksim par “actiņām”.
Kā vienmēr jums vajadzīgs: izsalcis suns, klikers, kāruma gabaliņi (5x5 gab.), bļoda. Paņemsim „prēmiju” vienā rokā, klikeri – otrā. Izejas pozīcija sunim: jebkura. Pilnīgi vienalga vai suns sēž vai stāv, galvenais, lai skatās jums acīs.
Priekšā teikšanu saucot vārdā vai svilpojot izmantot nevajag. Principā tā ir instinktīva uzvedība – skatīties barvedim acīs. Pat kucēni momentā aptver, ko vajag darīt, lai nopelnītu kārumu.
Ja nodarbojaties ar kucēnu, tad varat nolaisties uz ceļiem, lai būtu tuvāk kucēnam – tā viņam būs vienkāršāk. Ja suns ir pieaudzis varat vienkārši stāvēt, bet ja sunim patīk lekt pēc kāruma, tad labāk rīkoties kā ar kucēnu – notupties zemāk un ar vienu roku pieturēt suni aiz kakla siksnas, lai viņš nelēkātu un negrozītos.
Nu tā, sāksim vingrinājumu. No sākuma uzmanīgi izlasiet kas jums jādara un tikai tad sauciet suni.
Pietuvinām roku ar „prēmijas” gabaliņiem sunim un dodam viņam saprast, ka viņam ir iespēja tos nopelnīt. Pēc tam, kad suns ir izrādījis interesi par ēdienu, iztaisnotu roku paceļam līdz plecu līmenim (paralēli grīdai). Jums jābūt pilnībā koncentrētam uz suni – uzmanīgi skatieties viņam acīs, nepalaidiet garām momentu, kad vajadzēs noklikšķināt. Jāklikšķina, kad ir acu kontakts. No sākuma suns vairāk interesējas par roku ar kārumu nekā par jums. Pēc pāris sekundēm viņš paskatīsies jums acīs – „hei, tas taču ir mans cīsiņš!” – tagad jūs nedrīkstat kļūdīties: tikko suns paskatās jums acīs – klikšķ – „prēmija”. Un roka atkal atgriežas sākuma pozīcijā. Un atkal – acu kontakts – klikšķ-„prēmija”.
Kad gabaliņu jums rokā vairs nav taisām pauzi, ņemam nākamo kaudzīti un atkārtojam vingrinājumu. Viss, kas jums iesākumam vajadzīgs – būt uzmanīgam, vērot suni un klikšķināt īstajā brīdī.

Iespējamās problēmas:
Suns neskatās acīs.
Ja jūs mēģināt izpildīt šo vingrinājumu jums var likties, ka suns kaut kā pārāk ilgi neskatās jums acīs, esiet pacietīgi. Liela kļūda būtu sākt viņam palīdzēt: saukt viņu vārdā, klakšķināt ar mēli, vienā vārdā sakot, mēģināt pievērst viņa uzmanību. Otra kļūda būs, ja jūs pietuvināsiet roku ar kārumu pie sejas (acīm) – tagad jūs tiešām neatšķirsiet kur vērstas suņa acis, skatās viņš uz jūsu roku vai acīs. Viss, kas jums vajadzīgs – tā ir pacietība. Suns var neskatīties acīs un pat uz „prēmiju”, ja viņš jau ir paēdis vai „prēmija” ir tik neinteresanta viņam, ka viņš netaisās tās dēļ saspringt. Dzīve tāpat ir skaista ...
Parasti suņi pārstāj skatīties acīs pēc tam, kad jau vairākkārt to ir darījuši, bet saimnieks šo momentu ir „nogulējis” un nav noklikšķinājis vai noklikšķinājis nepareizā brīdī. Neķeriet kreņķi, jums ir neierobežots laika limits. Jums taču jau rīt nav jādodas uz sacensībām. Jūs vienmēr varat taisīt pauzi un sākt no sākuma.
Ja suns skatās uz roku ar kārumu, paskatījās-paskatījās uz to un tad pavisam aizmirsa par to, nepārdzīvojat. Viens no variantiem – turēt suni pavadā, lai viņš, uz laiku pazaudējis pārliecību, no jums neaizskrietu prom. Kad suns pārstājis skatīties uz roku, bet arī acīs neskatās, mierīgi pietuviniet roku ar kārumu vēlreiz viņa degunam it kā atgādinot, ka „prēmija” taču gaida viņu. Viņš noteikti mēģinās vēlreiz.
Jebkurā gadījumā, ja suns novērš uz kaut ko uzmanību, tad jūsu uzdevums ir atrast vingrinājumam piemērotu vietu. Nesteidziniet notikumus, vispirms sunim jāiemācās skatīties acīs mājās, bez kairinošiem faktoriem. Kad pienāks laiks kairinošiem faktoriem es jums to pateikšu.
Jebkurā gadījumā jūs varat vienkārši „pieķert” suni jums vajadzīgā brīdī – dotajā gadījumā atcerieties, kad jūs esat ar kaut ko ļoti aizņemts – skatieties televizoru, lasiet avīzi, strādājat pie kompjūtera – jūsu draudziņš ir klāt kā likts un skatās acīs (!) – pieprasa spēlēties, uzmanību grib. Te ar jūs varat klikšķināt, kad noķersiet viņa skatienu.
Rezultāts: suns iemācas meklēt ar jums acu kontaktu, viņa spējas un koncentrācija patstāvīgi augs. Plus, es iesaku, katru treniņu iesākt ar „actiņām”, tāpēc, ka tas ir lielisks rituāls suņa sagatavošanai situācijai.

[Darty]

S. Zolotņikova :

Vingrinājums : “suņa vārds”

Suņa vārds jāizmanto tikai pozitīvām emocijām: kad gribam, lai suns pievērš mums uzmanību, kad dodam tam komandu, kad saucam pie sevis, kad slavējam. Un nekad (NEKAD!) mēs to neizmantojam neapmierinātības izpausmei.
Ja izmanto suņa vārdu tieši pozitīvām emocijām, tas pilnībā parastā dzīvē var aizvietot komandu „šurp”. (skatīt: Vingrinājums : “šurp”)
Sākam, kā vienmēr, mājās. Sagatavojam 25 gabaliņus „prēmijas” (ieliksim to, piemēram, kabatā), paņemsim klikeri rokā. Pasauksim suni vārdā, ja viņš noreaģēja, - klikšķ-„prēmija”. Klikšķinām par jebkuriem sasniegumiem: no sākuma kaut vai par ausu saspicēšanu, tad par galvas pus pagriešanu, tad par pilnīgu galvas pagriešanu, tad par galvas pagriešanu un acu kontaktu, bet pēc tam jau par pienākšanu pie jums pēc „prēmijas”. Starp šiem mazajiem sasniegumiem neaizmirstiet pagaidīt līdz suns „neatslābināsies” (aizgriezīsies, aizies kaut kur), un tad atkal pasakiet viņa vārdu.
Nedomājat, ka tas domāts tikai kucēniem. Visiem mums nenāks par sliktu izstrādāt pozitīvas asociācijas sunim sakarā ar viņa vārdu. Ja suns acumirklī skrien pie jums pēc mierīgā balsī pateikta viņa vārda no jebkuras istabas, laiks iziet „tautā”. Kā vienmēr iesākumam izvēlaties mierīgu vietu un panāciet 100% panākumu. Tad radiet arvien sarežģītākus darba apstākļus sunim.

Rezultāts: suns zibenīgi reaģē uz savu vārdu (ieslēdzas acu kontakts) jebkuros apstākļos: iet garām nenormāli rejošs suns, brauc garām velosipēdists, uz ragaviņām velk bērnu.

