FANE wrote:Dresetajs
Noņemu cepuri Jūsu priekšā! Kaut būtu vairāk tādu cilvēku, kas ar savu talantu un labestību spēj sniegt prieku tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.
FANE wrote:Dresetajs
Noņemu cepuri Jūsu priekšā! Kaut būtu vairāk tādu cilvēku, kas ar savu talantu un labestību spēj sniegt prieku tiem, kam tas visvairāk nepieciešams.
dzherene wrote:Rodas interese, vai ir kaut kur uzskaitīts, kādas šķirnes ir piemērotas šai terapijai vai tieši otrādi nepiemērotas, cik ir atrasts ir tikai apraksts, kādam šim sunim jābūt.
Demix wrote:Bildes vnk brīnišķīgas un tās emocijas tajās
Nesaprasha wrote:suns ir musu kolegis, nevis darbariks kada merka sasniegsana.
www.ldc.gov.lvNesaprasha wrote:Canisterapijas eksamena (K-A) piedalijas 21 dalibnieks; nolika 12. Paldies visiem par drosmi, izturibu un pacietibu!
Velu visiem dalibniekiem padomat par to ko teica PTK eksamena komisija. Un vienmer atcereties ka suns ir musu kolegis, nevis darbariks kada merka sasniegsana.
ingars wrote:Suņi palīdz bērniem ārstēties!
Savulaik, lai palīdzētu veseļoties bērniem ar īpašām vajadzībām, pie biedrības "Dižvanagi" bērniem brauca kanisterapijas speciālisti no Rīgas, taču tagad biedrības paspārnē ir izveidota pašiem sava kanisterapijas komanda. Notiek suņu apmācība un divi no tiem jau saņēmuši sertifikātu, kas nozīmē, ka ar tiem var droši strādāt ar slimajiem bērniņiem.
"Kanisterapija ir ārstniecības metode, kur darbā ar slimiem cilvēkiem kā terapeits darbojas suns," stāsta šīs grupas vadītājs Ingars Gudermanis. Arī viņš ar savu suni piedalās apmācībās un ar laiku varēs darboties kā speciālists. Pagaidām no tiem suņiem, kuru saimnieki savus mīluļus pieteica apmācībām, stingro pārbaudes testu ir nokārtojuši divi: samojedu šķirnes sunenīte Dakota kopā ar savu saimnieci Amandu Grinieci un zeltainā retrīvera šķirnes kucīte Hēra ar savu pavadoni Kristīni Balceri.
Kristīne pēc izglītības ir pedagoģe, taču, kā pati smejas, "tagad ir iznācis tā, ka es mācu suņus, nevis cilvēkus". Hēras saimnieks ir advokāts Māris Pomerancis, bet Kristīne ir tā, kas suni ved pastaigāties un apmāca. Ne tikai Hēru, bet arī citus suņus. Kristīne stāsta, ka mīlestība pret suņiem viņai ir jau kopš bērnības. Pati pie sava pirmā četrkājainā drauga tikusi 12 gadu vecumā. Nu jau 10 gadus suņu apmācīšana viņai ir ne tikai vaļasprieks, bet arī darbs. Šo darbu darot, arī iepazinusies ar Hēras saimnieku, kurš ļoti labprāt piekritis, ka tā kļūst par suni-terapeitu.
Amanda par Dakotas saimnieci kļuva pirms trīs ar pusi gadiem. Viņa stāsta, ka sen jau gribējusi suni, taču tas nenācis tik vienkārši. "Man ļoti bija jāpārliecina vecāki un jāpierāda, ka es būšu spējīga par suni rūpēties un ka mana vēlēšanās ir patiešām nopietna," viņa atceras. "Turklāt ļoti pamatoti un argumentēti jāpierāda, kāpēc gribu tieši šādas šķirnes suni."
Apmācībām pieteikušies vēl vairāki saimnieki ar saviem suņiem, taču viņiem vēl cītīgi jāgatavojas, lai nokārtotu testu, skaidro Ingars. Lai suni atzīstu par derīgu terapeita darbam, tam ir jābūt mierīgam, pacietīgam, līdzsvarotam, tam jābūt draudzīgam un iecietīgam pret jebkuru cilvēku un ar vēl daudz citām labām īpašībām, ko pārbauda speciālistu komanda. Kad suns testu nokārtojis, tas var doties pie bērniem.
Terapija ar suņiem ir veids, kā slimajiem bērniem gan veicināt pozitīvas emocijas, gan arī attīstīt intelektu un veicināt to darbību un kustību attīstību, kas slimības dēļ ir traucētas. Ingars ieskicē dažus piemērus: "Bērnam slimības dēļ ir savilkti pirkstiņi, kurus vajadzētu kustināt, taču šādas nodarbības ir garlaicīgas un vecākiem grūti mazuli ar to nodarbināt. Barojot sunīti, to ķemmējot, aizpogājot tam uzliktu priekšautiņu un veicot citas darbības, šīs pašas kustības notiek it kā spēlējoties. Turklāt suņa klātbūtne bērnus nomierina un iepriecina. Bērns, kuram ir problēmas ar staigāšanu, var trenēties, turoties pie suņa – tieši tāpēc šim terapijas dzīvniekam ir jābūt tik iecietīgam un uzmanīgam. Darbošanās ar suni veicina ar bērna valodu – bērns mēģina ar sunīti sarunāties, pateikt, kāda ir suņa valodiņa un tamlīdzīgi." To stāstot, Ingars piemin, kanisterapijas komandā ir arī mediķi: bērnu ārste Jūlija Cīrule-Galuza, kas iesaistījusies "Dižvanagu" darbā, un ergoterapeite Kristīne Amzele-Rebuka, kas katram bērnam sastādīs individuālu kanisterapijas nodarbību plānu.
Taču Ingars piemin arī kādu problēmu – tas ir finansējums. Lai kanisterapijas komanda varētu veselu gadu nodrošināt šo terapiju 15 slimajiem bērniem, ir nepieciešami 6,5 tūkstoši latu. Tāpēc šī darba entuziasti ļoti, ļoti cer, ka atradīsies atsaucīgi cilvēki, kas ziedos naudu šīm vajadzībām. Turklāt kanisterapijas grupā joprojām var iesaistīties arī citi liepājnieki un tuvējo novadu cilvēki ar saviem suņiem. To apmācība notiek vienreiz nedēļā.
Uzziņai:
· Lai pieteiktos suņa apmācībai kanisterapijai, lūgums zvanīt pa tālruni 26373227 (Ingars Gudermanis) vai rakstīt uz e-pastu: .
· Naudas ziedojumus kanisterapijas nodarbībām slimajiem bērniem var pārskaitīt biedrībai "Dižvanagi". Reģistrācijas nr.40008129221, konta nr.: LV12HABA0551022460151, "Swedbank", HABA LV 22.
· Sīkāku informāciju par biedrības "Dižvanagi aktivitātēm var iegūt, rakstot uz e-pastu: vai zvanot pa tālruni 26997456 (biedrības vadītāja Ilze Durņeva), kā arī ieskatoties biedrības mājaslapā .
Users browsing this forum: No registered users and 2 guests