Vēl viens pasākums
Putnusuņu un spanielu pavasara
pārbaudījumu
n o t e i k u m i.
1. Pavasara pārbaužu organizēšanas mērķis:
- Iepriekšējā gadā dzimušo kucēnu iedzimto medību instinktu novērtēšana un pārbaudīšana.
- Medību kinoloģijas popularizēšana.
2. Pārbaudēs ir atļauts piedalīties putnusuņiem un spanieliem.
3. Pavasara pārbaudēs var piedalīties suņi no 6 mēnešu vecuma. Vecuma ierobežojumu, līdz kuram suņi var piedalīties pavasara pārbaudēs, nosaka pārbaužu organizētāji.
4. Viena ekspertu komisija vienā dienā var novērtēt ne vairāk kā 8 suņus. Novērtējamo suņu skaitu vienā dienā nosaka medību pārbaužu organizētāji, saskaņojot to ar ekspertu komisiju.
5. Pirmais pārbaudījums ir suņa reakcija uz šāvienu. Suņi, kuri izrāda izteiktas bailes no šāviena, netiek pielaisti pārbaudēm.
6. Novērtējot suņa darba atsevišķus elementus un darbu kopumā, apkopojot savākto punktu skaitu, eksperti piešķir sunim I, II, vai III pakāpes diplomu. Ja suns ieguvis „0” punktu, diploms netiek piešķirts.
7. Katrs suns tiek pārbaudīts individuāli, un secība tiek noteikta atbilstoši kārtas numuram, kurš iegūts izlozes rezultātā pirms medību pārbaužu uzsākšanas.
Ja suņa pavadonis ar savu suni nokavējis medību pārbaužu sākumu vai savu kārtas numuru, komisija ir tiesīga sākt nākamā suņa vērtēšanu, un minētais suns tiek vērtēts pēdējais.
8. Atsevišķu suņa darba elementu vērtēšanas kārtību nosaka ekspertu komisija.
9. Pavasara pārbaudēs tiek novērtēti suņa iedzimtie medību instinkti un medību iemaņas, kuras ir ģenētiski iemantotas no vecākiem, šādi sekmējot medību šķirņu suņu selekcijas darbu.
Tiek vērtētas sekojošas medību iemaņas:
- apakšējā oža;
- augšējā oža;
- meklēšanas maniere;
- meklēšanas ātrums;
- putnusuņiem raksturīgā stāja; spanieliem norādījums uz medījumu (piezagšanās un izcelšana);
- darbs ūdenī;
- paklausība un kontakts ar pavadoni.
10. Augšējā oža
Oža – galvenā medību suņa iemaņa, kas raksturo medību suni.
Eksperti novērtē cik spēcīga ir suņa oža, spriežot pēc attāluma, no kāda suns ir spējīgs saost putnu. Oža tiek vērtēta pēc tālākā attāluma, no kura suns ir saodis medījamo putnu.
Labs augšējās ožas rādītājs ir suņa nekļūdīga virzīšanās tieši uz putna atrašanās vietu un nekļūdīga putnu atrašanās vietu norādīšana.
Putnusunim jāsaož paši putni, nevis to pēdas vai ligzdošanas vietas. Būtu vēlams, lai putnu ligzdošanas vietas vai atstātās putnu pēdas suns norāda, palēninot gaitu vai nedaudz apstājoties pie tām.
Spaniels, lielā mērā, ir pēdu suns, šī iemesla pēc darbs ar apakšējo ožu netiek uzskatīts par mīnusu. Spanielam jāprot pielietot gan apakšējo gan augšējo ožu, ņemot vērā apstākļus kādos tas strādā.
Vēlams, lai suns ar savu darbu parāda, ka ir spējīgs atšķirt medījamos putnus no nemedījamiem putniem.
Vērtējot ožu, uzmanība jāpievērš:
- Meklēšanas ātrumam. Jo lielāks ir suņa meklēšanas ātrums, jo mazāka ir iespēja, ka suns saodīs putnu no liela attāluma.
- Laika apstākļiem, tajā skaitā vēja ātrumam un virzienam, gaisa temperatūrai un gaisa mitrumam, nokrišņiem.
Par kļūdu neuzskata:
- Ja suns nostājas stājā nepietiekošā attālumā, nekā vajadzīgs lai saostu putnu.
- Ja suns nostājas stājā uz ļoti īsu mirkli vai uz nemedījamu putnu.
Tiek uzskatīts par kļūdu:
- Suns nesaož putnu ļoti labvēlīgos apstākļos, ļoti mazā attālumā (mazāk kā 5 metri).
- Suni neinteresē putns, vai sunim nav medību sunim raksturīgā azarta.
- Labvēlīgos laika apstākļos suns vairākkārt paiet garām putnam, vai paceļ to.
11. Apakšējā oža
Tiek vērtēta sunim ejot pa svaigu, tikko pacelta zaķa, kura pārvietošanos suns nav redzējis, pēdu. Ja nav iespējas veikt šo pārbaudi dabiskos apstākļos, pēdas tiek izliktas mākslīgi, izmantojot svaigu zaķa vai truša ādu. Apakšējo ožu novērtē ne mazāk kā 100 metrus garā distancē. Pirmos 30 metrus ir pieļaujams vest suni pa pēdu pavadā un trīs reizes atgriezt suni, ja pēda tiek pazaudēta. Katra suņa atgriešana uz pēdu tiek vērtēta ar „-1” punktu. Dzenot medījamā dzīvnieka pēdas ar apakšējo ožu, pirmkārt, tiek vērtēts, cik pārliecinoši un uzticami suns iet pa pēdu, ka suns nezaudē to, cik ātri atgriežas pie pēdas ja to pazaudējis. Tiek vērtēta arī pēdu dzīšanas maniere.