Iespējamās problēmas:
Suns pat mājās nereaģē uz savu vārdu.
Pārbaudiet vai viņam viss kārtībā ar dzirdi.

Suns mājās viegli un labprāt reaģē uz savu vārdu, bet ārā kļūst „kurls”.
Pastrādāsim šajā sakarā vairāk mājās. Ieviesīsim likumu: no šī brīža nekāda ēdiena, nekādas uzmanības, nekādas samīļošanas pirms esam pasaukuši suni vārdā un viņš nav uz to reaģējis. Ieviesiet sarežģījumus situācijā pakāpeniski.

[Darty]

S. Zolotņikova :

Starpbrīdis : mācam suni “smaidīt”

Ne visām nodarbībām ir jābūt nopietnām, dresūrā vienmēr ir vieta arī humoram.
Piekrītat man: kad jūs kāds cītīgi slavē jūs saņemat tādu gandarījumu, ka neviļus atplaukstat smaidā. Tā arī suņi smaida, tikai ar asti...
Ko parasti nemāk dresētāji-iesācēji, tas ir pareizi slavēt savu suni. Suns jāslavē ļoti emocionāli, vārdu krājums var būt dievs vien zina kāds, bet balsij un intonācijai ir vissvarīgākā nozīme. Plus, protams, fiziskajam kontaktam, jums vajag, mēģinot dažādus variantus, atrast optimālo „pieeju” savam sunim. Ja jūs slavējat suni pareizi, tad atbildot viņš luncina asti. Un otrādi: ja jūs slavējat suni, bet viņa aste „klusē” – tas nozīmē, ka viņš jūs „nedzird”, jūsu skopā uzslava līdz viņam nenonāk.
Tagad smieklīgi atcerēties, ka vēl gadus 10-20 atpakaļ mācību grāmatās par dienesta dresūru rakstīja: “nesakiet savam sunim “malacis”, sakiet “labi”.” It kā sunim būtu svarīgs vārds, ne intonācija! Pagāja diezgan ilgs laiks pirms es beidzot iemācījos slavēt suni tā, lai viņš saprastu, ka viņu slavē, un slavēt neskopojoties (daudzi uzskata, ka ja viņi nerāj suni, tad tā jau ir uzslava).
Kā zināms, apetīte rodas ēdot. Ar uzslavu un atbildes reakciju tas ir tāpat: jo vairāk mēs sekmīgi slavējam suni mācību procesa sākumā, jo mazāk mums tam jātērē enerģija vēlāk. Gala rezultātā pietiek ar vienu vārdu, lai suns justos laimīgs.
Šo vingrinājumu veic bez klikera (var ar klikeri, bet tad kādam no ģimenes locekļiem jāvēro jūs un jāklikšķina jums tikko suns sāk luncināt asti) – mums būs vajadzīgas abas rokas. No sakuma var izmantot suņa vārdu: pasaucāt, suns pienāca – nu un uz priekšu – slavējat. Uztveriet to kā kārtējo spēli. Slavējat viņu tik ilgi līdz viņa aste nesāks luncināties tikpat enerģiski, kā it kā jūs tikko būtu atgriezies mājās. Pildiet šo vingrinājumu vairākas reizes dienā. Pievērsiet uzmanību, panākt astes luncināšanu katru reizi kļūst arvien vieglāk.
Jūs, domājams, sen esat ievērojuši, ka, neskatoties uz ilgo dzīvi blakus cilvēkam, suņi tomēr savā starpā nesarunājas tāpat kā cilvēki. Suņi ienāk dzīvē bez vārdu krājuma. Tas ir mūsu uzdevums paplašināt viņu vārdu krājumu tā, lai suns spētu sazināties ar cilvēku bez kompleksiem. Sākumā vārdiem nav nozīmes. Nozīmi vārdiem pievienojam mēs. Varam pateikt „stāvi” vai „stāvs”. Sunim ir vienalga, kādu vārdu mēs izmantosim, lai tikai vārds būtu viens un tas pats. Ja „sēdēt” tad „sēdēt”, vai „sit” – bet, lai visu laiku tiktu izmantots viens un tas pats vārds. Ja reiz „šurp”, tad „šurp”, vai „pie manis” vai „desa”.
Mēs sarunājam ar suni (un ar citiem ģimenes locekļiem), vēl pirms apmācības procesa sākuma, par svarīgiem vārdiem, ko mēs izmantosim.
Viens no šiem vārdiem ir suņa vārds (to mēs izmantosim kā uzaicinājumu uz spēli vai treniņu), kā otrie ir tieši tie vārdi, kas ir kā signāls mūsu apmierinātībai par suņa darbību (uzvedību). Tālāk seko komandas (starta refleksi) un mazāk formāli vārdi (puskomandas), kur lielāka nozīme jau ir intonācijai.
Savā dresūras dienasgrāmatā jūs varat ieviest tādu sadaļu: „mana suņa vārdu krājums”. Kad jūs kādam atstāsiet savu suni (piemēram, uz atvaļinājuma laiku) vai uzticēsiet kādam pastaigāties ar savu suni, obligāti iepazīstiniet cilvēku ar sava suņa vārdu krājumu – tas var glābt viņa dzīvību.

Iespējamās problēmas:

Suns neluncina asti.
Nu varbūt aste ir kūpēta vai savīta elegantā gredzenā . Šī uzdevuma mērķis nav aste, bet tas, ka jūs sākat izzināt sava suņa ķermeņa valodu. Mutiski slavējot pliķējiet, staipiet savu suni un skatieties, skatieties uz viņu – uz ausīm, ķermeni. Kā uzvedas viņa ķermenis – kādus signālus viņš jums dod, ar ko konkrēti „smaida” jūsu suns.

Sunim nepatīk pieskārieni.
Ir suņi, kas izvairās no fiziska kontakta, īpaši aktīva, tieši tāda, kā aprakstīts augstāk minētajā vingrinājumā. Vienmēr ir izņēmumi un tas nav nekas traģisks. Mūsu mērķis nav nobiedēt suni, bet atrast viņam piemērotu uzslavas veidu. Nu ko, jums nāksies pacensties. Iesaku sākt mājās, kad neviena nav. Sākumā dodiet sunim vieglu uzdevumu un kad tas izpildīts sāciet suni slavēt (bez rokām, tikai ar balsi) – šeit ļoti svarīga jūsu sirsnība, dodiet vaļu emocijām. laiku pa laikam pametiet sunim kārumu un turpiniet slavēt. Pagaidiet līdz suns “uzvilksies”, un centieties virzīties ar uzslavām arvien tālāk.

Suns uzbudinās pārāk stipri .
Ja no jūsu uzslavas suns pārāk uzbudinās un sāk slikti, nepiemēroti situācijai, uzvesties, tūlīt pārtrauciet slavēt un ignorējiet suni (uzvedieties tā, it kā suņa nebūtu) līdz viņš nenomierināsies. Nākamreiz “dozējiet” uzslavu attiecīgi suņa reakcijai – mazlietiņ mazāk, un atrodiet optimālo variantu. Atcerieties: ja suns sāk uzvesties slikti – tad viss labais viņam tūlīt beidzas (spēle, uzslava, uzmanība, treniņš) un sākas garlaicība.

[Darty]

S. Zolotņikova :

Vingrinājums : sūtam “vietā”

Vēl viena brīnišķīga iemaņa, kuru varat mācīt mājās – tā ir došanās „vietā”. Katram sunim mājās ir sava vieta – vieta, kur viņš var palikt „viens” un pārdomāt savas suņa domas, atpūsties no mums, pagrauzt kauliņu un vienkārši pagulēt. Suņa gultai jāatrodas vietā, kur suni nekas netraucēs, kur viņš var justies psiholoģiski komfortabli.
Kā mēs iemācīsim suni doties „vietā”? Ir vairāki varianti un jūs varat izvēlēties jebkuru no tiem.

Pirmais variants;
Ņemam suni pavadā, ejam pie „vietas” (par ‘vietu” turpmāk sauksim suņa guļvietu), liekam tur „prēmijas „ gabaliņu tā, lai suns nespētu to „nozagt”. Aizvedam suni apmēram 1 metra attālumā no guļvietas un atlaižam no pavadas. Jums jāpaspēj noklikšķināt PIRMS suns paspējis apēst „prēmiju”, jo gribam nostiprināt viņa kustību UZ „vietu”, bet ne labu apetīti .
Atkal ņemam suni pavadā, liekam guļvietā „prēmiju” un aizvedam suni no guļvietas 1,5 m attālumā, atlaižam. Un atkal pats galvenais – paspēt noklikšķināt pirms suns paspējis pieskarties „prēmijai”, tas ir - viņa kustības laikā. Ja ir panākumi, attālumu starp „vietu” un atlaišanu no pavadas palielinām. Kad suns veiksmīgi skrien līdz „vietai” 3-5 no metru attāluma (cik nu tas iespējams istabas robežās), jūs varat sākt pielietot balss komandu.

!!! Uz brīdi pievērsīsimies balss komandas ieviešanas etapiem.
1) suns tiek apmācīts kādā darbībā bez balss komandas tik ilgi, līdz nav gūti 100% panākumi no rīcības, ko mēs no viņa gaidām;
2) kad suns sāk 100% piedāvāt to rīcību, ko mēs gaidam, sākam darīt tā: suns piedāvā vajadzīgo rīcību – klikšķ/prēmija* – komanda – tik reizes, cik nepieciešams (ne varāk par 25, domāju, tas atkarīgs no suņa induviduālajām spējam, pats mazākais skaitlis 5);
3) pēc tam pārejam uz jaunu režimu: darbība/komanda – klikšķis. Atkal atkārtojumu skaits ir individuāls,;
4) pēc pamatīgi noietā trešā etapa mēs varam vienā jaukā momentā pamēģināt vispirms dot komandu un paskatīties – vai suns zina, par ko ir runa ? Ja jā – tad visi iepriekšējie etapi noieti pareizi. Ja nē – atgriezieties trešajā etapā, bet ja vajag, pat otrajā (atpakaļ uz „bērnudārzu”). Ceturto etapu arī nāksies atkārtot n-to reizi. Kad suņa reakcija uz skaņas signālu būs stabila, klikeri var vairs nepielietot, pietiekami būs laiku pa laikam apstiprināt komandas pareizu izpildi ar „prēmiju”.

Iespējamās problēmas.
Suns no paša sākuma pat netaisās skriet pēc kāruma.
Suns varbūt nav pietiekami izsalcis un tāpēc neinteresējas par “prēmiju” – tādā gadījumā radiet deficītu. Turklāt garduma vietā var likt mīļāko mantiņu. Sākumā var palīdzēt sunim, sperot pāris soļus kopā ar viņu guļvietas virzienā. Tiem, kas taisās vēlāk nodarboties ar suņu sportu, pievienot žestu ar roku es neieteiktu, jo vienos dresūras veidos, sūtot suni vietā, tas ir atļauts, bet citos aizliegts.

* Šeit un turpmāk sadaļas zīme / nozīmē darbības vienlaicību, pirmā par sekundi ātrāk par otro. Turklāt, pats par sevi saprotams, pēc klikšķa seko “prēmija”.

Suns apēd “prēmiju” un uzreiz aiziet no vietas.
Protams, arī tas ir absolūti normāli. Mēs taču iemācījām viņu tikai iet uz vietu, bet ne palikt tur. Turklāt klikšķis ir atbrīvojošais signāls. Lai suns paliktu vietā ilgāk, mums ātri (kamēr suns ēd pirmo gabaliņu) jāpieskrien pie vietas un jānoliek vēl kāruma gabaliņš. Nekādā gadījumā nedodam no rokas (lai suns neskrietu pie mums atpakaļ), bet liekam “prēmiju” uz paklājiņa.
Turklāt patstāvigi jāpagarina laiks starp klikšķi un “prēmiju”. Suns iemācīsies ticēt mums un zinās, ka “prēmija” tiešām kaut kad būs, ja reiz klikšķis atskanēja! Starp citu, ja mēs gribam iemācīt gaidīt, tad mums jāpagarina arī laiks starp darbību un klikšķi. Konkrētajā situācijā iemācīt suni palikt vietā mēs varam tā: suns jau pazīst vietā sūtīšanas komandu, skien pēc komandas vietā (tur nav nolikta “prēmija”), pieskrien, tur apstājas, un, ja suns pastāvējis vietā kaut sekundīti – klikšķ/prēmija (iemetiet viņam guļvietā, nedodiet no rokas). Parcik uzsvaru tagad liekam uz to, lai suns paliktu vietā, tad pagaidām nav vajadzības suni sūtīt vietā no liela attāluma – lai dara to no pietiekami tuva attāluma, lai jums būtu ērti iemest “prēmiju”.
Kamēr suns paceļ un apēd “prēmiju” jūs atkal klikšķinat un atkal un atkal metat tur gabaliņu. Visu laiku stāviet taisni, lai neprovacētu suni jums sekot. Pēc 3-5 gabaliņiem pasakiet sunim “viss” vai “brīvi” (to komandu, ko jūs esat izvēlējies kā atbrīvojošo) un sākat virzīties kaut kur, lai ar šo kustību pamudinātu suni pamest vietu.
Ja suns apsēžas vai noguļas vietā – nekas briesmīgs. Viņš var gulēt kaut uz muguras – galvenais, lai paliek guļvietas robežās. Jūs pat varat izvēlēties un klikšķināt uz to pozīciju, kas jums vislabāk patīk, piemēram, ja suns tur apguļas.
Uzturēšanās laiks, no vienas puses, patstāvīgi ir jāpaildzina, no otras puse, sunim nekad nav jāzin, kad atskanēs atbrīvojošā komanda. Tāpēc jātbrīvo suns ir pēc dažādiem laika intervāliem – tad pēc sekundes, tad pēc septiņām sekundēm, tad pēc divdesmitpiecām, tad pēc trim. Pat tad, kad uzturēšanās laiks vietā jau sasniedzis vairākas minūtes, vienalga vajag laiku pa laikam atbrīvot suni pēc sekundes.

Otrais variants.
Ir vēl viens variants, kā iemācīt suni skriet uz vietu – ar kustības marķēšanu mums vajadzīgā virzienā. Šeit mēs esam pasīvāki, nekā pirmajā variantā. Neko nevajag darīt – tikai klikšķināt, kad suns kaut vai paiet garām savai guļvietai. Kā bērnu spēlē “karsts-auksts”, tikai “auksts” šajā spēlē sunim neeksistē, toties kur ir “siltāks”-“karsts” sunim priekšā pasaka klikeris. Katru reizi, kad suns atrodas savas guļvietas tuvumā vai, vēl labāk, uz tās – mēs klikšķinam un metam viņam “prēmiju”.
Sākumā mēs metam “prēmiju” jebkurā virzienā NO guļvietas atrašanās vietas, tieši tāpēc, lai provocētu suni kustēties. Pēc tam, kad gabaliņš pacelts, suns var atkal piedāvāt kustību guļvietas virzienā, atkal nopelnīt klikšķi un “prēmijas” gabaliņu. Pamazām klikšķināšanas zonai ir jāsašaurinās – jāpietuvinās vietai - arvien “siltāk” un “siltāk” ar katru reizi. Tikai skataties, nepārcentieties – treniņu sesijas taisiet īsas, neaizmirstiet, ka pēc 25. kumosa ir jāapstājas, lai kā jums negribētos turpināt šo aizraujošo spēli!

Iespējamās problēmas.

Suns nekur nekustas.
Jūs cenšaties no visa spēka, bet suns nekustas – stāv un skatās uz jums ar vieglu nesaprašanas grimasi purnā. Nu ko, pazīstama situācija – mēs klikšķinam pārāk vēlu. Centieties klikšķināt par visu, par jebkuriem panākumiem, kaut vai par skatienu, kaut vai galvas pagriešanu, kaut vai par vienu soli uz to pusi – pats galvenais – klikšķināt šī soļa izdarīšanas LAIKĀ, bet ne tad, kad suns, paspēris soli, ir jau apstājies.

Trešais variants.
Pieķeršana – vienkārši klikšķiniet katru reizi, kad suns pats ērti iekārtojies guļvietā – un metiet viņam kārumu. Centieties nodarboties tikai ar to, pagaidām netaisiet citus vingrinājumus – lai suns saņem “prēmiju” tikai atrodoties vietā.

[dresetajs]

Darty Paldies par milzīgu darbu!!!

[Darty]

S. Zolotņikova :

Vingrinājums : “sēdi”

Nu esam nonākuši pie standarta paklausības vingrinājumiem. Sāksim ar komandu “sēdi” – vienas no pašām vieglākajām, pat kucēni labprāt vispirms piedāvā pozīciju “sēdi”, tikko ierauga desas gabaliņu saimnieka rokā.
Mums vajadzēs 25 kāruma gabaliņus, suņa bļodu un klikeri. Suņa bļodu vajadzēs, lai piespiestu suni kustēties (nomainīt stāvokli pēc komandas “sēdi”). Iepriekš norunāsim spēles noteikumus. Jums jātur “prēmija” kabatā/somiņā, varat nolikt to plaukta vai galda ( pa 5 gabaliņiem kaudzītē), bet netālu, lai pēc klikšķa varētu uzreiz paņemt kāruma gabaliņu un iemest sunim bļodā. Visu vingrinājumu mēs izpildām klusējot, cenšamies nerunāt ar suni (nenovērst uzmanību). Un, pats par sevi saprotams, nedodam sunim komandu (nesakām viņam “sēdi”) līdz tam brīdim, kamēr viņš neapgūs mums vajadzīgo darbību un nesāks piedāvāt pozīciju “sēdi” ar vai bez iemesla. Koncentrējaties savlaicīgai klikšķināšanai: klikšķim ir jāatskan tad, kad suns sēžas (pakaļkāju saliekšanās brīdī), bet ne tad, kustība jau beigusies un suns jau sēž (ar fiksēšanu nodarbosimies vēlāk). Lai varētu ātrāk noklikšķināt, turiet klikeri aktīvajā rokā (labists – labā, kreilis – kreisajā).
Suns jūt kāruma smaržu un sāk “uzvilkties” – riņķot pa istabu, ieskatīties jums acīs, rādīt ar acīm uz plauktu (tu ko, saimniek, nezini kur kārumi nolikti?), varbūt pat riet. Esiet uzmanīgs: agri vai vēlu viņš pārstās riņķot un apsēdīsies. Jums jābūt gatavam noklikšķināt pat tad, ja suns pietupstas – par jebkuru dibena kustību uz leju var klikšķināt un mest kāruma gabaliņu bļodā (kas atrodas malā, bet ne starp jums ar suni). Negaidiet pilnīgu apsēšanos, negaidiet, kad suns apsēdīsies un paliks tādā stāvoklī pāris sekundes – suns tikai tad sapratīs, kas tieši viņam jādara, ja klikšķis atskanēs tieši darbības laikā (pakaļkāju saliekšanas brīdī).
Klikšķis ir zīme sunim, ka viņš pareizi “uzminējis”, ko tieši jūs esat iedomājies, tādēļ klikeri nevar izmantot vairākās spēlēs “uzmini” vienlaicīgi. Un tagad, kamēr mēs nebūsim izgājuši visus komandas “sēdēt” apmācības posmus, to nevarēs izmantot citu komandu “uzminēšanai”. Neuztraucieties, tas nenozīmē, ka uz vairākiem mēnešiem esat palicis bez klikera - patiesībā visus etapus mēs iziesim diezgan ātri un suns vienreiz uz visiem laikiem iemācīsies komandu “sēdi”.
Izanalizēsim un pamēģināsim visus komandas “sēdi” apmācības posmus:
1) Darbība – klikšķis – ņam (tālāk vārdu “prēmija” aizvietosim ar īsāku vārdu “ņam”, kas nozīmē gardu ēdienu, izņemot gadījumus, ko minēju iepriekš. ( Protams, ja gribat izmantot rotaļlietu – tās ir jūsu tiesības). Suns domā un beidzot “uzmin”, ko mums no viņa vajag – apsēžas. Katru reizi, kad suns apsēžas, mēs klikšķinām un metam viņam bļodā kārumu. Suns pieceļas un skrien pie bļodas, apēd kārumu un atgriežas pie mums mēģināt no jauna nopelnīt kārumu. Šajā apmācības posmā sunim nekādas komandas netiek dotas. Tā tas turpinās, līdz suns, pēc ēdiena saņemšanas, nesāk uzreiz atkal sēsties.
2) Darbība – klikšķis - komanda – ņam. Tagad, kad suns sācis nepārtraukti sēsties, mēs pārejam pie nākamā posma – sākam pielietot mutisku komandu. Darām mēs to tā: tikko suns sāk saliekt pakaļkājas, mēs klikšķinām, sakām “sēdi" un metam kārumu bļodā. Šajā posmā darām to minimums 5x5 reizes.
3) Darbība – komanda - klikšķis – ņam. Kad suns, pēc jūsu ieskatiem, ir gatavs iet tālāk, pārejam pie nākamā posma: atbildam uz suņa piedāvāto darbību (suns apsēdās) ar komandu “sēdi” un tikai pēc tam klikšķinām. Atkārtojumu skaits individuāls, nekā briesmīga, ja jums atkal to nāksies izdarīt 5x5 reizes.
4) Komanda - darbība – klikšķis – ņam. Pēdējā posmā testējam suni: ir vai nav reflekss? Pēc tam, kad suns paskatījies jums acīs, skaidri un saprotami sakām komandu “sēdi” un, ja suns to pilda, pakaļkāju saliekšanās brīdī klikšķinām un metam bļodā kārumu. Ja suns sēžas uz katru, vienreiz pateikto, komandu, tātad jūs var apsveikt – jūs iemācījāt suni sēdēt. Ja suns sēžas izvēles kārtībā (vienreiz apsēžas, otrreiz nē) – atgriezieties iepriekšējā posmā, izejiet to vēlreiz.
Šajā (pēdējā) posmā jūs jau vairs neklikšķināt tad, kad suns apsēžas pēc savas iniciatīvas, bez komandas (dresējat jūs). Nav komandas – nav klikšķa (ņammas). Šajā pat posmā sunim tiek iemācīta atbrīvojošā komanda (sk. tālāk).
Kad suns apsēdīsies pēc komandas 10 reizes, klikeri vairs nepielieto. Pēc komandas izpildīšanas vienkārši prēmējiet suni ar kārumu vai rotaļlietu. Klikeris ir brīvs citām “uzmini” spēlēm.

Rezultāts: suns pēc pirmās komandas apsēžas un sēž aptuveni sekundi, līdz saņem “prēmiju”.

