S. Zolotņikova:
Vingrinājums : “actiņas”, pirmais solis
Visiem suņiem (kā pieaugušiem, kas nekad nav gājuši skolā, tā kucēniem) spēja koncentrēt uzmanību no sākuma ir ļoti ierobežota. Nespējot ilgi koncentrēties suņi ātri nogurst, novērš uzmanību un slikti kontaktējas. Kamēr suns neskatās jums acīs viņš var tēlot “kurlo” – un visas jūsu komandas viņam ir tukša skaņa. Lai no tā izvairītos un iemācītu suni koncentrēties ir virkne speciālu vingrinājumu redzes kontakta attīstīšanai, to mēs šajā grāmatā sauksim par “actiņām”.
Kā vienmēr jums vajadzīgs: izsalcis suns, klikers, kāruma gabaliņi (5x5 gab.), bļoda. Paņemsim „prēmiju” vienā rokā, klikeri – otrā. Izejas pozīcija sunim: jebkura. Pilnīgi vienalga vai suns sēž vai stāv, galvenais, lai skatās jums acīs.
Priekšā teikšanu saucot vārdā vai svilpojot izmantot nevajag. Principā tā ir instinktīva uzvedība – skatīties barvedim acīs. Pat kucēni momentā aptver, ko vajag darīt, lai nopelnītu kārumu.
Ja nodarbojaties ar kucēnu, tad varat nolaisties uz ceļiem, lai būtu tuvāk kucēnam – tā viņam būs vienkāršāk. Ja suns ir pieaudzis varat vienkārši stāvēt, bet ja sunim patīk lekt pēc kāruma, tad labāk rīkoties kā ar kucēnu – notupties zemāk un ar vienu roku pieturēt suni aiz kakla siksnas, lai viņš nelēkātu un negrozītos.
Nu tā, sāksim vingrinājumu. No sākuma uzmanīgi izlasiet kas jums jādara un tikai tad sauciet suni.
Pietuvinām roku ar „prēmijas” gabaliņiem sunim un dodam viņam saprast, ka viņam ir iespēja tos nopelnīt. Pēc tam, kad suns ir izrādījis interesi par ēdienu, iztaisnotu roku paceļam līdz plecu līmenim (paralēli grīdai). Jums jābūt pilnībā koncentrētam uz suni – uzmanīgi skatieties viņam acīs, nepalaidiet garām momentu, kad vajadzēs noklikšķināt. Jāklikšķina, kad ir acu kontakts. No sākuma suns vairāk interesējas par roku ar kārumu nekā par jums. Pēc pāris sekundēm viņš paskatīsies jums acīs – „hei, tas taču ir mans cīsiņš!” – tagad jūs nedrīkstat kļūdīties: tikko suns paskatās jums acīs – klikšķ – „prēmija”. Un roka atkal atgriežas sākuma pozīcijā. Un atkal – acu kontakts – klikšķ-„prēmija”.
Kad gabaliņu jums rokā vairs nav taisām pauzi, ņemam nākamo kaudzīti un atkārtojam vingrinājumu. Viss, kas jums iesākumam vajadzīgs – būt uzmanīgam, vērot suni un klikšķināt īstajā brīdī.
Iespējamās problēmas:
Suns neskatās acīs.
Ja jūs mēģināt izpildīt šo vingrinājumu jums var likties, ka suns kaut kā pārāk ilgi neskatās jums acīs, esiet pacietīgi. Liela kļūda būtu sākt viņam palīdzēt: saukt viņu vārdā, klakšķināt ar mēli, vienā vārdā sakot, mēģināt pievērst viņa uzmanību. Otra kļūda būs, ja jūs pietuvināsiet roku ar kārumu pie sejas (acīm) – tagad jūs tiešām neatšķirsiet kur vērstas suņa acis, skatās viņš uz jūsu roku vai acīs. Viss, kas jums vajadzīgs – tā ir pacietība. Suns var neskatīties acīs un pat uz „prēmiju”, ja viņš jau ir paēdis vai „prēmija” ir tik neinteresanta viņam, ka viņš netaisās tās dēļ saspringt. Dzīve tāpat ir skaista ...
Parasti suņi pārstāj skatīties acīs pēc tam, kad jau vairākkārt to ir darījuši, bet saimnieks šo momentu ir „nogulējis” un nav noklikšķinājis vai noklikšķinājis nepareizā brīdī. Neķeriet kreņķi, jums ir neierobežots laika limits. Jums taču jau rīt nav jādodas uz sacensībām. Jūs vienmēr varat taisīt pauzi un sākt no sākuma.
Ja suns skatās uz roku ar kārumu, paskatījās-paskatījās uz to un tad pavisam aizmirsa par to, nepārdzīvojat. Viens no variantiem – turēt suni pavadā, lai viņš, uz laiku pazaudējis pārliecību, no jums neaizskrietu prom. Kad suns pārstājis skatīties uz roku, bet arī acīs neskatās, mierīgi pietuviniet roku ar kārumu vēlreiz viņa degunam it kā atgādinot, ka „prēmija” taču gaida viņu. Viņš noteikti mēģinās vēlreiz.
Jebkurā gadījumā, ja suns novērš uz kaut ko uzmanību, tad jūsu uzdevums ir atrast vingrinājumam piemērotu vietu. Nesteidziniet notikumus, vispirms sunim jāiemācās skatīties acīs mājās, bez kairinošiem faktoriem. Kad pienāks laiks kairinošiem faktoriem es jums to pateikšu.
Jebkurā gadījumā jūs varat vienkārši „pieķert” suni jums vajadzīgā brīdī – dotajā gadījumā atcerieties, kad jūs esat ar kaut ko ļoti aizņemts – skatieties televizoru, lasiet avīzi, strādājat pie kompjūtera – jūsu draudziņš ir klāt kā likts un skatās acīs (!) – pieprasa spēlēties, uzmanību grib. Te ar jūs varat klikšķināt, kad noķersiet viņa skatienu.
Rezultāts: suns iemācas meklēt ar jums acu kontaktu, viņa spējas un koncentrācija patstāvīgi augs. Plus, es iesaku, katru treniņu iesākt ar „actiņām”, tāpēc, ka tas ir lielisks rituāls suņa sagatavošanai situācijai.