Meklēšanas – glābšanas dienests
Posted: 15 Feb 2010, 13:52
Meklēšanas – glābšanas dienesta galvenais uzdevums ir cietušo meklēšana un viņu glābšana. Attīstoties glābšanas tehnoloģijām, parādās arvien jaunas un pilnveidotākas elektroniskās sistēmas vērienīgu tehnogēno vai dabas katastrofu rezultātā cietušo meklēšanai. Tomēr jaunās ierīces, kas paredzētas cilvēku meklēšanai nogruvumos vai mežā nemaldījušos cilvēku atrašanai nekad neaizstās vienkāršu suņa degunu. Pats ātrākais un rezultatīvākais dzīvu cilvēku meklēšanas veids ir kinoloģiskais, tas ir speciāli apmācītu suņu izmantošana cietušā meklēšanai. Katastrofas gadījumā laiks ir izšķirošs faktors, tā kā no tā ir atkarīga cilvēka dzīvība. Suņi – glābēji tiek izmantoti cilvēku meklēšanā pēc tehnogēnām katastrofām (nogruvumos, sagruvušās ēkās), mežā apmaldījušos meklēšanā, pēc lavīnām u.c. Daudzu gadu garumā suņi ir pierādījuši savu neaizstājamību cilvēku meklēšanā, lai savlaicīgi cietušajiem varētu sniegt palīdzību. Viņu smalkā oža, drosme, intuīcija un uzticība ne vienu vien reizi ir glābusi cilvēku dzīvības.
Suns spēj izšķirt smaržas, kas atrodas gaisā attiecībā viens pret desmit miljoniem. Suņi-glābēji atrod cilvēkus, kas aprakti lavīnas nogruvumos vai ēku drupās vadoties pēc smaržas, kas nāk no meklējamā objekta. Suņi strādā neraugoties uz uzmanību novērsošiem faktoriem (iespējamo piedūmojumu vai darbojošos ierīču motoru troksni), kas smago darbu vēl vairāk apgrūtina. Speciāli apmācīts suns spēj aizstāt veselu speciālistu brigādi, vairākkārt saīsinot meklēšanas ilgumu.
Paralēli profesionālajiem glābējiem visā pasaulē pieaug brīvprātīgo meklētāju skaits, kas gatavi kopā ar saviem suņiem vajadzīgā brīdī doties palīgā nelaimē nonākušajiem. Daudzās valstīs šīs brīvprātīgo kustības atbalsta arī valdība, tā kā katastrofas, par laimi, nenotiek katru dienu un nav nepieciešams uzturēt tik daudz speciālās štata vienības. Brīvprātīgie glābēji nav profesionāļi, par savu darbu viņi nesaņem atalgojumu. Tomēr piedaloties cilvēku glābšanā, brīvprātīgajiem glābējiem jāapzinās uz viņu uzliktās atbildības nastas smagums, tāpēc viņiem jāatbilst noteiktām, visai stingrām prasībām, kas tiek izvirzītas ekstremālās situācijās gan pret cilvēku, gan suni. Sunim jābūt fiziski veselam un izturīgam, nedrīkst piemist nekādiem trūkumiem vai slimībām, kas varētu traucēt darbā – sirds slimības, atbalsta-kustību traucējumi, epilepsija – viss, kas var traucēt ilgstoši un aktīvi kustēties un uztvert jaunu informāciju. Sunim jābūt stiprai nervu sistēmai, jāprot viegli adaptēties jaunos apstākļos, piemēroties apkārtējai videi, nebaidīties no trokšņiem vai spožas gaismas stariem. Viena no galvenajām prasībām – jābūt labvēlīgam pret cilvēkiem.
Latvijā meklēšanas-glābšanas dienests pastāv kopš. 2004.gada. Entuziastu komanda ar saviem suņiem brauc uz semināriem un treniņu nometnēm uz dažādām valstīm, piemēram, Poliju, Šveici, Igauniju, Krieviju. Kopš 2006.gada decembra mūs kopā ar četrkājainajiem audzēkņiem Valsts policija iesaista pazudušo cilvēku meklēšanā.
Mūsu komanda treniņu nometnē Piirsalu (Igaunija), 2009. gads:
Suns spēj izšķirt smaržas, kas atrodas gaisā attiecībā viens pret desmit miljoniem. Suņi-glābēji atrod cilvēkus, kas aprakti lavīnas nogruvumos vai ēku drupās vadoties pēc smaržas, kas nāk no meklējamā objekta. Suņi strādā neraugoties uz uzmanību novērsošiem faktoriem (iespējamo piedūmojumu vai darbojošos ierīču motoru troksni), kas smago darbu vēl vairāk apgrūtina. Speciāli apmācīts suns spēj aizstāt veselu speciālistu brigādi, vairākkārt saīsinot meklēšanas ilgumu.
Paralēli profesionālajiem glābējiem visā pasaulē pieaug brīvprātīgo meklētāju skaits, kas gatavi kopā ar saviem suņiem vajadzīgā brīdī doties palīgā nelaimē nonākušajiem. Daudzās valstīs šīs brīvprātīgo kustības atbalsta arī valdība, tā kā katastrofas, par laimi, nenotiek katru dienu un nav nepieciešams uzturēt tik daudz speciālās štata vienības. Brīvprātīgie glābēji nav profesionāļi, par savu darbu viņi nesaņem atalgojumu. Tomēr piedaloties cilvēku glābšanā, brīvprātīgajiem glābējiem jāapzinās uz viņu uzliktās atbildības nastas smagums, tāpēc viņiem jāatbilst noteiktām, visai stingrām prasībām, kas tiek izvirzītas ekstremālās situācijās gan pret cilvēku, gan suni. Sunim jābūt fiziski veselam un izturīgam, nedrīkst piemist nekādiem trūkumiem vai slimībām, kas varētu traucēt darbā – sirds slimības, atbalsta-kustību traucējumi, epilepsija – viss, kas var traucēt ilgstoši un aktīvi kustēties un uztvert jaunu informāciju. Sunim jābūt stiprai nervu sistēmai, jāprot viegli adaptēties jaunos apstākļos, piemēroties apkārtējai videi, nebaidīties no trokšņiem vai spožas gaismas stariem. Viena no galvenajām prasībām – jābūt labvēlīgam pret cilvēkiem.
Latvijā meklēšanas-glābšanas dienests pastāv kopš. 2004.gada. Entuziastu komanda ar saviem suņiem brauc uz semināriem un treniņu nometnēm uz dažādām valstīm, piemēram, Poliju, Šveici, Igauniju, Krieviju. Kopš 2006.gada decembra mūs kopā ar četrkājainajiem audzēkņiem Valsts policija iesaista pazudušo cilvēku meklēšanā.
Mūsu komanda treniņu nometnē Piirsalu (Igaunija), 2009. gads: