paula wrote:Ceļās 5:30/6:00 un pilnā balsī rej, līdz izlaižu.

Jā, jā, manējie arī šitā dara. Tagad, vasarā, stipri izteiktāk nekā ziemā. Es parasti sūtu viņus bekot, un tad visi laimīgi noguļam līdz septiņiem.
Bet man kā ceiruļītim tas pārāk netraucē, ja vēl režīmu nečakarētu vēlās darba stundas, vispār būtu kruta

irituska wrote:

paula wrote:Ceļās 5:30/6:00 un pilnā balsī rej, līdz izlaižu.

JEs parasti sūtu viņus bekot, un tad ...

vai varētu šo daļu precīzāk, lūdzu?

Sabučoju, paglaudu, pasaku, ka mīļi sunīši, un ka man vēl nāk miegs. Šie turpina paust savu sajūsmu, rejot, laizot seju, lēkājot man pa virsu - tad ar vārdiem "eu, nu atšujās! "pagriežos uz otriem sāniem un guļu nost. Ja viņi izdomā savā starpā kaut kādas ķerītes spēlēt , no segas apakšas atskan "Mutes ciet!", kas ir tāds kā variants par "Mierā!". I viss. Kur panākumu atslēga, nezinu.

paula wrote:Viens azotē-viens būrī ar nestrādā-tad pat Šnaucers palaiž lielo rējienu par šitādu netaisnību...ja viens būrī, tad otrs, 200%, stāv pie būra un ieslodzīto aprej...v

ja abus ieliek būrī, tad arī rej?

BaibaB wrote:es vēl saprotu, ja suns guļ ārā, būdā. bet likt sunim gulēt citā istabā tāpēc, ka tas ir suns, tāpēc, ka sunim suņa vieta vai vēl citu apsvērumu dēļ, to es nesaprotu...

A tāpēc ka vismaz mūsmājās mūsu guļamistaba ir tikai mūsu un tikai guļamistaba... Suns tur nespēlējas, neguļ, viņa tur vispār nav... Mums tur nav arī datora, nav TV utt...Tāpēc jau tā ir GUĻAMistaba...Un priekš kam tad jātaisa viņai atsevišķa vieta guļamistabā, ja pa dienu uz turieni tāpat durvis būs ciet???
Vismaz kaut kur dzīvoklī arī spalvu nav...
P.S. Neko nesaku, ja istabu vai gultu dala ar suni tie, kas dzīvo vieni paši, bet nuuu... divi lauleņi gultā un turpat suns... Tur jau no kucēna dienām jamāca nereaģēt...

Sinty wrote:divi lauleņi gultā un turpat suns... Tur jau no kucēna dienām jamāca nereaģēt...

O, šitas smieklīgais temats. Zinkā, šie nereaģē ar' - aiziet kaktiņā gulēt Pat visādi citādi diezgan uzmācīgais Makaroška

irituska, nu var jau būt, bet es zinu, ka mums laukos viens no suņiem ir tāds, ka viņa priekšā pat pārģērbties jocīgi... Guļ un skatās tāāādām acīm... Laikam iepriekšējā dzīvē riktīgs mīlnieks bijis...
Un manejā jau točna līstu skatīties, kas tur pa actionu bez viņas...

Es jau biju vecajā forumā rakstījusi par cilvēku nakts attiecībām un kucēnu...
Bija tā - aizbraucām uz manām lauku mājām kopā ar draugiem, kuriem tikko kā dzīvē romantika sākusies. Ar drošu ziņu noliekam viņus gulēt citā istabā, apmēram nojaušot, ko šie pa nakti darīs, bet problēma tāda, ka mums līdzi jauns sunītis - ap 8-9 mēneši, bet mājiņā durvju vai nu nav vispār, vai tās veras tikai daļēji ciet. Tad nu naktī dzirdu:
... kas ar tevi?...
... Nevaru vairāk, suns olās kož...

Njā, un šis pāris ilgi kopā nepalika.

Man laikam paveicies - šie tēlo pieklājīgos un izliekas, ka viņiem tāpat vien sagribējās uz grīdas pagulēt:D Bet katram gadījumam vienmēr noder maģiskā frāze "eu, nu atšujās"

Laura wrote:... kas ar tevi?...
... Nevaru vairāk, suns olās kož...

Nu sasmīdinājāt gan konkrēti!
Bet bija gana izturīgs čalis-cik ilgi tad viņš to košanu pacieta?

Man atkal ar riešanu naktī tāda ķibele-atvaļinajuma laikā 2 nedēļas ar 6 mēn. vecu VAS kucēnu sabijām laukos, tur viņa iepazina sargāšanas prieku-tikko kāds krancis no tuvakām mājām ierejās-šī priecīgi piebalso
Nu-izskaidroju suncim, ka tā vaukšķēt neklājas, sāka tik teikt "Uffff!" zemā balsī.
Atbraucām uz Rīgu-dirvis uzlauztas, dzīvoklis apzagts. Nav tā, ka "pa tīro", bet steigā-kas pa rokai patrapījās, lielākais zaudējums-meitas portatīvais dators.
Nu-tagad mācu suni atkal riet skaļā balsī, ja grabinās. Jo domāju-ja zagļi atcerēsies, ka dzīvoklī vēl mantas palika un izdomās, ka jānāk vēl-lielākās bažas-par kucēnu.
Tā kā riešanai arī divi gali iznāk.

Jā ar to riešanu var būt dažādi. Kad man vēl bija iepriekšējā dobermaņu kucīte un mēs tiko pārvācāmies uz jauno dzīvokli, jautāju kaimiņiem, vai sune nerej un netraucē viņus kad esmu darbā, tad man atbildēja, ka ļoti labi, ka rej, ja kāds pa kāpņu telpu šiverē, tad viņi zinot, ka kāds ir kāpņu telpā. Ar laiku iemācījās uz kaimiņiem vispār nereaģēt, kā viņa noteica, ka kāpņu telpā ienāk kāds no kaimiņiem (tomēr 14 dzīvokļi un katrā vairāki cilvēki), nezinu, bet pazina.

Mūsējais nāk skatīties vai arī varēs tiks pie kādas bučas, kad tiek mīļi palūgts doties kaut kur citur, tad iet blakus apgulties.