Spanieliem apakšējā oža tiek vērtēta arī darbā uz putnu. Šo suņu ožai jābūt nekļūdīgai un pietiekami asai.
Kļūdas:
- Suns ātri pamet pēdas un pārstāj interesēties par tām.
- Suns pazaudē pēdu labvēlīgos apstākļos.
- Suns vispār neinteresējas par pēdām.
12. Meklēšanas maniere
Tiek novērtēta sunim strādājot laukā, meklējot putnu. Īpaša uzmanība tiek pievērsta suņa vēlmei meklēt medījumu, meklēšanas manierei un gaitai. Meklēšanai jābūt plānveida un sistemātiskai. Sunim pašam jāizvēlas meklēšanas maniere, atkarībā no apvidus, spējām izmantot vēju un savu ožu. Atklātās vietās ideāla un vispiemērotākā meklēšanas maniere ir zigzagā pārmeklējot lauku. Lai novērtētu meklēšanas manieri un suņa iemaņas, tiek dotas 15 minūtes.
Kļūdas:
- Suns meklē pārāk lielā attālumā no sava pavadoņa, kā rezultātā nav iespējams kontakts starp suni un pavadoni.
- Suns meklē pārāk tuvu.
- Sunim nav intereses par meklēšanu, putnu, darbu.
13. Meklēšanas ātrums
Meklēšanai jābūt pietiekami ātrai, atkarībā no medību platības lieluma un suņa šķirnes. Sunim jāparāda savai šķirnei tipisks darbs, attīstot pēc iespējas lielāku ātrumu. Vēlams, lai suns strādā vidēja ātruma galopā. Ja suns pārsvarā strādā rikšojot, viņa darbs netiek vērtēts ar augstu atzīmi.
14. Norādījums uz medījumu.
Apstāšanās un sastingšana pie saostā medījuma putnusunim ir jāparāda tam raksturīgajā stājā. Šī stāja sunim ir jāparāda, strādājot gan uz putnu, gan maziem medījamiem dzīvniekiem. No jauna suņa nevajadzētu gaidīt stabilu klasisku putnusuņa stāju. Šī iemesla pēc par kļūdu netiek uzskatīta suņa sekošana skrienošam putnam, nepaceļot to, ja pēc tam suns norāda uz putnu ar īsu, bet izteiktu stāju. Gadījumā, ja suns nostājas stājā bieži bet uz īsu mirkli, vērtējums nevar būt augstāks par „1” punktu .
Spaniels, meklējot putnu, kad ir saodis putna smaržu, pāriet uz nākamo etapu - “piezagšanos”. Par "piezagšanos" sauc posmu, kad suns saspringtām , piesardzīgām kustībām tuvojas putnam no tā saošanas brīža līdz precīzai putna atrašanās vietas noteikšanai. Kad spaniels ir saodis putnu un ar “piezagšanos” tam pietuvojies, sunim jāuzsāk putna “izcelšana“. Par "izcelšanu" sauc enerģisku suņa virzīšanos pie putna, lai to paceltu spārnos. Sunim saostā pēda ir ļoti aktīvi jāmeklē un jāparāda.
- ja suns nepalēnina gaitu kad ir saodis putnu, līdz putna atrašanas brīdim - (neprecīza "piezagšanās") – atzīme „3”;
- ja suns nekļūst aktīvāks un nekā nereaģē saožot putnu vai tā pēdas – (flegmatiska "piezagšanās") – atzīme „2”;
- ja suns strādā pilnīgi bez jeb kādas aktivitātes izrādīšanas un nepalēnina gaitu pēc putna saošanas, novērtējums nevar būt augstāks par „1”punktu.
15. Piemērotība darbam uz ūdens
Vēlme strādāt ūdenī tiek konstatēta bez spiediena uz suni. Suni var ieinteresēt, metot ūdenī akmentiņus vai pašam ieejot ūdenī un saucot suni. Jo lielāka ir interese ar kādu suns iet ūdenī un jo dziļāk viņš iet, jo augstāka ir atzīme.
Akmentiņu var mest ūdenī trīs reizes, taču katrs metiens pazemina atzīmi par vienu punktu. Ja pavadonim pašam nākas iet ūdenī, atzīmi samazina par vienu punktu.
Šī elementa pārbaudei tiek atvēlētas 10 minūtes.
Vērtēšana:
- Ja suns brīvi nopeld 5 metrus un vairāk – atzīme ”4”
- Ja 2-4 metrus – atzīme „3”
- Ja suns ieiet ūdenī līdz elkonim un nevēlas iet dziļāk, novērtējums nevar būt augstāks par „1” punktu.
16. Paklausība un kontakts ar pavadoni
Izpaužas kā suņa tieksme apvienot savu darbību un meklēšanu ar pavadoņa norādēm un strādāt pastāvīgā kontaktā ar viņu. Ja vadītājs 10 minūšu laikā nevar atsaukt suni pie sevis, atzīme ir „0” punktu.
Katru elementu novērtē ar atzīmi no “0” līdz “4”. Punktu summu iegūst reizinot elementa novērtējumu ar tabulā minēto elementam atbilstošo koeficientu un pēc tam visus rezultātus saskaitot.
Maksimālais punktu skaits: 25 x 4 =100