Iespējamās problēmas:
Suns nesēžas (pirmajā posmā).
Jūs gaidāt, gaidāt un gaidāt, un gaidāt, bet suns kā nesēžas tā nesēžas. Ja jūsu pacietība ir galā, padomājat, kas par lietu: varbūt, kad suns “uzminēja”, ko vajag darīt, jūs noklikšķinājāt pārāk vēlu. Viņš, nabadziņš, tā arī nesaprata kāpēc atskanēja klikšķis un par ko viņam iedeva “prēmiju”, tāpēc arī nepiedāvā pozīciju “sēdi” tik aktīvi, kā jums gribētos. Izejas no radušās situācijas ir divas: pirmā – pastrādāt ar jūsu reakciju, otrā – sākt palīdzēt sunim. Paņemiet kārumu rokā un parādiet to sunim. Neviciniet ar to, vienkārši turiet mazliet augstāk par suņa degunu. Pacietīgi gaidiet līdz suns apsēdīsies. Un neaizmirstiet savlaicīgi noklikšķināt!

Suns piedāvā kaut ko citu.
Jā, nekaunīgi no viņa puses izlaist mums tik svarīgu apmācības posmu un sākt uzreiz gulēt vai dejot. Ja suns, kā uzvilkts, visu laiku piedāvā jums kaut ko vienu, padomājat – nu kas par lietu? Varbūt jūs turat roku ar kārumu pārāk augsti – no tā arī “dejas”, varbūt pārāk zemu – tāpēc suns guļas. Jebkurā gadījumā pamēģiniet mierīgi un vērtējoši paskatīties uz sevi no malas – kas jūsu uzvedībā liek sunim piedāvāt visu, izņemot pozīciju „sēdi”? Dažreiz tikt galā ar situāciju palīdz „skatītāji” no malas – griezieties pēc palīdzības pie saviem mājiniekiem vai draugiem. Dažreiz priekšā teikšana tikai traucē sunim, varbūt jums vajag pamēģināt „uzmini"?

Suns apsēžas un tūdaļ pat pieceļas.
Nu un pareizi dara: klinkera klikšķis taču ir atbrīvojoša komanda! Pēc mutiskas atbrīvošanas komandas ieviešanas centieties to pateikt uzreiz pēc klikšķa, nevelciet laiku līdz bezgalībai, savādāk suns atbrīvos sevi pats. Pagaidām nemācam suni „gaidīt” – vispirms izstrādāsim viņam refleksu uz „sēdi”, „guli” un „stāvi”, bet pēc tam ķersimies pie gaidīšanas (palikšanas ilgāku laiku dotajā pozīcijā).

[BaibaB]

Piekto “prēmijas” kaudzīti mēs izlietosim, lai pārliecinātos par to. Ņemam pēdējos piecus gabaliņus rokā, bet neklikšķinām un nemetam kārumu bļodā. Gaidām, kamēr suns vīlies aizgriezīsies vai dosies prom. Un tieši tad mēs klikšķinām! Ja suns ar interesi paskatās uz jums : “Nu, kur tad ir “prēmija” ?” vai vienkārši atskrien atpakaļ pie jums – iemetiet bļodā kārumu. Un atkal tēlojat vienaldzīgo, lai suns atkal sāktu interesēties par ko citu. Tikko suns novērš no jums uzmanību – klikšķiniet – ja ir atbildes reakcija iemetiet bļodā kārumu. Tā pēc kārtas suns dabūs visus piecus gabaliņus.

dresetajs
mazu konsultāciju par šo, lūdzu. man neviens šnaucers nemaz netaisās tēlot vienaldzīvo, kur nu vēl doties prom, ja viņš skaidri zin, ka tur vēl ir kārumi. Enija sēž un cieši skatās man acīs, lielākajā satraukumā mēģina pacelties pakaļķājās un tikt rokai ar kārumiem tuvāk. ar Taru ir vieglāk, viņa pēta bļodu un meklē pa zemi, varbūt kāds kārums kaut kur atradīsies zemē. tiklīdz Tara paskatās uz mani, es dodu klikšķi un kārumu. bet tas ir pie piektās "prēmijas". vai es kaut ko daru nepreizi? un ko darīt ar Eniju? viņa tur var mūžību sēdēt un mani hipnotizēt. pusstundu mierīgi...

[dresetajs]

BaibaB
Ja suns izrāda vēlmi turpināt- tas jau signāls mums, ka uzvedība noformēta. Var to pārbaudīt ka aprakstīts, var pārbaudīts kaut ka savādak. Es nepārbaudu vispār jo redzu/jūtu tapat Bet ik pa laiku atsvaidzinu šo vienkārši klikšķinot un uzreiz barojot ka pirmajā nodarbībā- sanāk tāda sasildīšana pirms jauna paņemiena apmācības.

[Darty]

Nu turpinām -
S. Zolotņikova :

Atbrīvojošā komanda

Kāpēc vajadzīga atbrīvojošā komanda? Labi dresētam sunim pēc komandas jāieņem noteikta poza (piemēram, „sēdi”) un jāatrodas tajā līdz mēs neteiksim viņam ieņemt citu, jaunu pozu ( piemēram, no pozīcijas „sēdi” viņam būs jāapguļas pēc komandas „guli”) vai kamēr neatcelsim to (komanda „brīvi”). Tā ir ilgstoša kādas konkrētas pozas saglabāšana, saukta par „gaidi” (nākamo komandu).
Mācoties jaunas komandas atbrīvojošo komandu aizvieto klikeris – vienkārši un ērti. Bet ko lai dara ar jau iemācītām komandām? Palielināsim suņa vārdu krājumu par vēl vienu vārdu, ko paši izvēlēsimies – „viss”, „staigā”, „OK”, „brīvi”. Kā strādājot ar iepriekšējiem, sunim svarīgajiem, vārdiem, šo vārdu ir jālieto visiem ģimenes locekļiem bez izņēmuma un vārda pārveidošanas.
Tātad, iemācīsim sunim atbrīvojošo komandu (es izmantošu vārdu „viss”).
Sakarā ar to, ka „jāatbrīvo” ir „no kaut kurienes” vai „no kaut kā”, tad mums vispirms jādod sunim komanda „sēdi”, lai viņš varētu ieņemt sēdus stāvokli. Tikko suns apsēdies mēs klikšķinām, sakām „viss” un pēc tam metam kārumu bļodā. Mēs varam nedaudz dažādot mūsu repertuāru: pēc klikšķa paspert 1-2 soļus bļodas virzienā. Vēlāk, kad mums atkritīs vajadzība izmantot klikeri, jūs jau būsiet ieguvuši vajadzīgo komandu, lai suns atrastos jūsu izvēlētajā pozā tik ilgi, cik vajadzīgs, kamēr jūs pats viņu neatbrīvosiet. Bet pagaidām saņemieties pacietību un iemācīsim sunim komandu „guli”.

[Darty]

S. Zolotņokova :

Vingrinājums : “guli”
Eksistē kaut kāds procents suņu, ko, pēc manām domām, nevar iemācīt gulēt kaut kā savādāk, kā bez klikera un spēles „uzmini” palīdzības. Starp citu, komanda „guli” ir ideāla (priekš jums) klikertehnoloģijas noslīpēšanai.
Tātad jums, kā parasti, viss gatavs treniņam. Ir 25 gabaliņi kāruma, ir suns un ir vēlēšanās iemācīt viņam komandu „guli”. Sāksim un iztirzāsim apmācības procesu „guli” pa posmiem, kā mēs to darījām ar komandu „sēdi”.
1) Darbība – klikšķ/ņam. Parasti pirmā kustība, par ko suns saņem klikšķi, ir skatiens lejup vai purna nolaišana mazliet zemāk. Jūs varat vienkārši „pieķert” šo kustību. Bet, ja jūs esat iesācējs „klikerētājs”, un ar reakciju jums (kā visiem iesācējiem) vēl viss nav kārtībā un jūs vēl ne sevišķi saprotat no kādām kustībām veidojas gulēšana (par katru kustību jāklikšķina), tad sunim labāk palīdzēt. Pakustiniet kāju – varbūt viņš paskatīsies lejup (purns lejā – klikšķis). Bet neatkārtojaties, savādāk jūs riskējat izstrādāt reakciju uz konkrētu kairinājumu. Varat nolikt zem kājas pīkstošu mantiņu un uzspiest uz tās. Varat paripināt bumbiņu. Varat būt gudrāks un pats ieņemt tādu pozīciju, kad suns, kā likums, guļas, - piemēram, apsēsties vai nogulties uz grīdas. Izmantojat savu fantāziju un neatkārtojieties. Pirmos klikšķus suns saņem par to, ka noliec purnu zemāk pie grīdas. Pēc tam – par to, ka pieskārās grīdai ar degunu. Pēc tam par to, ka ar vienu no priekškājām izdarīja solīti uz priekšu, bet, par cik deguns jau pie grīdas, sanāca pa pusei paklanīšanās. Un tā tālāk. Pati lielākā kļūda – tā ir, ja jūs uzreiz gaidāt lielu progresu un tādēļ neklikšķiniet. Treniņš ir pareizs tad, kad klikšķis atskan katras 2-3 sekundes. Tas ir jums, kā trenerim, pašam ir jāatrod par ko klikšķināt. Beidzot pienāks moments, kad suns „uzminēs” – ko jūs no viņa gribat un sāks piedāvāt gulēšanu. Tagad jūs sāksiet viņam klikšķināt tikai par apgulšanos. Komanda dotajā posmā netiek dota! Tas ilgst tik ilgi līdz suns nav sācis pēc kāruma saņemšanas uzreiz atkal gulties.
2) Darbība – klikšķis – komanda – ņam. Pienācis otrā posma laiks, kurā mēs ievadām komandu. Kā vienmēr, komanda tiek dota pēc darbības veikšanas. Suns apguļas – klikšķis – komanda – kārums lido bļodā. Neaizmirstiet, ka šajā posmā tas jāizdara 5x5 reizes !
3) Darbība – komanda – klikšķis – ņam. Tagad par atbildi suņa darbībai (suns nogūlās) mēs sakām „guli” un tikai pēc tam klikšķinām. Atkal ne mazāk, kā 5x5 reizes.
4) Komanda – darbība – klikšķis – ņam. Sagaidām brīdi, kad suns skatās mums acīs, skaidri un saprotami sakām komandu „guli” un, ja suns to izpilda, klikšķinām un dodam kārumu. Kad suns gulsies uz katru komandu „guli”, klinkers vairs nebūs vajadzīgs. Ja suns neguļas uz katru komandu – atgriezieties soli atpakaļ un atkārtojiet trešo posmu.
Bet ja guļas? Urā! Mēs apguvām komandu „guli” un klikers ir brīvs nākamām „uzmini” spēlēm!

Tiem, kas grib zināt vairāk – jautājumi:
Vai drīkst uzvedināt suni ar kāruma palīdzību – vadīt gabaliņu uz leju, lai suns nolaistu galvu, bet pēc tam apgultos?
Var, bet nevajag. Patiesībā šis žests – jau ir komanda, suns pie tā ātri pierod un pēc tam grūti viņu no tā atradināt. Ja visu darīt 100% ar „uzminēšanu”, tad jums būs 100% izpilde.

Iespējamās problēmas:

Suns neguļas.
Pati lielākā problēma, ko cilvēki pārnes no klasiskās dresūras uz kliker –treniņiem ir gaidīšana, ka suns jums visu izdarīs uzreiz – gatavā, fināla formā. Atcerieties, ka klikšķim jāatskan katras 2-3 sekundes. Meklējiet, par ko klikšķināt! Patrenējaties iepriekš: apsēdieties un pierakstiet – kādas kustības suns veic guļoties. To pašu var izdarīt ar citām komandām, Mācaties veselo sadalīt posmos – iedomājaties komandas izpildīšanu kā komiksu, kas sastāv no sekojošiem darbības kadriem. Katrs šis kadrs ir klikšķa vērts!

Suns spītīgi sēžas.
Pacietību! Protams, sunim visvieglāk piedāvāt jums jau viņam zināmu komandu (likumsakarīgi, ka tiek piedāvāts pēdējais iemācītais). Nepievērsiet tam uzmanību, vienkārši neklikšķiniet par to. Pagaidiet, kad viņam apniks un viņš nepakustinās priekškāju – meklējiet par ko klikšķināt un ātri vien jums izdosies ar klikera palīdzību noguldīt suni.

Suns piedāvā kaut ko citu.
Suns var sākt riet vai piedāvāt jums ķepu. Lai ko viņš jums nepiedāvātu – nereaģējiet un nenostipriniet to. Ja suns rej un piedāvā jums vajadzīgo darbību – neklikšķiniet par to, ja starp rejām un darbību nav pagājušas vismaz 3 sekundes, savādāk jūs varat nejauši nostiprināt šo kompleksu: suns tā arī iemācīsies – trīs reizes noriesies un tad apgulsies. Parasti suņi sāk riet, kad sakaitinās trenera lēnuma dēļ – kad viņi nesaprot, ko no viņiem grib.Ja jūs no paša sākuma atrodat par ko klikšķināt un klikšķināt katras 2 sekundes, tad sunim neatliek ne laika, ne vēlēšanās riet.

Jūsu pacietība ir beigusies.
Suņi ir dažādi. Varbūt jums ir tāds suns, kam nav interesanti spēlēt „uzmini”. Nu ko, pamēģināsim savādāk.

Pirmais variants:
Sāksim „vadīt” suni ar roku. Paņemsim vienā rokā kārumu, otrā – klikeri. Varam no sākuma ar komandu apsēdināt suni, varam to nedarīt – lai stāv. Pietuvinām roku ar kārumu suņa degunam, un ja viņš ieinteresējas, noliecam roku lejup. Ideālā suns sekos kārumam lejup un apgulsies. Tādā gadījumā, kad suņa elkoņi pieskaras grīdai, klikšķinām (iesākumā, pat tādā gadījumā, kad suņa dibens ir augšā un suns palicis pozā „paspēlēsimies”). Agri vai vēlu suns liksies zemē tā, kā mums vajag. Pats galvenais – kā jūsu roka nolaidusies lejup vairāk viņa nekur nekustas - nekādā gadījumā nevēciniet to augšā-lejā, nevelciet to pa grīdu, ja negribat iemācīt rāpot suni uz komandu „guli”. Pat ja suns grauž jūsu roku ar saviem brīnišķīgajiem zobiem – nekustiniet roku, klusējiet un gaidiet līdz suns apgulsies.

Otrais variants.
Ir suņi, ar kuriem pirmais variants nestrādā. Ja jūs pilnībā sekojāt manām instrukcijām, bet suns tā arī neapgūlās, palīdzēsim tam. Žesta ar roku vietā izmantosim žestu ar kāju. Panākumu sasniegšanai suns no sākuma jāpaņem pavadā.
Pirms uzsākt nodarbības ar suni vispirms uzmanīgi izlasiet instrukciju.
Kreisajā rokā mēs turam īsā pavadā suni un arī klikeri, kārums atrodas labajā rokā. Laidieties lejup tā, lai nostātos uz viena ceļa, otru kāju izstiepjot uz priekšu („revolverītī). Kājai, kas saliegta celī, ir jābūt 10- 90 grādu leņķī, lai (atkarībā no suņa auguma) suns nevarētu brīvi staigāt zem otrās (izstieptās) kājas, bet lai šķirba starp kāju un grīdu būtu pietiekama, lai suns nezaudētu cerību izlīst caur to pēc kāruma. Ideālā šķirbai starp kāju un grīdu ir jābūt tādai, lai tur brīvi novietotos suņa galva un priekšķepas.
Un tā, vispirms ņemam suni īsā pavadā, lai kontrolētu suņa kustības
(lai viņš neietu mums aiz muguras vai nekāptu pār izstiepto kāju). Kad suns paņemts īsā pavadā un jūs ērtāk saņemat klikeri un esat gatavi tā pielietošanai, paņemiet labā rokā 5 kāruma gabaliņus un apsēdieties „revolverīša” pozā, parādiet sunim kārumu no kājas apakšas (pabāziet roku ar kārumu zem savas kājas un ļaujiet sunim roku paostīt). Tikko suns ieinteresējies par kārumu sāk stiepties pēc tā, sāciet lēnām vilkt roku ārā no kājas apakšas tā, lai suns nezaudētu interesi par kārumu. Pirmais klikšķis jāiztaisa tad, kad suņa deguns atrodas zem kājas. Otro klikšķi taisām tad, kad zem kājas atrodas visa suņa galva, trešo – kad suns cenšas izlīst zem kājas pēc aizslīdošā kāruma un nolaižas uz elkoņiem, un tā tālāk. Rezultātā suns ātri guļas zem kājas.
Kad suns stabili bez bailēm guļas zem kājas pēc kāruma sāciet pielietot komandu, tāpēc ka, jo ātrāk suns iepazīsies ar komandu, jo labāk (jo ātrāk mēs spēsim atteikties no „priekšā teikšanas” un palīdzēšanas).
Ja „priekšā teikšanas” posms ieilgs sunim izstrādāsies reflekss strādāt tikai pēc „priekšā teikšanas”, kas nu nekādā gadījumā nav mūsu mērķis.

[Darty]

S. Zolotņikova

Starpbrīdis : “actiņas”, otrais solis

Tā, laiks atgriezties sākumā, lai ietu tālāk. Visu šo laiku, kamēr mēs mācījāmies komandas „sēdi” un „guli” mums bija jāsāk treniņi no vingrinājuma „actiņas” – tas bija nepieciešamais rituāls nodarbību sākumam, kā arī neaizvietojams palīgs koncentrācijas spēju attīstībai kā sunim, tā saimniekam.
No mūsu nodarbību sākuma ir pagājušas vismaz divas nedēļas. Laiks pacelt „actiņas” jaunā līmenī. Uz doto brīdi mums bija jāsasniedz sekojošais: tikko jūsu roka ar kārumu paceļas sāņus – sunim momentā jāieskatās jums acīs. Ja esat to spējis nostiprināt ne tikai mājās, bet arī uz ielas – jo labāk. Tā vai citādi, grūtāko apmācības posmu mēs sāksim mājās.
Koncentrācijas attīstīšanai mums laiks paildzināt acīs skatīšanos laiku. Lai to sasniegtu mēs pakāpeniski paildzināsim brīdi līdz klikšķa atskanēšanai. Lai palīdzētu sunim varam sākt sarunāties ar viņu. Vingrinājums tagad izskatās šādi.
Sagatavojam 25 kāruma gabaliņus. Paņemam 5 no tiem rokā, pasaucam suni. Varat pirmo izbarot „par velti”, avansā par nākamiem panākumiem. Pavirzām roku sāņus un gaidām. Tikko suns paskatījies jums acīs klikšķa vietā sākam ar to sarunāties. Ļoti svarīgs moments: saruna sunim ir „prēmija” (viņš saņem dārgo saimnieka uzmanību), tāpēc tā ir jāpārtrauc momentā, kad sunim pietrūkst pacietības un viņš novērš uzmanību uz roku ar kārumu vai vēl kaut ko. Tikko suņa skatiens atgriežas, saruna turpinās. Par ko var runāt ar suni? Par visu, viņš ir gatavs klausīties jūsos stundām!
Par cik sunim no sākuma būs ļoti grūti, tad arī sarunai nevajag būt ļoti garai. Pacēlām roku, suns paskatījās acīs – sarunājamies, suns aizgriezās – apklustam. Suns no jauna paskatījās acīs – pasakām 1-2 vārdus un klikšķinām, kamēr viņš atkal nav aizgriezies! Pakāpeniski sarunas laiks paildzināsies, suns arvien retāk un retāk atraus no jums skatienu.
Kad suns mājās, bez kairinājumiem, skatīsies jums acīs ilgi, varat iet ārā un vingrināties tur – kā vienmēr no sākuma mierīgākās vietās, bet pēc tam jau vietās ar kairinājumiem. Kairinājumus jūs varat organizēt paši: atrodiet vietu kur ir daudz rejošu suņu, varat palūgt draugus atrasties blakus un pīkstināt mantiņu. No sākuma jebkurš suns novērsīs uzmanību – saņemieties pacietību. No sākuma klikšķiniet par atgriešanos kontaktā ar jums un ar katru reizi suns arvien mazāk novērsīs uzmanību no jums.
Nākamā sarežģītības pakāpe: sāciet kustināt rokas. Vienalga kāda „prēmija” jums rokā – kārums vai mantiņa. Kad suns iemācījies ilgu laiku, nenovēršot uzmanību, skatīties jums acīs, sāciet vicināt rokas augšā-lejā. Un atkal suns no sākuma novērsīs uzmanību uz šim kustībām, bet jūs māciet viņu, ka „prēmiju” viņš dabūs tikai tad, ja nepievērsīs jūsu kustībām uzmanību. Tikko viņa skatiens pārslēdzas no jūsu rokām uz acīm – uzreiz klikšķis un „prēmija”. Kad suns pieradis pie šim kustībām sāciet taisīt citas. Pastāvīgos treniņos panāciet to, lai suns skatās jums acīs minūtes 10, nereaģējot uz apkārt notiekošo.

[bazels]

ar šito klikeri medību suni ar var mācīt piemēram uz asinspēdu, pīles nest utt?

[Kriste]

ar šito klikeri medību suni ar var mācīt piemēram uz asinspēdu, pīles nest utt?

Pīles nest - noteikti, bet, manuprāt, ar medību suni uz asinspēdu ir tā - vai nu viņam ir tā vēlme iekšā iet pa pēdu, vai nav... ā, vienīgais to var pielietot uz balsi medījuma atrašanas brīdī, nekur citur jēgu neredzu. Nu, protams, var mēģināt ar klikeru iemācīt gribēt iet suni pa asinspēdu, bet tas būs ļoti liels darbs un vai tas ir vajadzīgs?

[Darty]

Vēl daži padomi no S. Zolotņikovas :

Pamācīsimies mācīt

Kamēr mūsu suņi atpūšas, nedaudz parunāsim par to, kā labāk viņus mācīt. Visi suņi ir dažādi – ģenētika un katra atsevišķā suņa individuālā pieredze ir neatkārtojama un rada vienu vienīgo eksemplāru pasaulē, kurš dzīvo mūsu mājās. Tāpēc ātrums, ar kādu jūs virzīsieties uz priekšu nodarbībās ar savu suni, var stipri atšķirties no jums pazīstama suņa apmācības ātruma. Nedomājat, ka jūsu suns ir „stulbāks” vai vispār nepakļaujas dresūrai – tās visas ir muļķības. Ar pozitīvām metodēm, kā klikertreniņš, var apmācīt jebkuru suni, un absolūti nav svarīgi, tas aizņems mēnesi vai trīs – pats galvenais, lai jūsu nodarbībās būtu progress.
Ir daži zelta likumi, kurus zinot, var izvairīties no suņu dresūras „lamatām”. Izskatīsim tos smalkāk.

Pirmais likums: neatkāpieties un nepadodaties.
Jūsu attiecības mājās suns automātiski pārnes uz jūsu attiecībām dresūras laukumā. Ja jūs mājās neesat viņam autoritāte, tad ko jūs gaidāt no viņa uz ielas? Noteikumiem, pēc kuriem jūs eksistējiet mājās, ir jābūt ļoti konkrētiem – tas, kas aizliegts, ir aizliegts vienmēr, bet tas, kas atļauts, ir atļauts vienmēr. Piemēram, ja sunim aizliekts kāpt uz mēbelēm, tas nozīmē, ka aizliegts vienmēr, visur un to aizliedz visi ģimenes locekļi. Ja jūs sākāt pielietot kādu noteikumu – neatkāpieties un nepadodieties, lai cik uzstājīgs nebūtu suns. Neaizmirstiet, ka, zaudējot mazā kaujā, jūs nemanāmi varat zaudēt lielā.

Otrais likums: nedodiet komandu sunim, kad viņš nekontaktē ar jums.
Lai būtu pārliecināts, ka suns izpildīs komandu, pārbaudiet vai suns jūs dzird. Droša pazīme, ka mūs sadzirdēs – acu kontakts. Tāpēc pirms komandas došanas pievērsiet suņa uzmanību ar kaut ko, piemēram, pasauciet suni vārdā, sasitiet plaukstas, papīkstiniet mantiņu – tikko suns uz jums paskatās, korekti pasakiet komandu.

Trešais likums: nekad neatkārtojiet komandu.
Nekad nedodiet komandu divreiz. Sunim komanda ir noteiktu skaņu sakārtojums, kā parole kompjūterā. Sunim „sēdi” ir viena komanda, bet „sēdi-sēdi” jau cita, nerunāsim par „es-taču-teicu-sēdi-nevis-guli!”- tā vispār nav nekāda komanda. Jūsu komjūters taču arī nesaprastu tādu situāciju, bet viņš taču ir daudz gudrāks par suni (ne visur, protams J). Ja parole nav pareiza, tad tās dubultošana nepalīdzēs, vai ne?
Lai nenāktos atkārtot komandu, no sākuma pārliecinieties, ka jums ar suni ir kontakts. Skaidri vienu reizi dodiet komandu (sunim komandu ir jāzina!).

Ceturtais likums: Vienmēr izdariet darbu līdz galam.
Komanda kā zvirbulis, aizlidos – nenoķersi. Ja reiz jums sanāca dot sunim komandu, bet viņš to neizpildīja, obligāti izdariet darbu līdz galam, savādāk suns (un ļoti ātri) iemācīsies Nepildīt komandas. Kā to izdarīt, ja komandu atkārtot nedrīkst? Palīdziet sunim – pielietojiet ķermeņa valodu, tas nostrādās. Ja suns neapsēdās pēc balss komandas, palīdziet ar žestu. Ja žests nenostrādāja, tad lieta nopietna, varbūt jūs to agrāk nekad nedarījāt un suns nezina šo signālu? Tad atgriezieties treniņos soli atpakaļ.

Piektais likums: nekad nebaidieties griezties atpakaļ.
Lai cik paradoksāli tas neskanētu, bet jums būs LIELĀKI panākumi suņa apmācībā, ja “nedzīsiet” suni uz priekšu trakā ātrumā un mierīgi attieksieties pret “buksēšanu” – liekas, ka vēl vakar suns lieliski zināja komandu “guli”, bet šodien ne par ko neguļas. Tanī vietā lai uzstātu uz sava un iedragātu suņa ticību jums ( nu pārāk ātri mēs “uzvelkamies” un sākam trakot par sīkumiem), vienkārši pārtrauciet treniņu atgriezieties “bērnudārzā” – kaut vienu soli atpakaļ komandas apmācībā. Pamēģiniet ar suni vieglāko variantu, lai komanda viņam sanāktu, un nostipriniet pozitīvās emocijas.

Sestais likums: neaizmirstiet par atbrīvojoša komandu.
Katrai darbībai ir konkrēts sākums (komanda), jābūt arī sunim saprotamām, konkrētām beigām – un tā ir atbrīvojošā komanda. Neaizmirstiet izstrādāt sev refleksu J - komandai no jums jāatskan automātiski. Atcerieties – uzslava nav atbrīvojošā komanda, jums jāizvēlas speciāls vārds. Līdz tam laikam, kamēr šī vārda nav, nevar prasīt no suņa pozas fiksāciju.

Septītais likums: sekojiet sava ķermeņa valodai.
Suņiem ir nosliece vairāk lasīt ķermeņa valodu, nekā klausīties mūsu komandās, tā nu viņi ir iekārtoti. Ja jūs devāt sunim komandu „guli”, bet viņš apsēdās, varat būt pārliecināti – viņš visu izdarīja pareizi, jūsu ķermenis deva viņam citu komandu (piemēram, roka ar kārumu bija augstu). Atcerieties, ja balss komanda un ķermeņa valoda būs pretrunīgas, suns uzskatīs par pareizo ķermeņa doto. Esiet uzmanīgi ar saviem žestiem un pozām, sekojiet sava ķermeņa valodai!

Astotais likums: suns nav robots.
Suns nav robots, viņš ir dzīvs radījums, ar savu garastāvokli un problēmām. Viņš var piekust, viņam var kaut kas sāpēt. Viss, ko es jums lūdzu – mīliet savu suni un esat uzmanīgs pret viņu.

[čība]

Man gan paroles ievadīšana "es taču tev teicu sēdi nevis guli" darbojas Tā pat darbojas "kur tad ir blakus?" un "vai tad tā iet smuki blakus?" vēl darbojas draudi - "fiksi nāc pie manis, citādāk vakariņas nedabūsi"
Man liekas, ka suns ļoti labi saprot, ko viņam saka. Arī ikdienas sarunas.

[bazels]

pēc šitā apraksta 11 mēn vecu, kas nedaudz jau šo to prot, mācīt no nulles vai var tikai ar klikeri nostiprināt jau zināmās komandas

[Darty]

Skatoties, ko Jūs gribat panākt. Ja tas, kā suns izpilda komandas, Jūs apmierina, mācam jaunas komandas. Ja gribat mācīt no 0 jau zināmo, tad labāk ieviest uz jau zināmo iemaņu citu, jaunu komandu. Ar klikera palīdzību var "noslīpēt" jau zināmo - piemēram, panākt, lai suns izpilda komandu ātrāk.

S. Zolotņikovas grāmata bez saīsinājumiem :

Золотникова С. Клик - ням для начинающих

S.Zolotņikova "Klik-ņam iesācējiem" LATV. VALODĀ

Чтобы скачать книгу C. Золотниковой надо регистрироватса на том сайте. Регистрация очень проста - надо себе придумать ник и пароль и всё, больше нечего не требуют.
Lai nokopētu S. Zolotņikovas grāmatu tanī saitā ir jāreģistrējas. Reģistrācija ir ļoti vienkārša - jāizgudro sev niks un parole, vairāk nekas netiek prasīts.

[Gabe]

kāds nezin vai kādā no Latvijās, konkrētāk Rīgas, ZOOveikaliem ir iespējams iegādāties klikeri?

savējo šodien veiksmīgi iznīcināju.

[irituska]

Nesen redzēju Dzirnavu ielas Zoolukss veikalā

[Gabe]

irituska

PALDIES, iesim meklēt!